Search results for "metilēšana"
showing 3 items of 3 documents
Vietējās kaņepju šķirnes „Pūriņi” augu ploiditātes un genotipu atšķirības molekulāro marķieru un eļļas specifisko īpašību nosakošo gēnu līmenī
2015
Sējas kaņepes (Cannabis sativ, L.) ir lauksaimniecībā nozīmīgs kultūraugs. Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā strauji pieaug interese par kaņepju audzēšanu. Pašlaik Latvijā nav savas sējas kaņepju šķirnes, kas būtu piemērotas sēklu iegūšanai. Jaunu šķirņu ātrākai iegūšanai ļoti nozīmīgas ir in vitro metodes, molekulāro metodžu izmantošana un iekļaušana selekcijas shēmā, tādēļ šim darbam ir sekojošs mērķis: vietējo kaņepju ‘Pūriņi’ in vitro kultivēšana, augu ģenētiskās daudzveidības un ploiditātes noteikšana, metilēšanas noteikšanas metodes izstrāde Δ12 un Δ15 desaturāzes gēnam. Veicot molekulāri ģenētisko analīzi izmantojot iPBS metodi konstatēts, ka vietējās kaņepes ‘Puriņi’ populācij…
Ar metformīna lietošanu asociētas izmaiņas cilvēka zarnu mikrobioma sastāvā un DNS metilēšanas profilos
2017
Metformīns ir pirmās izvēles medikaments 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā. Tam raksturīga variabilitāte terapijas efektivitātē un biežas blaknes. Medikamenta iedarbību var ietekmēt tādi faktori kā mijiedarbība ar zarnu mikrobiomu un gēnu ekspresijas regulācija DNS metilēšanas līmenī. Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, kādas izmaiņas metformīns ierosina cilvēka zarnu mikrobioma kompozīcijā un leikocītu metilēšanas profilā. Darbā tika veikta 16S rRNS amplikonu analīze 18 metformīna lietotāju fēču paraugos un DNS metilēšanas novērtēšana 12 indivīdiem. Metformīna ierosinātas izmaiņas gan zarnu mikrobiomā, gan metilēšanas profilā tika novērotas jau pirmo 24 stundu laikā, daļēji skaidrojot ie…
SiO2 nanodaliņu ietekme uz augu gametiskajām šūnām
2017
Jekaterina Voskresenska, 2017. Silīcija dioksīda nanodaliņu ietekme uz augu gametiskajām šūnām. Maģistra darbs satur: 63 lpp., 12 attēlus, 1 tabulu un 105 bibliogrāfiskos atsauces. Darba zinātniskais vadītāji Dr. biol. Dace Grauda un Dr. sc.ing. Inga Ļašenko Silīcija dioksīda nanodaļiņas uz Zemes ir bijušas miljoniem gadu un šobrīd tām ir svarīga loma apkārtējā vidē, it īpaši pilsētās. Nanodaļiņu potenciālā toksicitāte ir izraisījusi plašas diskusijas sabiedrības un zinātnieku vidū. Silīcija dioksīda nanodaļiņas izrāda atšķirīgu citotoksisku ietekmi uz zīdītāju šūnām. Silīcija dioksīda nanodaļiņu ietekme uz augiem vēl tiek pētīta. Lai noteiktu šūnu izmaiņas fizioloģiskajā līmenī tiek izmant…