Search results for "modernisms"
showing 10 items of 24 documents
Anšlava Eglīša personības un daiļrades iepazīšana 12. klasē
2022
Diplomdarbā “Anšlava Eglīša personības un daiļrades iepazīšana 12. klasē” tiek pētīta problēma, kā organizēt literatūras mācību stundas, lai palīdzētu skolēniem iepazīt Anšlava Eglīša personību un daiļradi, izprotot tajā paustās vērtības. Darba mērķis ir izveidot metodiskās sistēmas variantu, kas palīdzētu 12. klases skolēniem izprast Anšlava Eglīša personību un daiļradi, rosinātu skolēnus aktualizēt daiļradē paustās vērtības. Diplomdarbs sastāv no anotācijas latviešu, kā arī angļu valodā, ievada, četrām nodaļām ar apakšnodaļām, secinājumiem un pielikumiem. Pirmā nodaļa veltīta Anšlava Eglīša personībai un literārajai daiļradei. Otrajā nodaļā tiek aprakstīti pētījumā iesaistītie skolēni, ap…
Postmodernisma iezīmes Andželas Kārteres stāstu izlasē "Asiņainais kambaris"
2016
Šajā pētījumā aplūkotas postmodernisma iezīmes Andželas Kārteres stāstu izlasē Asiņainais kambaris. Padziļināti tiek apskatīta intertekstualitāte, stilizācija, un fragmentācija, un to izpausmes, lai secinātu kā šīs iezīmes veido postmodernisma stāstu. Šis pētījums izstrādāts veicot ar postmodernisma tēmu saistīto teorētisko materiālu un A.Kārteres stāstu analīzi. Pētījuma aktualitāti ietekmē, pirmkārt, postmodernisma literatūras problemātika – sarežģītā literatūras perioda definīcijas izstrāde, izcelsmes un literārās pēctecības noteikšana. Pētījuma specifiskais fokuss ir aktuāls, jo līdz šim postmodernisma iezīmju izpausmes stāstu izlasē Asiņainais kambaris ir vērtētas, lielākoties, tikai n…
Volfganga Velša dzirdes kultūras koncepts
2018
Volfganga Velša dzirdes kultūras jēdzienā ir ietverta metateorētiska Rietumu kultūras filozofijas kritika, apspriežot Rietumu filozofiskajā diskursā izveidojušās okulārcentriskās tendences. Abām maņām ir atšķirīgi fenomenoloģiskie apraksti: dzirde iesaistās pasaulē, uzklausa un ieklausās, nevis, kā to dara redze, objektivizē, distancējas un sniedz prioritāti subjektu-objektu attiecībām. Tā rezultātā, sākot ar senajiem grieķiem un kulminējot apgaismības laikmetā, redzes metaforas filozofijā ir veidojušas ne tikai Rietumu epistemoloģiskās, bet arī sociālās, kulturālās un ētiskās nostādnes. Atsacīšanos no redzes hegemonijas jeb okulārcentrisma mūsu filozofiskajā valodā Velšs uzskata par nepiec…
Artūra Danto mākslas beigu teorijas izvērtējums postmodernisma estētikas kontekstā
2017
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot postmodernās estētikas saistību ar mākslas analītiķa Artūra Danto teoriju par mākslas galu, skatot 20.gadsimta pārmaiņas Rietumu estētikas kontekstā. Pirmā nodaļa veltīta postmodernisma jēdzienam un šī stāvokļa vēsturiskajam kontekstam. Īpaša uzmanība pievērsta postmodernisma iezīmēm vizuālajā mākslā. Otrā daļa veltīta Artūra Danto mākslas beigu teorijas izklāstam un filozofiskai analīzei. Iztirzāti arī mākslas beigu iestāšanās nosacījumi. Trešās nodaļas uzmanības centrā ir Danto mākslas beigu teorijas vērtējums un pret to vērstā kritika. Nolūkā piešķirt darbam praktisku relevanci, tiek veikta četru dažādu postmodernā perioda mākslas darbu apskate, kas p…
Artura Šniclera daiļrade mūsdienu kontekstā: Šniclera darbu recepcija Latvijā pēc 1991. gada
2018
Bakalaura darbs apskata Artura Šniclera daiļradi mūsdienu kontekstā, īpaši akcentējot Šniclera darbu recepciju Latvijā pēc 1991. Bakalaura darba mērķis ir analizēt Artura Šniclera darbu recepciju Latvijā laika periodā no 1991. gada līdz 2018. gadam. Tā kā šajā laika periodā divas reizes ir tulkots un izdots darbs ar nosaukumu „Sapņa novele” un četras reizes uzvesta luga „Riņķa dancis”, ir pamats uzskatīt, ka šie darbie tiek interpretēti ļoti dažādi. Analizējot teātra kritiķu recenzijas, tiek secināts, ka režisori Latvijā interpretē Šniclera darbu, izmantojot dažādus teātra paņēmienus, tādējādi atklājot skatītājiem autora darbu ikreiz no cita skatpunkta. Tāpat tiek secināts, ka Šniclera darb…
Pārkāpuma estētika jaunākajā latviešu prozā
2015
Maģistra darbā „Pārkāpuma estētika jaunākajā latviešu prozā” ir pētīta transgresijas jeb pārkāpuma estētikas ģenēze jaunākajā latviešu prozā, par pamatu izmantojot 20. gadsimta franču intelektuālās elites teorētisko mantojumu, mūsdienu filozofiju, un aktuālās tendences cittautu literatūrzinātnē. Pētījumā tiek analizēti latviešu mūsdienu prozas darbi, sākot ar 2005. gadu, un aplūkots, kā izpratne par transgresiju tiek konstruēta un attīstās gan laviešu literatūrkritiskajā un teorētiskajā domā, gan latviešu postmodernajā prozā. Šis pētījums tiecas atspoguļot jaunas perspektīvas, kā aplūkot un analizēt postmoderno latviešu prozu. Maģistra darba avoti ir Arvja Kolmaņa, Andras Manfeldes, Ingas Ž…
Izpratne par arhitektūras sabiedrisko nozīmi Latvijas PSR (1955-1991)
2017
Maģistra darba tēma ir sabiedrības izpratnes veidošanās par padomju perioda modernās arhitektūras būvniecību Latvijas PSR – kādi faktori noteica modernisma arhitektūras attīstību, un kā to uztvēra un izprata Latvijas PSR sabiedrība. Pētījuma hronoloģiskās robežas ir 1955. līdz 1991. gads jeb modernisma arhitektūras periods, ko ievada 1955. gada PSKP CK un PSRS MP lēmums “Par pārmērību novēršanu projektēšanā un celtniecībā”, kurš paredzēja izmaiņas infrastruktūras plānošanā, materiālu izvēlē, konstrukciju izmantošanā un estētiskajā vēstījumā, un noslēdz politiskās varas un valsts statusa maiņa 1991. gadā, kad pārstāj eksistēt PSRS un Latvijas PSR. Darbs apskata arhitektūras vides pielāgošano…
Regnāra Vaivara režija dramatiskā un postdramatiskā teātra kontekstā
2016
Maģistra darbs “Regnāra Vaivara režija dramatiskā un postdramatiskā teātra kontekstā” veltīts Regnāra Vaivara iestudējumu analīzei. Regnārs Vaivars Latvijas teātrī sāk strādāt 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē, kļūstot par vienu no spilgtākajiem savas paaudzes režisoriem. Darbā apskatīta Regnāra Vaivara radošā darbība un personība, pievēršot uzmanību režisora profesionālajai attīstībai un iestudējumu dažādībai. Režisors 20 gadu laikā iestudējis nedaudz vairāk nekā 30 izrādes, strādājot gan dramatiskā, gan postdramatiskā teātra tehnoloģijā. Dramatiskā teātra izrādes skatītas Antonēna Arto Nežēlības teātra teorijas un psihoanalīzes kontekstā, pievēršot uzmanību Regnāra Vaivara sadarbībai ar a…
Postmodernisma stilistiskie apsekti vizuālās identitātes izveidē
2021
Diplomdarba tēma ir “Postmodernisma stilistiskie aspekti vizuālās identitātes veidošanā”. Balstoties uz teorētisku un empīrisku pētījumu, darba mērķis ir izveidot vizuālo identitāti konceptuālai kafejnīcai “CES–it-IS”, izmantojot postmodernisma grafikas dizainam raksturīgus vizuālos izteiksmes līdzekļus. Teorētiskajā daļā aprakstīts vizuālās identitātes jēdziens, modernisms un stili, kas ietekmēja postmodernisma rašanos, postmodernisms mākslā un dizainā. Kā arī – postmodernās grafiskā dizaina kustības un ievērojamākās dizaina sistēmas. Lai veiksmīgi realizētu darba mērķi, darba empīriskajā daļā tika veikta ēdināšanas iestāžu vizuālo identitāšu analīze. Rezultātā tika noskaidroti postmoderni…
Simulakrs, simulācija un hiperrealitāte – postmoderna sociālā kritika Čaka Palanjuka romānā „Cīņas klubs”
2017
Maģistra darbs pēta jēdzienus simulakrs, simulācija un hiperrealitāte postmodernajā filozofijas teorijā un intelektuālajā literatūrā, un tā mērķis ir izpētīt ar interpretējošo teksta analīzi, kā šīs idejas tiek izmantotas Čaka Palanjuka romānā “Cīņas klubs” kā postmodernās sociālās kritikas līdzekli. Pētījums demonstrē vairāku mūsdienu sabiedrības aspektu, īpašību, problēmu un sociokultūras prakses kritikas izpausmes, kas ir ietverti šo trīs jēdzienu izmantošanā naratīvā. Tika secināts, ka romāna varoņi ķērās pie dažāda veida simulācijas savā “cīņā” pret šīm problēmām.