Search results for "muižas"
showing 10 items of 17 documents
No brihwestibas un wiņņas eezelschanas Kursemmē : Wisseem gohdigeem Kursemmes arrajeem par pamahzischanu un wajadsigu siņņu [No brīvestības un viņas …
1819
Tekstā arī “Dziesma uz Ķeizara Aleksandra dzimšanas dienu”, dziesma “No brīvestības”, Kurzemes arāja īsu lūgšana priekš dabūtās brīvestības
Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņas un cilvēku klātbūtnes liecības Vilkmuižas un Talsu ezeru nogulumos
2017
Maģistra darbā sasniegts mērķis izzināt paleoģeogrāfiskos apstākļus Vilkmuižas un Talsu ezera attīstības laikā un, veicot ezera nogulumu pētījumus, noskaidrot liecības par seno cilvēku klātbūtni. Darbā sniegts neliels Vilkmuižas un Talsu ezeru raksturojums, kā arī pētījumā izmantoto metožu apraksts. Savukārt iegūtie rezultāti ļauj veikt paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu interpretāciju abu ezeru attīstības gaitu. Pētījumā tiek meklētas cilvēku liecības ezeru nogulumos, īpaši interesējoties par iespējamo seno kuršu 12.-14.gs darbību liecībām, tomēr konkrētu pierādījumu seno kuršu darbībai netika iegūti, attiecīgā datējuma trūkuma dēļ. Iegūtie rezultāti ataino Vilkmuižas ezera ūdens līmeņa atš…
Vidzemes Lielais Zviedru Kadastrs kā saimniecības vēstures avots
1942
Kadastrs - sistematizēti kādu zemes vai ūdens nogabalu vai citu objektu dati; ar nodokļiem apliekamo zemju saraksts un novērtējums pilsētās un laukos. Zemes kadastru sāka ar zemes uzmērīšanu un vērtēšanu, vienlaikus veicot muižu redukciju, atsavinot lielāko daļu muižas zemju, kuras nodeva Zviedrijas valsts pārziņā. Tas bija labi izstrādāts kadastrs, un to izmantoja no 1691. līdz 1911. gadam, t. i., 220 gadus. Tas pasaulē ir samērā mazpazīstams, un tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā tam bija tikai lokāla nozīme. Muižu redukcija .17. gs. 2. pusē, pieaugot absolūtisma tendencēm Eiropā, Zviedrijas karalis Kārlis XI (Karl XI) centās nostiprināt varu visā valstī. Viens no pasākumiem bija …
Penkules evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture
2016
Bakalaura darbā „Penkules evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture” tika pētīta baznīcas un tās draudzes vēsture laika posmā no baznīcas celšanas 1865.gada līdz mūsdienām. Darbā galvenokārt apskatīta baznīcas celšanas vēsture, tās mācītāju un draudzes darbība dažādos laika posmos. Darba gaitā secināts, ka Penkules ev. lut. baznīcas un draudzes dzīve bijusi notikumiem bagātīga, kā arī jāpiemin tas, ka par šo tēmu bija pieejams salīdzinoši maz informācijas daudzums, no kura bija jāizveido detalizēts apraksts par Penkules baznīcu un draudzi. Izveidotais darbs palīdzētu apzināt un saglabāt aizmirstos kultūras pieminekļus Latvijas teritorijā.
Dundagas muižas dzīvojamās ēkas aizsardzība 20.gadsimtā
2016
Bakalaura darba tēma ir “Dundagas muižas dzīvojamās ēkas aizsardzība 20.gadsimtā.” Darba mērķis izanalizēt Dundagas muižas kā kultūras mantojuma objekta būvvēsturi no 13.gadsimta līdz 21.gadsimta sākumam un izpētīt Dundagas muižas aizsardzības pasākumus 20.gadsimtā, kā arī novērtēt to ietekmi uz Dundagas muižas dzīvojamās ēkas saglabāšanu, iepazīstoties ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kā pieminekļu uzraugošās iestādes, veiktajiem pētījumiem un dotajām atļaujām. Dundagas muižas dzīvojamajai ēkai ir septiņi būvperiodi. Pirmais saistāms ar Dundagas pils celtniecību kā aizsardzības būvi, tās pasūtītājs Rīgas domkapituls un par celtniecības laiku varētu uzskatīt, pēc izda…
Rīgas apkārtnes muižu attēlojums J.K. Broces “Zīmējumos un aprakstos”
2019
Maģistra darba ietvaros tiek veikts pētījums un veidots koptēls par Rīgas apkārtnes muižām, pamatojoties pedagoga, vēsturnieka, novadpētnieka J.K.Broces zīmētajiem, aprakstītajiem un apkopotajiem materiāliem no 1771. gada līdz 1818. gadam, kas tika publicēti krājumā 4 sējumos (1992-2007). Darbā tiek izmantoti pirmie 2 sējumi, kuros atspoguļota Rīga un tās tuvākā apkārtne. 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā spilgta tendence bija muižu straujais pieaugums. Tās kalpoja īpašnieku prestižam, atpūtai, saimnieciskai darbībai un ekonomiskai izaugsmei. Rīgas apkārtnes muižiņu apbūve ir izzūdoša, tāpēc svarīgi, pēc iespējas vairāk un dažādos veidos pievērst uzmanību šim kultūras mantojumam. Muižiņu tēm…
Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, 3
2017
https://doi.org/10.22364/luzv.3.2017
Wir Frans von Gottes Gnaden Erwehlter Romischer Kaÿser zu allen Zeiten Mehrer des Reichs, in Germanien und zu Jerusalem König, Hertzog zu Lothringen …
1753
Svētās Romas impērijas ķeizara Franča I 1753. gadā izdots Palsmanes (Paltzman-Mehrhoff) muižas pārmantošanas dokuments baronam Heinriham Johanam Cekelam.
Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, 2017, Nr.4
2017
Astronomiskās un dabas parādības aizvēsturē Ziemeļeiropā: atspoguļojums vēstures avotos un arheoloģiskajā materiālā
2021
Cilvēka dzīve aizvēsturē bija ļoti cieši saista ar dabu. Līdz ar pāreju uz ražotājsaimniecību vēlā akmens laikmeta beigās, bet īpaši sākot ar bronzas laikmetu, izveidojās ideoloģija, kurā centrālo vietu ieņēma Saule un ar to saistīto gadskārtu cikli. Solārā un lunārā simbolika plaši pārstāvēta Ziemeļeiropas, arī Latvijas arheoloģiskajā materiālā. Dabas un astronomiskās parādības minētas arī pirmajos rakstītajos avotos, bet to sekas – īpaši dabas katastrofu sekas, fiksējamas arī arheoloģiskajā materiālā.