Search results for "mēslojums"

Padoma dewejs pee lauku un pļawu mehsloschanas [Padoma devējs pie lauku un pļavu mēslošanas]

1874

Die landwirthschaftlich-chemische Versuchsstation am Polytechnikum zu Riga, Lief. 2

1877

Bericht über die Thätigkeit in den Jahren 1874/75 und 1875/76.

Elementu satura izvērtējums Pardenču laukā Skrīveros augušās parastajās apšubekās (Leccinum Auranriacum)

2015

Elementu satura izvērtējums Pardenču laukā Skrīveros augušās parastajās apšubekās (Leccinum Aurantiacum) Haļiullina A., zinātniskais vadītājs Dr. chem. Rudoviča V. Bakalaura darbs, 41 lappuses, 10 tabulas, 31 literatūras avoti, 4 pielikumi. Latviešu valodā. Bakalaura darbā tika noteikta cinka (Zn), vara (Cu), svina (Pb), hroma (Cr), kadmija (Cd) un arsēna (As) masas daļa parastajās apšubekās (Leccinum Aurantiacum). Sēnes tika lasītas Skrīveros LLU Zemkopības zinātniskā institūta (ZZI) apsaimniekotajos laukos ierīkotā daudzfunkcionālā plantācijā. Augsnes mēslošanai, kurā auga sēnes, tika izvēlēti šādi mēslošanas līdzekļi - pelni, dūņas, digestāts. Elementu masas koncentrācijas šķīdumos tika …

Delta15N vērtību pielietojums ienestā minerālā slāpekļa aprites pētījumos mēslotās meža audzēs

2020

Maģistra darba ietvaros tika izpētīta zinātniskā literatūra par slāpekļa apriti dabā un meža ekosistēmās, ka arī dažādu faktoru ietekme uz slāpekļa aprites izmaiņām un slāpekļa izotopu attiecības izmaiņām koku, brūkleņu un melleņu paraugos. Eksperimentālajā daļā tika pētīta ienestā slāpekļa mēslojuma ietekme uz slāpekļa izotopu attiecības izmaiņām priedēs, mellenājos un brūklenājos. Šim eksperimentam tika ievākti 51 priežu skuju, 16 melleņu stublāju, 16 brūkleņu stublāju un lapu paraugi no dažādām meža audzēm, kuras tika mēslotas, izmantojot dažādus slāpekli saturošus ielabošanas veidus. δ15N un δ13C vērtības noteica, izmantojot izotopu attiecību masspektrometriju.

Rhizobium leguminosarum imobilizācija uz organiskiem un neorganiskiem substrātiem

2015

Rhizobium leguminosarum ir slāpekli fiksējošas baktērijas, kas spēj veidot gumiņus uz tauriņziežu saknēm. Ar imobilizētu rizobiju preparātiem iespējams inokulēt baktērijas augsnē un uzlabot tauriņziežu augu produktivitāti. Izmantojot rizobiju inokulantus, iespējams aizvietot slāpekļa minerālmēslojumu. Pētīta substrāta un temperatūras ietekme uz imobilizētu R. leguminosarum dzīvotspēju, ilgstoši glabājot. Apskatīti 5 dažādi substrāti, baktēriju suspensija sterilā ūdenī un 4 dažādas glabāšanas temperatūras. Konstatēts, ka R. leguminosarum dzīvotspēju ietekmē gan substrāts, uz kura tās imobilizētas, gan glabāšanas temperatūra. Ilgstošai baktēriju dzīvotspējas saglabāšanai ieteicams kā substrāt…

Meža augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu īstermiņa ietekme uz ūdens ķīmiskajiem parametriem

2018

Pieaugot koksnes pieprasījumam, nozīmīga kļūst mežaudžu produktivitātes palielināšanas jautājumu aktualitāte. Saimnieciskajos mežos ražību uzlabo ar tādiem pasākumiem kā hidrotehniskā meliorācija, kopšanas cirtes un mērķtiecīga atjaunošana, izmantojot selekcionētu reproduktīvo materiālu. Ārzemēs, it īpaši Ziemeļvalstīs, veic arī meža augsnes ielabošanu ar slāpekļa mēslojumu un citiem augsnes ielabošanas līdzekļiem, kas nodrošina būtisku krājas pieauguma palielinājumu vairākus gadus pēc mēslojuma izkliedēšanas. Dažādi vides faktori sekmē mēslošanas līdzekļu ieskalošanos gruntsūdenī un virszemes notecē, kā rezultātā mežaudzē izkliedētais mēslojums daļēji nonāk ūdens ekosistēmas un var tās neg…

Dažādas izcelsmes organisko vielu ekstraktu ietekme uz sēklu dīgšanu

2021

Mūsdienās pieaugot cilvēku vēlmei dzīvot veselīgāk un palielinoties pieprasījumam pēc dabīgiem mēslošanas līdzekļiem, arvien plašāks kļūst tirgū pieejamo organisko mēslošanas līdzekļu klāsts. Tie atšķiras gan pēc sastāva / izcelsmes, tādējādi arī gan pēc to efektivitātes uz augu attīstību, kas bieži vien nav pietiekami izpētīta. Bakalaura darba mērķis ir salīdzināt un novērtēt dažādas izcelsmes organisko vielu ekstraktu (biohumusa, kūdras, sapropeļa, jūras aļģu, lignohumāta) efektivitāti uz augu attīstību, veicot redīsu dīgšanas testus un sīksīpolu augšanas testus. Pētījuma rezultāti parāda, kā dažādi organiskie mēslošanas līdzekļi un to atšķaidījumi ietekmē augu parametrus un to attīstību.

Augu augšanas stimulatora Raskila fizioloģiskā ietekme uz kultūraugiem

2017

Darba mērķis ir noskaidrot kā vermikomposta ekstrakts (VE) Raskila ietekmē kultūraugu augšanu. Substrātos ar atšķirīgu minerālvielu nodrošinājumu uz 6 nedēļām tika stādītas sadīgušas miežu un lauku pupu sēklas, kuras pēc nedēļu ilgas augšanas tika apstrādātas ar dažādu koncentrāciju VE šķīdumiem. Nedēļu pēc katras apstrādes reizes tika veikti garuma, hlorofila koncentrācijas un hlorofila fluoroscences mērījumi. Pēc eksperimenta beigām tika noteikta to vasas masa, vasas sausnas masa, miežu dzinumu skaits. Kultūraugu dīgstu testā, kurā sadīgušas kviešu sēklas nedēļu tika audzētas dažādu koncentrāciju VE šķīdumos, tika noteikts 1., 2. lapas garums un to masa. Pēc iegūtajiem rezultātiem tika se…

Slāpekļa mēslojuma ietekme uz zemsedzes veģetāciju skujkoku audzēs uz minerālaugsnēm

2019

Mežsaimniecība ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā, tāpēc ir svarīgi veikt pareizu mežu apsaimniekošanu, paaugstinot to ražību tai pat laikā nenodarot būtiskus kaitējumus apkārtējai videi. Maģistra darba mērķis ir pētīt slāpekļa mēslojuma ietekmi uz meža zemsedzes veģetāciju skujkoku audzēs uz minerālaugsnēm Kalsnavas mežu novadā. Darbā aplūkoti dažādi vides piesārņojuma veidi, to izplatība un ietekme uz vides procesiem. Maģistra darba izstrādei, sadarbībā ar LVMI Silava pētniekiem, izraudzīti 4 objekti, kur koku augšanas apstākļu uzlabošanai izmantots slāpekļa mēslojums. Zemsedzes veģetācijas analizēšanai izvēlētas 5 audzes LVMI Silava un LLU valsts zinātniskās izpēte…

Sapropelis un tā izmantošanas iespējas

2014

Sapropelis ir ar organiskajām vielām bagāti nogulumi, kas nogulsnējas ūdenstilpēs. Sapropeļa izplatība un plasas izmantosanas iespējas padara to par nozīmīgu dabas resursu, ko var izmantot lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā, lopkopībā, ķīmijas un celtniecības industrijā, balneoloģijā un kosmetoloģijā. Kopējie sapropeļa resursi Latvijā sastāda aptuveni 2 miljardus m3. Sī raksta mērķis ir aplūkot sapropeļa klasifikāciju, veidosanās apstākļus un izmantosanas jomas.