Search results for "naratoloģija"
showing 5 items of 5 documents
Vēstījuma paņēmieni un tēlu raksturojums F. S. Ficdžeralda romānā „Lielais Getsbijs”
2015
Pētnieciskajā darbā tiek analizēta vēstījuma paņēmieni, kas izmatoti dažādu tēlu raksturojumam F.S. Ficdžeralda romānā ,,Lielais Getsbijs”. Teorētiskajā daļā ir veikts literatūras pārskats par naratoloģiju un tēlu raksturojumu. Praktiskā daļa tiek fokusēta uz F.S. Ficdžeralda romāna ,,Lielais Getsbijs” analīzi, iekļaujot stāstījuma tehniku, kas izmantota tēlu raksturojumam F.S. Ficdžeralda romānā ,,Lielais Getsbijs”. Darbu noslēdz secinājumi, kas ir balstīti uz teorētisko avotu un F.S. Ficdžeralda romāna ,,Lielais Getsbijs” analīzi. Iegūtie dati dod iespēju atklāt nozīmīgus viedokļus par vēstījuma tehniku, kas pielietota tēlu raksturojumam modernajā literatūrā. Pētījuma rezultātus un secinā…
Naratīvs J. Ezeriņa un A. Eglīša novelēs
2020
Bakalaura darba centrā tiek izvirzītas latviešu rakstnieku Jāņa Ezeriņa un Anšlava Eglīša noveles, kurās tiek pētīti divi naratīva pamatelementi – redzespunkts jeb stāstītājs un personāži. Bakalaura darbs tiek balstīts naratoloģijas teorijā. Pētījuma mērķis ir atklāt naratīva struktūras raksturīgākās iezīmes radītajā redzespunktā jeb stāstītājā un personāžos Jāņa Ezeriņa un Anšlava Eglīša noveļu krājumos. Pētījuma uzdevumi ir apkopot un atlasīt nozīmīgāko naratīva teorētiķu par naratoloģijas teoriju, analizēt stāstītāju un personāžus novelēs, un izdarīt secinājumus. Rezultāti atklāj naratīva principus kādus autori izmanto noveļu krājumos.
Zīmju tulkojums Osvalda Zebra prozā stāstījuma gramatikas aspektā
2015
Pētījuma centrā izvirzītas piecas Osvalda Zebra prozas zīmes – māja, ceļš, bērns, Mihails un medijs. Zīmes pētītas stāstījuma gramatikas četros līmeņos – stāstījuma veids, laiktelpa, stāstītājs un kompozīcija. Pētījums balstīts semiotikas un naratoloģijas teorijās. Pētījuma mērķis ir noteikt Osvalda Zebra prozā zīmju nozīmju sakarības ar stāstījuma gramatiku. Pētījuma uzdevumi ir veikt zīmju semiotisko izpēti un iegūtos rezultātus analizēt stāstījuma gramatikas aspektā, vispirms veicot izvēlēto zīmju grupēšanu pēc to līdzībām, lai efektīvāk iztulkotu to semantiskās nozīmes, bet turpmāk nosakot atbilstošus stāstījuma gramatikas elementus, pēc kuriem veikt nozīmju analīzi. Rezultāti atklāj, k…
Sievietes tēla konstrukcija dzīvesstila žurnālā "Lilit" (2019-2021)
2022
Bakalaura darba "Sievietes tēla konstrukcija dzīvesstila žurnālā "Lilit" (2019–2021)" mērķis ir atklāt, ar kādiem paņēmieniem tiek konstruēts mūsdienu sievietes tēls dzīvesstila žurnāla "Lilit" intervijās laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam. Darbā tiek pētīta feminisma ietekme uz sieviešu dzimuma attēlojumu medijos, latviešu sievietes tēla attīstības vēsturi un sievietes tēlu skaistuma aspektā. Darbā tiek analizēti interviju naratīvi, tajos atklātās feminisma idejas un interviju fotoattēli, kā arī salīdzināts sievietes vizuālais tēls interviju naratīvos un fotoattēlos. Bakalaura darbs ir starpdisciplinārs, apvienojot literatūrzinātni ar komunikācijas zinātni. Darba teorētiskā daļa balstās…
Naratīvs Laimas Kotas romānā “Istaba” un Kristīnes Ulbergas romānā “Tur”
2018
Pētījuma centrā izvirzīts Laimas Kotas romāns “Istaba” un Kristīnes Ulbergas romāns “Tur”, kuri pētīti trīs stāstījuma gramatikas aspektos – laiktelpa, redzespunkts jeb stāstītājs un personas. Pētījums balstīts naratoloģijas teorijā. Pētījuma mērķis ir pētīt Laimas Kotas un Kristīnes Ulbergas romānus naratoloģijas teorijas kontekstā, atklājot un salīdzinot stāstījuma struktūras raksturīgākās iezīmes radītajā laiktelpā, redzespunktā jeb stāstītājā un personās. Pētījuma uzdevumi ir iepazīties ar teorētisko materiālu par naratoloģijas teoriju, lai gūtu ieskatu tās veidošanās vēsturē un saprastu analīzes principus, pēc kuriem analizēt romānā “Istaba” un “Tur” radīto laiktelpu, personas un redze…