Search results for "nogulumi"
showing 10 items of 42 documents
Sapropeļa izmantošanas iespējas SPA nozarē
2018
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt un izvērtēt Latvijā iegūstamu peloīdu, g.k., sapropeļa potenciālās izmantošanas iespējas SPA nozarē – kosmetoloģijā un fizioterapijā, novērtējot to kvalitāti pēc izvēlētajiem kritērijiem. Bakalaura darbā analizēti peloīdu (svaiga sapropeļa, kā arī salīdzinājumam – ārstniecisko dūņu un sapropeļa produktu) paraugi, nosakot tādus parametrus kā mitruma, karbonātu un pelnu saturs, elementu koncentrācija, jonu koncentrācija šķīdumos, kas ir nozīmīgi rādītāji attiecībā uz peloīdu kvalitāti. Pētāmo Latvijas ezeru nogulumos metālu koncentrācijas kopumā ir normas robežās, kas liecina Latvijas sapropeļa augsto ekoloģisko vērtību un tīrību. Novērotas kopīgas sakarības,…
Nogulumu un veģetācijas sastāva izmaiņas holocēnā Zebrus un Svētes ezeros
2019
Glāzere A., 2019. “Nogulumu un veģetācijas sastāva izmaiņas holocēnā Zebrus un Svētes ezeros”. Bakalaura darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeogrāfijas nodaļa. Bakalaura darba izstrādes laikā Zebrus un Svētes ezeru veģetācijas un nogulumu pētījumi, lai novērtētu tajos notiekošos procesus pagātnē un izvērtētu, kā tie ietekmējuši ezeru nogulumu uzkrāšanās apstākļus, veģetācijas sastāvu, aizaugšanu un pārpurvošanos, kā arī noskaidrot vai abos ezeros šie procesi ir līdzīgi. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot nogulumu un veģetācijas sastāva izmaiņas holocēnā Zebrus un Svētes ezeros, nogulumu sastāva noteikšanai izmantojot karsēšanas zudumu analīzi un ma…
Ezeru sapropeļa resursu sistematizācija un izmantošanas potenciāla reģionālais sadalījums Latvijā
2018
Sapropeļa nogulumi ir nozīmīgs organiskā materiāla izejvielu avots, kas veidojies iekšzemes ūdenstilpēs no augu un ūdens organismu atliekām. Maģistra darbā “Ezeru sapropeļa resursu sistematizācija un izmantošanas potenciāla reģionālais sadalījums Latvijā” ir izstrādāts ģeogrāfiskās informācijas datu slānis, kurā apkopoti sapropeļa krājumi Latvijas ezeros. Veikta apkopoto datu analīze, izvērtējot sapropeļa krājumus pēc ekonomiskās nozīmības, izmantošanas iespējām, veidiem. Rezultātā izveidota Latvijas ezeru sapropeļa datubāze, kurā vienkopus ietverti 1550 Latvijas ezeros un 3 purvos līdz šim veiktie sapropeļa izpētes darbi. Datubāzes pamatdati tika iegūti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteor…
Talsu un Vilkmuižas ezeru nogulumu uzkrāšanās apstākļu izmaiņu raksturs holocēnā
2019
Mainoties klimatam holocēnā, mainās mainās arī nogulumu uzkrāšanās apstākļi, kas ietekmē nogulumu īpašības. Savukārt nogulumos uzkrājušās augu makroatliekas ļauj spriest par veģetācijas rakstura un ezera līmeņa izmaiņām to attīstības gaitā. Maģistra darba mērķis bija noskaidrot kā mainījies nogulumu uzkrāšanās raksturs Vilkmuižas un Talsu ezeru attīstības laikā holocēnā, analizējot šo ezeru nogulumus ar karsēšanas zudumu un augu makroatlieku sastāva noteikšanas metodi. Pētījumā konstatēts, ka abu ezeru holocēna laikā uzkrājušos nogulumu sastāvā ir liels karbonātu īpatsvars, kas pakāpeniski samazinās griezuma augšdaļā, kā arī tajos salīzinājumā ar citiem ezeriem ir ļoti maza ūdensaugu sugu a…
Ezeru nogulumu netiešā datēšana, izmantojot sfērisko daļiņu identificēšanas metodi
2019
Bakalaura darbs ir par fosilo kurināmo izdedžu sfērisko daļiņu identificēšanas analīzi ezeru nogulumos, nosakot paraugos sfēriskās oglekļa daļiņas (SCP) un neorganiskās daļiņas (IAP), un to izmantošanu nogulumu datēšanā. Pētījumā analizēti divu ezeru nogulumi – Lielais Vipēdis (Zemgale) un Bricu (Vidzeme). Kopumā, rezultāti uzrāda loģiskas sfērisko daļiņu koncentrāciju izmaiņas ar strauju pieaugumu ap 1950. gadu, maksimālo koncentrāciju ap 1980. gadu un strauju samazinājumu pēc 1991. gada, kas skaidrojams ar politiskām un ekonomiskām izmaiņām laika gaitā. Iegūtie rezultāti norādīja, ka sfērisko daļiņu koncentrāciju ezeros ietekmē sedimentācijas apstākļi, bet, galvenokārt, atšķirības rada vē…
Boreālo mežu attīstība pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā
2019
Jasiūnas N. “Boreālo mežu attīstība pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā”. Ba-kalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2018. Pētījuma galvenais mērķis ir rekonstruēt boreālo mežu attīstību pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā. Veģetācija rekonstruēta pielietojot putekšņu analīzi, bet papildus putekšņi-em identificētas citas putekšņu paraugos esošās mikroskopiskās atliekas (palinoloģijā dēvēti par neputekšņiem). Atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem, kur putekšņi pētīti no ezera no-gulumiem ar soli 2 – 5 cm, bakalaura darba autors pēta katru 0,5 – 1 cm. Kopumā izanalizēts 130,5 cm bieza ezeru nogulumu jeb gitijas griezums. Ezera nogulumiem notei…
Ģeoloģisko procesu raksturs Praulienas pauguraines ziemeļrietumu daļā holocēnā
2017
Gorodko L., 2017. „Ģeoloģisko procesu raksturs Praulienas pauguraines ziemeļrietumu daļā holocēnā”. Maģistra darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeoloģijas nodaļa. Praulienas pauguraine ir viena no Aronas paugurlīdzenumā ģeoloģiski sarežģītākajām teritorijām ar visnotaļ ar artikulētu reljefu. Maģistra darbā pētīta Praulienas pauguraines ziemeļrietumu daļas reljefa ietekme uz holocēna nogulumu raksturu, ezeru aizaugšanu un purvu veidošanos. Pētījuma ietvaros tika veikti lauka darbi, tai skaitā ģeoloģiskā urbšana un zondēšana, kā arī nogulumu karsēšanas zudumu, sporu–putekšņu, kūdras botāniskā sastāva un augu makroskopisko atlieku analīzes un to interpr…
Lielā Kangaru purva veidošanās un kūdras uzkrāšanās apstākļu izmaiņu raksturojums
2017
Siliņa I., 2017. „Lielā Kangaru purva veidošanās un kūdras uzkrāšanās apstākļu izmaiņu raksturojums”. Maģistra darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeoloģijas nodaļa. Lielais Kangaru purvs, ir viens no lielākajiem Ropažu līdzenuma purviem, kas izveidojies pazeminājumā starp osiem. Līdz šim veikto pētījumu rezultāti nesatur detālu informāciju un nedod iespēju rekonstruēt purva attīstības gaitu, tādēļ maģistra darba mērķis bija noskaidrot Lielā Kangaru purva veidošanās apstākļus un paleovides izmaiņas. Pētījuma ietvaros veiktas sporu-putekšņu analīzes, kūdras nogulumu botāniskā sastāva un kūdras sadalīšanās pakāpes noteikšana. Veicot iegūto rezultātu ana…
Apmežošanās procesa ietekme uz augšņu īpašību telpisko mainību morēnas nogulumos bijušajās lauksaimniecības zemēs Limbažu apkārtnē
2016
Dažādu sоciālekоnоmisku faktоru ietekmē plašās teritоrijās nоrisinās bijušо lauksaimniecībā izmantоjamо zemju apmežоšanās prоcess. Tādēļ pētījuma mērķis ir nоskaidrоt bijušо lauksaimniecībā izmantоjamо zemju apmežоšanās ietekmi uz augsnes mоrfоlоģiskajām un ķīmiskajām īpašībām morēnas nоgulumоs Limbažu apkārtnē. Darbā raksturоti Limbažu apkārtnes augšņu ietekmējоšie faktоri kā ģeоlоģiskie nоgulumi, cilmiezis, meža zemes vecums un vēsturiskā zemes izmantоšana. Pētījuma rezultāti kоpumā parāda, ka apmežоšanās ir svarīgs augšņu īpašību telpiskās mainības ietekmējоšais vides faktоrs un ka 150 gadus pēc bijušо lauksaimniecībā izmantоjamо zemju kоku kоlоnizēšanās uz relatīvi smagāka granulоmetris…
Podzolēšanās procesa raksturojums bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Zvārdes apkārtnē
2017
Podzolēšanās procesa rezultātā samazinās augsnes auglīgums un notiek augsnes degradācija mainoties augsnes ķīmiskām, fiziskām un morfoloģiskām īpašībām. Latvijā, pozolēšanās process ir viens no dominējošajiem augsnes veidošanās procesiem. Tādēļ, bakalaura darba mērķis ir noskaidrot podzolēšanās procesa attīstību un tās ietekmējošos faktorus bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Darbā apkopota informācija par podzolēšanās procesu, dzelzs un alumīnija lomu augsnē, kā arī par šo ķīmisko elementu savienojumu veidiem, kas podzolēšanās procesa ietekmē migrē augsnes horizontos. Rezultāti parāda, ka podzolēšanas process tiešā veidā ietekmē augsnes ķīmiskās un morfoloģiskās izmaiņas, kas sav…