Search results for "nogulumi"
showing 10 items of 42 documents
Smilts-grants nogulumu mineraloģiski petrogrāfiskais raksturojums Madonas novada atradnēs
2015
Bakalaura darbā veikts pētījums par Madonas novada smilts - grants ieguves vietās iegūstamo minerālu un iežu iespējamajām reakcijām ar sārmiem betonā. Pētījuma mērķis ir noteikt potenciāli reaktīvo graudu klātesamību atradņu minerālajos materiālos, izmantojot RILEM ieteikto metodi. Lauka pētījumos apsekotas četras atradnes un ievākti smilts – grants paraugi mineroloģiski petroloģiskai analīzei. Iegūtie dati analizēti, galveno uzmanību pievēršot potenciāli reaktīvo iežu un minerālu procentuālajam sastāvam paraugos. Pētījuma gaitā iegūtie rezultāti ļauj izdarīt secinājumus, ka materiāla potenciāli reaktīvās daļas procentuālais sastāvs sastāda 19,23%. Minerāli un ieži, kas uzskatāmi kā noteikt…
Dielektrisko parametru noteikšana organogēnajiem nogulumiem
2015
Veicot zemes dzīļu izpēti ar ģeoradaru, būtiskas problēmas sagādā iegūto datu interpretācija. Lai uzlabotu iegūto datu sasaistes iespējas ar grunts fizikāli mehāniskajām īpašībām, nepieciešams veikt iegūto paraugu dielektrisko īpašību mērījumus. Paraugu nehomogenitātes dēļ tā tilpumam ir jābūt vismaz 125 cm3, savukārt augstā mitruma dēļ dielektriskā caurlaidība ir 60 – 80 un ir ievērojami dielektriskie zudumi, kas neļauj ar pašreiz LU pieejamajām iekārtām mērīt šādus paraugus. Darba mērķis ir atrast veidu, kā mērīt šādus paraugus un izveidot tam atbilstošu mēriekārtu, sākotnēji nosakot mēriekārtas optimālos izmērus, tad konstruējot iekārtu, to testējot ar jau izpētītu vielu kalibrācijas nol…
Sapropelis un tā izmantošanas iespējas
2014
Sapropelis ir ar organiskajām vielām bagāti nogulumi, kas nogulsnējas ūdenstilpēs. Sapropeļa izplatība un plasas izmantosanas iespējas padara to par nozīmīgu dabas resursu, ko var izmantot lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā, lopkopībā, ķīmijas un celtniecības industrijā, balneoloģijā un kosmetoloģijā. Kopējie sapropeļa resursi Latvijā sastāda aptuveni 2 miljardus m3. Sī raksta mērķis ir aplūkot sapropeļa klasifikāciju, veidosanās apstākļus un izmantosanas jomas.
Oglekļa krājumu ģeogrāfiskās izplatības raksturojums augsnes virskārtā lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Latvijā, LUCAS 2009 projekta piemērā
2016
Sauszemes sistēmā augsne ir pasaulē lielākā oglekļa krātuve, kam ir liela nozīme augsnes kvalitātes nodrošināšanā un pārtikas ražošanā. Organiskā oglekļa samazināšanās ir viens no augsnes degradācijas riskiem. Turklāt oglekļa piesaiste augsnei ir ļoti nozīmīga loma klimata mainības mazināšanā, tādēļ ir nozīmīgi noskaidrot, kādi ir organiskā oglekļa krājumi un dinamika. Maģistra darbā veiktais pētījums ir aktuāls, jo Latvijā līdz šim nav analizēti un raksturoti augsnes organiskā oglekļa krājumi, to izplatības ietekmējošie faktori augsnes virskārtā lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, turklāt darba ietvaros izstrādātie metodiskie risinājumi sniedz iespējas nākotnē modelēt augsnes organiskā ogl…
Radara fāciju izmantošana ar ģeoradaru veikto mērījumu interpretācijā
2016
Bakalaura darbs „Radara fāciju izmantošana ar ģeoradaru veikto mērījumu interpretācijā” ir veltīts ar ģeoradaru iegūto datu interpretācijas problemātikai. Apskatītā datu interpretācijas metode tiek veiksmīgi izmantota ar seismisko izpētes metodi iegūto datu interpretācijā, taču metodes iespējas ģeoradara datu interpretācijā nav plaši pētītas. Minētais nosaka tēmas aktualitāti. Pētījumā tiek sniegts pētījumu teritorijas apraksts, izmantotās pētījuma metodikas apraksts, iegūtie pētījuma rezultāti – ģeofizikālo mērījumu ieraksti, skatrakumi - to apraksts un interpretācija, kā arī diskusija un izdarītie secinājumi.
Ezeru sateces baseinu reljefa un nogulumu ietekme uz sapropeļu veidošanos Rietumkursas augstienes dienvidu daļā
2022
Bakalaura darbā „Ezeru sateces baseinu reljefa un nogulumu ietekme uz sapropeļu veidošanos Rietumkursas augstienes dienvidu daļā” ir pētītas sapropeļa iegulas piecos Rietumkursas augstienes ezeros un novērtēts, kā to uzkrāšanos ietekmējis ezeru novietojumu reljefā. Darba praktiskajā daļā katrām ezeram sagatavoti kartogrāfiskie materiāli ar sateces baseina reljefu, ezera novietojumu reljefā un sapropeļa veidiem, kas ļauj secināt, ka sapropeļa sastāvu un īpašības dažādās atradnēs nosaka sateces baseina reljefa īpatnības un sateces baseina nogulumu sastāvs.
Devona Sietiņu svītas nogulumu fācijas Latvijas ziemeļaustrumu daļā
2015
Šī pētījuma mērķis bija raksturot Sietiņu svītas nogulumu fācijas, to asociācijas un sniegt to veidošanās apstākļu interpretāciju Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Pētījuma ietvaros sastādīti 4 ģeoloģiskie griezumi un nodalītas 11 fācijas ar apakšfācijām, kas grupētas 2 fāciju asociācijās. Korelējot griezumus ar urbumu datiem, noskaidrots, ka pētītie nogulumi atbilst Sietiņu svītas apakšējai līdz vidējai daļai. Secināts, ka pētītie Sietiņu svītas nogulumi veidojušies fluviālos kanālos zemūdens grēdās un progradējošās sērēs. Sedimentācijas procesus ir nedaudz ietekmējuši plūdmaiņu procesi, par ko liecina sporādiski sastopamas vizlas kārtiņas un drupu materiāla graudu izmēru gradācija uz slīpajie…
Glaciotektoniskās struktūras Jaunkalnu atradnē
2019
Bakalaura darba “Glaciotektoniskās struktūras Jaunkalnu atradnē” mērķis ir pētījumu teritorijā sastopamo glaciotektonisko struktūru veidošanās apstākļu noteikšana, izmantojot lauka kamerālos pētījumus. Tika veikti lauka pētījumi, kuros ir dokumentēti 7 glaciotektonisko struktūru atsegumi un veikti šo struktūru elementu mērījumi, kā arī 4 atsegumos tika veikti oļu garenasu linearitātes mērījumi. Kamerālo darbu ietvaros tika rekonstruēti kroku šarnīru vērsumi un oļu garenasu linearitātes diagrammas, pēc kuriem tika interpretēti maksimālā sprieguma virzieni. Rezultātā secināts, ka mērījumi parāda maksimālā sprieguma virzienu, kurš aptuveni sakrīt ar ledāja kustības virzienu vēlā Vislas apledoj…
Devona Burtnieku svītas mālainie nogulumi un to sedimentācijas apstākļi Latvijā
2015
Bakalaura darbā tiek raksturoti Burtnieku svītas mālainie nogulumi, kuri nav iepriekš detalizēti pētīti. Tāpat pēdējos desmit gados ir publicēti jauni priekšstati par sedimentācijas apstākļiem Baltijas devona baseinā. Pētījums pamatojās uz ģeoloģisko griezumu dokumentēšanā un granulometriskajā analīzē ar sietu un hidrometra analīzi iegūtajiem datiem, kā arī uz autora iepriekšējā pētījuma rezultātiem. Apkopojot rezultātus, secināts, ka Burtnieku svītas mālainie nogulumi veidojušies mierīgos hidrodinamiskos apstākļos, izgulsnējoties no suspensijas. Paaugstināta suspendēto nogulumu koncentrācija novērojama deltas līdzenumā. Plūdmaiņu kopas, kas atklātas Burtnieku svītas nogulumos Veczemju klin…
Devona nogulumi Zemgales līdzenumā: Kandidāta darbs
1934
Kandidāta darbu prof. Kraus novērtējis ar "Loti sekmīgi"