Search results for "nolēmums"
showing 10 items of 14 documents
Latvijas tiesu nolēmumi pēc Eiropas Savienības tiesas sniegtajiem prejudiciāliem nolēmumiem
2018
Prejudiciālā nolēmuma institūts ir jau plaši pētīts, tomēr mazāk uzmanības tikusi pievērsta tā sekām, līdz ar to darba mērķis ir analizēt, kādas un cik saistošas ir prejudiciāla nolēmuma sekas uz dažādiem subjektiem - iesniedzējtiesu, pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm un pašu Eiropas Savienības Tiesu, kā arī, pētot Latvijas tiesu praksi, noteikt, cik veiksmīgi Latvijas tiesas izmanto prejudiciālā nolēmuma institūtu un ievēro Eiropas Savienības Tiesas sniegto atbildi, izskatot lietu jau pēc prejudiciālā nolēmuma procedūras. Darba rezultātā autore nonākusi pie secinājumiem par Latvijas tiesu praksi prejudiciālo nolēmumu procedūras piemērošanā.
Eiropas Savienības dalībvalsts Konstitucionālās tiesas tiesības atzīt Eiropas Savienības tiesas spriedumu par spēkā neesošu savā teritorijā
2021
Eiropas Savienības tiesisko stabilitāti 2020.gadā satricināja nebijis precedents –Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības. Savienības turpmākās pastāvēšanas jautājumi kļuva arvien aktuālāki, spilgtāk iezīmējot jau esošās domstarpības starp dalībvalstu un Savienības interesēm. Fundaments, kas satur Savienību kopā, pamatā atspoguļojas Savienības tiesībās un to piemērošanā. Tomēr, pamanāma ir kļuvusi arī šī fundamenta šķelšana, dalībvalstīm pakāpeniski ievirzot tendenci Eiropas Savienības Tiesas kompetences apšaubīšanā. 2020.gada, vienu no spilgtākajiem tiesu precedentiem, raksturo Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedums, ar kuru Eiropas Savienības Tiesas nolēmums atzīts par spēkā nee…
Eiropas Savienības tiesību pārākuma princips pēc 2020. gada 5. maija Vācijas federālās konstitucionālās tiesas sprieduma
2021
Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa ar 2020. gada 5. maija spriedumu pirmo reizi vēsturē atzina, ka Eiropas Savienības tiesa ir rīkojusies ultra vires. Lai arī tā nav pirmā reize, kad citas dalībvalstis tā ir rīkojušās, šis ir īpašs gadījums, ņemot vērā Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas lielo ietekmi, sprieduma aso argumentāciju un ekonomiskos apstākļus. Tas iezīmēs jaunu posmu dalībvalstu un Eiropas Savienības tiesas attiecībās un ES tiesību pārākumam. Bakalaura darba mērķis ir sniegt vispusīgu pētījumu un analīzi par Eiropas Savienības tiesību pārākuma principu mijiedarbībā ar nacionālajām konstitūcijām. Tā rezultātā ir izdarīti secinājumi par ES tiesību pārākuma lomu, dalībval…
Konstitucionālo tiesu tiesības un pienākums lūgt ES tiesai prejudiciālos nolēmumos
2018
Bakalaura darbā izvērtēts, kad Eiropas Savienības dalībvalsts konstitucionālajai tiesai ir tiesības un pienākums vērsties ES Tiesā ar lūgumu par prejudiciālā nolēmuma sniegšanu. Darbā ir izpētītas ES dalībvalstu konstitucionālās tiesas, noskaidrots jēdziens „prejudiciālais nolēmums”, izpētīta tā tiesiskā regulējuma evolūcija, kā arī noskaidrota prejudiciālā nolēmuma procedūra. Darba praktiskajā daļā ir apkopota statistiskā informācija un analizēta Eiropas Savienības dalībvalstu konstitucionālo tiesu prakse prejudiciālo nolēmumu lietās. Autors, izpētot citu valstu pieredzi, nonāk pie secinājuma, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesas kompetence iespējams būtu paplašināma un Satversmes ties…
Prejudiciālā nolēmuma nozīme konstitucionālās tiesas procesā
2017
Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta regulējums ievieš prejudiciālo nolēmumu procedūru, tomēr ne panta formulējums, ne citi to regulējošie tiesību akti nenosaka pantā ietvertā jēdziena “tiesa” saturu, kā arī to, vai konstitucionālās tiesas ietilpst šī panta subjektu lokā. Tā rezultātā tiesību zinātnieku vidū ir radušās neskaidrības, vai saskaņā ar panta trešo daļu, konstitucionālās tiesas būtu jāuzskata par “tiesu, kuras nolēmumus nevar pārsūdzēt”. Darba mērķis ir analizēt konstitucionālo tiesu atbilstību LESD 267. pantā ietvertajam jēdzienam “tiesa”, padziļināti izpētot Eiropas Savienības dalībvalstu konstitucionālo tiesu praksi. Darba ietvaros autore analizē prejudiciālā nolēm…
Publiskas tiesas nolēmumu kritika
2018
Publiska tiesas nolēmuma kritika ir personas viedoklis par tiesas nolēmumu, kas tiek pausts publiski pieejamā platformā. Mūsdienās šī kritika tiek aktīvi realizēta. Neraugoties uz to, Latvijā nepastāv vienota regulējuma vai vadlīniju, kas ļautu skaidri saprast, kāda kritika ir pieļaujama vai nepieļaujama, un kā tiesai uz to reaģēt. Darba mērķis ir noskaidrot, pēc kādiem kritērijiem vadīties personai, kura pauž publisku tiesas nolēmumu kritiku, un kā tiesai visefektīvāk uz to reaģēt. Darbā secināts, ka kritikas pieļaujamību var ietekmēt kritikas publiskošanas laiks, vieta un, galvenokārt, pamatotība un izteiksmes veids. Savukārt tiesai, ievērojot koleģialitātes principu, jāatbild tikai uz tā…
Privātpersonas tiesības apstrīdēt Eiropas Savienības tiesību aktus: Eiropas Savienības tiesas judikatūra
2018
Maģistra darbs “Privātpersonas tiesības apstrīdēt Eiropas Savienības tiesību aktus: Eiropas Savienības Tiesas judikatūra” ir uzrakstīts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedrā. Darba ietvaros autors analizē Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz privātpersonas tiesībām apstrīdēt Eiropas Savienības tiesību aktus. Darba ietvaros tiek analizēta Eiropas Savienības tiesību aizsardzības mehānisma efektivitāte, tādu jēdzienu kā “reglamentējošs akts”, “īstenošana pasākumi” un “tiesību akts skar individuāli” izpratne Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Noslēguma tie secināts, ka Eiropas Savienības kopējā tiesību aizsardzības sistēma …
Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta jēdziens "dalībvalsts tiesa" Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā
2016
Bakalaura darba “Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta jēdziens “dalībvalsts tiesa” Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā” mērķis ir izpētīt jēdziena “dalībvalsts tiesa” saturu. Ievērojot minēto bakalaura darbs sniedz ieskatu Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā saistībā ar jēdziena “dalībvalsts tiesa” tvērumu, atsevišķi apskatot dalībvalstu konstitucionālo tiesu, šķīrējtiesu un investīciju šķīrējtiesu atbilstību jēdzienam “dalībvalsts tiesa”. Darba gaitā autors akcentē galvenos problēmjautājumus un pretrunas Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā attiecībā uz institūciju analīzi, vērtējot to atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta jēdzienam “dalībvalsts tiesa”. …
Tiesas nolēmumu pārsūdzības ierobežojumi Civilprocesā.
2021
Maģistra darbs veltīts tiesas nolēmumu pārsūdzības ierobežojumiem civilprocesā. Maģistra darba mērķis ir pētīt Civilprocesa likumā esošā regulējuma tiesiskumu attiecībā uz nolēmumu pārsūdzības ierobežojumiem un izteikt priekšlikumus tiesas procesa efektivizācijai un paātrināšanai. Lai sasniegtu maģistra darba mērķi, autore ir aplūkojusi Latvijas un ārvalstu normatīvos aktus, publikācijas, juridisko literatūru, Latvijas un ārvalstu tiesu praksi attiecībā uz pētāmo jautājumu. Maģistra darba pētījuma rezultātā izstrādāti secinājumi un priekšlikumi, lai nodrošinātu procesuālo ekonomiju, tiesas spriešanas efektīvu funkcionēšanu, kā arī tiesu noslogotības mazināšanu. Atslēgvārdi: civilprocess, no…
Saskarsmes tiesība un tās realizācija
2015
Aktuālā tiesu prakse rāda, ka vecāks, kuram ar tiesas spriedumu nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība vai noteikta ikdienas aizgādība pār bērnu, ļaunprātīgi izvairās vai kavē tiesas sprieduma izpildi par saskarsmes tiesības īstenošanas kārtību. Autore izvirza uzdevumu konstatēt, vai un kādi grozījumi nepieciešami mūsdienu ģimenes tiesību regulējumā, lai tiktu noteikta efektīva vecāku atbildība par tiesas nolēmuma, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ļaunprātīgu nepildīšanu vai kavēšanu. Autore secina, ka plānotās izmaiņas Latvijas Republikas Civillikumā un Civilprocesa likumā, kuras ierosina noteikt kārtību, kādā izpildāmi nolēmumi, kas izriet no saskarsmes tiesībām, salī…