Search results for "noraidījums"
showing 3 items of 3 documents
Noraidījums tiesnesim kā objektīva tiesvedības procesa elements
2022
Maģistra darba tēma ir “Noraidījums tiesnesim kā objektīva tiesvedības procesa elements”. Darbā iekļauts vispārīgs noraidījuma un atstatīšanās institūta apskats, padziļināti pētot Kriminālprocesa likumā ietverto regulējumu. Darba uzdevums ir noskaidrot tiesību uz objektīvu tiesvedību un noraidījuma institūta būtību, jēdzienu “objektivitāte” un “noraidījums” saturu. Pētīt tiesneša noraidīšanas un atstatīšanās pamatus un procesuālos aspektus. Izpētīt noraidījuma institūta vēsturisko rašanās procesu, kā arī salīdzināt institūta regulējumu procesuālajos likumos. Autore secinājusi, ka bieži vien gan sabiedrības, gan pašu tiesnešu viedoklis par atstatīšanās vai noraidījuma pieņemšanas pamatotību …
Radniecība kā pamats tiesneša noraidīšanai administratīvajā procesā
2021
Nedz Administratīvā procesa likums, nedz arī citi normatīvie akti tieši nenosaka aizliegumu tiesnesim atrasties radniecības, svainības attiecībās ar visām personām, kuras tiek iesaistītas lietas izskatīšanas laikā. Dažos gadījumos tiesnesim vajadzētu lemt par sevis atstatīšanu, citos apstākļus nepieciešams papildus izvērtēt. Autors savā darbā apskata tiesneša noraidīšanas, atstatīšanas institūta piemērošanu, vērtējot kopsakarībā no tiesneša radniecības, svainības attiecību viedokļa. Tiek pausta atziņa, ka jebkuras radniecības, svainības attiecības var tikt uztvertas kā objektivitātes principa neievērošana un par tiesneša pienākumu sevi atstatīt no lietas tālākas izskatīšanas. Atslēgas vārdi…
Vienaudžu vardarbība saistībā ar mātes noraidījumu pret pusaudzi un sociālekonomiskajiem faktoriem
2015
Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv statiski nozīmīgas saistības starp pusaudža uzrādīto veikto vai pārciesto vienaudžu vardarbību, mātes noraidījumu-pieņemšanu pret bērnu saistībā un ar ģimenes sociālekonomiskiem faktoriem, un noskaidrot, kādi mainīgie lielumi prognozē pārciesto un veikto vienaudžu vardarbību. Pētījumā piedalījās 114 Rīgas skolas skolēni (63 meitenes, 51 zēni) vecumā no 13-16 gadiem (M=14,36, SD=1,13). Pētījumā tika izmantota “Novērtējuma aptauja par vecāku pieņemšanu-noraidījumu”, mātes forma (Parental Acceptance-Rejection Questionnaire (PARQ) mother’s form, Rohner, 1991.) un „Olveusa pārīdarītāju/upuru aptauja „(Olweus Bully/Victim Questionaire, Olweus, 1996). Pēt…