Search results for "paleoaugsnes"
showing 3 items of 3 documents
Subaerālās atsegšanās notikumu pazīmes un veidojumi devona slāņkopā Latvijā
2015
Promocijas darba mērķis ir identificēt subaerālās atsegšanās notikumus devona periodā Latvijas teritorijā un noskaidrot ģeoloģiskos apstākļus un procesus, kas bija raksturīgi šiem notikumiem. Detalizēti pētīti Živetas stāva Burtnieku svītas, Franas stāva Amatas svītas un Famenas stāva Šķerveļa svītas Nīkrāces ridas nogulumi. Pētījuma pamatā ir dolokrētu paveidu nodalīšana un veidošanās apstākļu interpretācija, pamatojoties uz to struktūru un tekstūru, minerālā sastāva, it īpaši māla minerālu pētījumiem, ģeoķīmisko, t. sk. O un C stabilo izotopu analīzi, kā arī pētījumiem SEM. Ir diskutēts par abiogēnu morfoloģisko pazīmju izmantošanu subaerālās atsegšanās apstākļu identifikācijā, par pētīto…
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.
Augu darbības pazīmes vidējā devonā Latvijā
2020
Maģistra darbā ir raksturotas vidējā devona Arukilas un Burtnieku svītu nogulumos esošās rizokrēcijas, kas pārsvarā saistītas ar dolokrētiem. Sakņu struktūru atrašanās nogulumos ļauj identificēt subaerālās atsegšanās notikumus vai sekla ūdens vidi. Pētījumā izmantotas oglekļa un skābekļa stabilo izotopu analīzes, granulometriskā sastāva analīzes, kā arī rizokrēciju un dolokrētu mikrotekstūru un makrotekstūru raksturojums. Dokumentēta rizokrēciju un dolokrētu atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Secināts, ka vidējā devonā augiem pamazām ir palielinājušies sakņu izmēri, un tie ir auguši gan sauszemē, gan sekla ūdens apstākļos neaktīvos deltu kanālos vai ezeriņos.