Search results for "paleobotānika"
showing 7 items of 7 documents
Mēdemu apkārtnes purvu un Mēdemu kāpu joslas ģeoloģiskais vecums: Maģistra darbs
1942
Pulvernieku rajona melno mālu sporu un putekšņu analize
1944
Maģistra darbs
Beitrag zur Kenntnis der subfossilen Pollenflora und Stratigraphie der Torflager und der Lacustrinen Sedimente in Estland mit besonderer Beruecksicht…
2012
Putekšņu analīzes pētījumi Ziemeļkurzemē. Piltenes purva stratigrafija: (Ventspils apriņķī, Dundagas pagastā)
1933
Pētniecisko darbu prof. Kraus novērtējis ar "Labi"
Vides faktoru ietekme uz apdzīvotību Latvijas teritorijā 6.gs.
2020
Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka Latvijā pētījumi par 6. gs. vides izmaiņu ietekmi uz sabiedrību nav veikti un publicēti. Darba mērķis ir, balstoties uz paleobotānisko un arheoloģisko avotu izpētes rezultātiem un to analīzi, apskatīt apdzīvotības pārmaiņas Latvijas teritorijā 6. gs. un iespējamo vides faktoru ietekmi uz šiem procesiem. Darbā analizēti trīs apbedīšanas tradīciju reģioni Latvijas teritorijā – uzkalniņu ar akmeņu riņķi reģions, līdzeno kapulauku ar akmeņu riņķi reģions un akmeņu krāvumu reģions, – kā arī paleobotāniskie pētījumi un materiāls, kas iegūts no ezeru nogulumiem. Balstoties uz šo avotu izpētes rezultātiem, var secināt par visaptverošām pārmaiņām konkrētajā laikā apd…
Sakņu struktūras un to izplatība Lodes svītas ģeoloģiskajā griezumā Liepas māla atradnē
2018
Bakalaura darbā ir raksturota vidējā devona Lodes svītas 4 ģeoloģisko griezumu uzbūve un nogulumu granulometriskais sastāvs, kā arī tajos sastopamās sakņu struktūras. Pētījums ir aktuāls, jo Lodes svītas nogulumu veidošanās apstākļi joprojām ir neskaidri un pētījums ļauj precizēt sedimentācijas vidi. Darbā ir aprakstītas slāņkopu uzbūves īpatnības, interpretēti nogulumu veidošanās apstākļi un dokumentēta sakņu struktūru atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Pētījumā secināts, ka subvertikālās, zarotās struktūras ir vidējā devona augu saknes vai sēņu rizomorfas un to struktūras aptverošo nogulumu sedimentācija ir notikusi deltas ezeriņos vai deltas kanālos.
Augu darbības pazīmes vidējā devonā Latvijā
2020
Maģistra darbā ir raksturotas vidējā devona Arukilas un Burtnieku svītu nogulumos esošās rizokrēcijas, kas pārsvarā saistītas ar dolokrētiem. Sakņu struktūru atrašanās nogulumos ļauj identificēt subaerālās atsegšanās notikumus vai sekla ūdens vidi. Pētījumā izmantotas oglekļa un skābekļa stabilo izotopu analīzes, granulometriskā sastāva analīzes, kā arī rizokrēciju un dolokrētu mikrotekstūru un makrotekstūru raksturojums. Dokumentēta rizokrēciju un dolokrētu atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Secināts, ka vidējā devonā augiem pamazām ir palielinājušies sakņu izmēri, un tie ir auguši gan sauszemē, gan sekla ūdens apstākļos neaktīvos deltu kanālos vai ezeriņos.