Search results for "patiesība"
showing 10 items of 17 documents
Patiesības izpratne Latvijas filosofijā 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados: Teodors Celms un Jūlijs Aleksandrs Students
2011
Rakstā aplūkoti Latvijas pirmās neatkarības laika filozofu Teodora Celma un Jūlija Aleksandra Studenta uzskati par jēdzienu "patiesība", šī jēdziena skaidrojumi un patiesības teorijas.
Pāvela Florenska antropodicejas koncepcija
2018
Pētījuma centrā ir antropodicejas(cilvēka attaisnošanas tēma,kuras risinājuma aktualitāte ir nozīmīga Latvijā un pasaulē.Pētījuma priekšmets-P.Florenska antropodiceja kristīgās antropologijas tēma pareizticības religiskajā filozofijā.Darba mērķis-izpētīt P.Florenska antropodiceju kā patiesu orientieri cilvēka identitātes meklējumos.Darbā pierādīta hipotēze- P.Florenska antropodiceja ir aksioloģiska koncepcija (ar vidēju sistēmiskuma līmeni).Pamatatziņa-P.Florenska antropodiceja ir Patiesības antropodiceja.
Filozofijas un kino attiecības Alēna Badjū teorijā
2018
Maģistra darbs “Filozofijas un kino attiecības Alēna Badjū teorijā” pievēršas jautājumam par to, kādā veidā attiecības ir iespējamas starp kino un filozofiju. Kāds ir šo disciplīnu mērķis šādās attiecībās? Badjū šādu attiecību iespējamību uzrāda caur vairākiem savas teorijas konceptiem: patiesība, situācija, notikums, tukšums. Šāda pieeja kino un filozofijas attiecību definēšanai uzrāda vairākus būtiskus priekšnosacījums kino kā filozofijai. Kopumā Badjū teorija kino un filozofijas attiecības uzrāda kā priviliģētas, nepieciešamas, imanentas un vienreizīgas.
Latvijas Universitātes Raksti; 777 .sēj.
2011
Kritiskā domāšana laikmeta kontekstā
2018
Kritiskās domāšanas pamats ir domāšana, par kuru prāta (mind) filosofijā un epistemoloģijā ir daudz un dažādu viedokļu. Lai sekmētu kritisko domāšanu, ir jāseko labā/ļaunā, skaistā/neglītā, patiesā/melīgā, zināšanu/neziņas un citu ētisku un estētisku norišu situācijai sabiedrībā, jāanalizē un jāveicina pozitīvi ievirzītas prakses, nenoliedzot to, ka pozitīvās tendences ir iespējams atšķirt no negatīvajām (cinisms, nihilisms, relatīvisms, skepticisms, šovinisms u.c.), kas pavada ideoloģiski un negatīvi emocionāli ievirzītu kriticismu.
Kritiskā domāšana patiesības meklējumos un iespējamos politiskās inženērijas valgos
2018
Patlaban kritiskā domāšana — tādā formā, kā to lielākoties pazīstam un kādu to tiecas ieviest mācību procesā — nav vērsta uz domāšanas atvērtību. Tā pat kļūst par instrumentu, ar ko nereti tiek iestrādātas konjunktūras tēmas. Drīzāk būtu jārunā par tādu kritiskās domāšanas izpratni, kas par centrālo elementu padara dispozīciju uz patiesību, proti, kritiskā domāšana jāsaprot kā vērstība uz patiesību!
Autentiskuma konstruēšana: “Bēniņi” un to reprezentācija. Sociālantropoloģisks skats uz latvijas televīzijas raidījumu “Province”
2015
Šajā darbā apkopotais etnogrāfiskais materiāls apskata to, kā caur “citādā” veidošanu, zināmu marģinalizāciju, kā arī reprezentatīvu līdzekļu izmantošanu, tiek radīts stāstījums par “autentisku” dzīvi ārpus pilsētas - dzīvi provincē, laukos. Atražojot publiskajā diskursā izmantotās aktualitātes, apstrādājot tās subjektīvā veidā un pieslēdzot žurnālistikas kultūras autoritāti, tiek radīts patērējams kultūras produkts, kas reprezentē raidījuma veidotāju redzējumu par dzīvi ārpus pilsētas.
Jauniešu izpratne par mediju uzticamību Latvijā
2019
Mediju loma, kā arī informācijas apjoma palielināšanās, rada jaunus izaicinājumus jomās, kuras saistītas ar cilvēku komunikāciju procesiem. Tādēļ arvien biežāk sabiedrībā tiek runāts par cilvēku zināšanām un prasmēm, kā produktīvi un kritiski pielietot apkārt esošo informāciju. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt, kāda ir jauniešu attieksme un izpratne par mediju uzticamību Latvijā. Pētījuma teorētisko bāzi veido Ērika Eriksona personības attīstības psihosociālā teorija, Ērika Kalvāna jauniešu vecumposma raksturojums, UNESCO mediju un informācijpratības matrica un Dāvida Beckingema veidotais mediju darbības principu apraksts un mācību stratēģija medijiem. Pēc pētījuma rezultātiem var secināt,…
Patiesības teikšanas pienākums Civilprocesa likuma 73 1. panta kontekstā un tā savienojamība ar sacīkstes principu.
2019
Patiesības princips ir viens no civilprocesa pamatprincipiem, kas ietver sevī gan procesa dalībnieku patiesības paušanas pienākumu, gan tiesas pienākumu noskaidrot patiesību. Sacīkstes princips nodala šo pienākumu nastu. Darba autora mērķis, aplūkojot patiesības principa tiesisko regulējumu un piemērošanas praksi Latvijā, salīdzinājumā ar Lietuvas, Igaunijas un Francijas regulējumu, ir noskaidrot, kā patiesības princips mijiedarbojas ar sacīkstes principu, un kā izpaužas tiesas un procesa dalībnieku dalība šo principu savstarpējā mijiedarbībā, norādot uz problēmjautājumiem un ieteikumiem Latvijas civilprocesa uzlabošanai. Autors konstatē, ka tiesu praksē tieši netiek vērtēts un nav līdz gal…
Skaidrības un neskaidrības dialektika Platona dialogos
2016
Bakalaura darbs risina jautājumus par skaidrības izteikšanu caur neskaidrību un Platona saules metaforu kā filozofisku nepieciešamību pēc paliekošas neskaidrības, kas paplašina filozofijas diskursa robežas, pieļaujot metaforisku pieredzējumu kā ārpus-valodisku filozofijas elementu. Darba mērķis ir noskaidrot un pierādīt, ka fundamentāla skaidrības un neskaidrības metaforisko attiecību pārvērtēšana caur dialektisku opozīciju Hērakleita valodas metaforiskajam lietojumam veido un nosaka filozofijas diskursa robežas Platona darbos. Darba hipotēze paredz pierādīt, ka Platona metafora nav izvēlēta, lai netieši simbolizētu Labo vienkāršākai izpratnei, bet gan lai parādītu, ka Labais mums ir tveram…