Search results for "patiesība"
showing 10 items of 17 documents
Autentiskuma konstruēšana: “Bēniņi” un to reprezentācija. Sociālantropoloģisks skats uz latvijas televīzijas raidījumu “Province”
2015
Šajā darbā apkopotais etnogrāfiskais materiāls apskata to, kā caur “citādā” veidošanu, zināmu marģinalizāciju, kā arī reprezentatīvu līdzekļu izmantošanu, tiek radīts stāstījums par “autentisku” dzīvi ārpus pilsētas - dzīvi provincē, laukos. Atražojot publiskajā diskursā izmantotās aktualitātes, apstrādājot tās subjektīvā veidā un pieslēdzot žurnālistikas kultūras autoritāti, tiek radīts patērējams kultūras produkts, kas reprezentē raidījuma veidotāju redzējumu par dzīvi ārpus pilsētas.
Brief an Garlieb H. Merkel
1798
Ms. 930a, Nr. 12, Bl. 31r-34v Johannes Daniel Falk. Brief an Garlieb H. Merkel, Weimar, den 3. December 179[8?] Autora rokraksts / Autograph, vācu val. / Deutsch [8] lpp. / S. Attēlu numuri / Bildnummern: 930a-012-1, 930a-012-2-3, 930a-012-4-5, 930a-012-6-7, 930a-012-8 Im vorliegenden Brief vermischen sich private und berufliche Angelegenheiten sowie Klatsch miteinander. Nachdem Falk seine lange Antwortzeit zunächst damit begründet, dass er Merkels aktuelle Adresse nicht kenne, bringt er Neuigkeiten von der Krankheit einer nicht näher benannten Kammerrätin und nimmt an deren Leiden rege Anteil. Direkt im Anschluss präsentiert Falk den Stand seiner Verhandlungen mit Verlegern. Auch wenn Falk…
Latvijas Universitātes Raksti; 777 .sēj.
2011
Normatīvu patiesību iespējamības problēma: D. Parfita risinājums
2019
Darbā aplūkots jautājums par normatīvu patiesību iespējamību un saistībā ar to izvērtēta Dereka Parfita tēze, ka pastāv objektīvas nereducējami normatīvas patiesības, no kurām dažas ir morālas patiesības. Darbā argumentēts, ka uzskatam, ka nav iespējamas nereducējami normatīvas patiesības, ir neticamas konsekvences, kas ir arguments par labu tam, ka šādas patiesības ir iespējamas. Tomēr vienlaikus Parfita tēze, ka pastāv šādas patiesības un ka tās ir ne tikai universālas, bet arī objektīvas, ir saistīta ar metafiziskām un epistemoloģiskām problēmām. Darbā argumentēts, ka Parfits šīm problēmām nepiedāvā pilnībā apmierinošu risinājumu.
Akadēmiskā Dzīve, 56. rakstu krājums
2020
Pāvela Florenska antropodicejas koncepcija
2018
Pētījuma centrā ir antropodicejas(cilvēka attaisnošanas tēma,kuras risinājuma aktualitāte ir nozīmīga Latvijā un pasaulē.Pētījuma priekšmets-P.Florenska antropodiceja kristīgās antropologijas tēma pareizticības religiskajā filozofijā.Darba mērķis-izpētīt P.Florenska antropodiceju kā patiesu orientieri cilvēka identitātes meklējumos.Darbā pierādīta hipotēze- P.Florenska antropodiceja ir aksioloģiska koncepcija (ar vidēju sistēmiskuma līmeni).Pamatatziņa-P.Florenska antropodiceja ir Patiesības antropodiceja.
Jauniešu izpratne par mediju uzticamību Latvijā
2019
Mediju loma, kā arī informācijas apjoma palielināšanās, rada jaunus izaicinājumus jomās, kuras saistītas ar cilvēku komunikāciju procesiem. Tādēļ arvien biežāk sabiedrībā tiek runāts par cilvēku zināšanām un prasmēm, kā produktīvi un kritiski pielietot apkārt esošo informāciju. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt, kāda ir jauniešu attieksme un izpratne par mediju uzticamību Latvijā. Pētījuma teorētisko bāzi veido Ērika Eriksona personības attīstības psihosociālā teorija, Ērika Kalvāna jauniešu vecumposma raksturojums, UNESCO mediju un informācijpratības matrica un Dāvida Beckingema veidotais mediju darbības principu apraksts un mācību stratēģija medijiem. Pēc pētījuma rezultātiem var secināt,…
Frēges 'patiesība': divas noteiksmes
2022
Rakstā “Doma” Frēge secina, ka jebkāds mēģinājums definēt patiesību ir lemts neveiksmei. Bakalaura darba mērķis ir parādīt, ka patiesības nedefinējamība ir savienojama ar Frēges agrākajiem centieniem skaidrot patiesības nojēgumu. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek izskatītas divas Frēges darbos atrodamas patiesības noteiksmes – Patiesais kā abstrakts objekts un patiesums kā jēdziens; tiek iztirzāts slēdziens, kas noved Frēgi pie secinājuma par patiesības nedefinējamību; visbeidzot patiesības nedefinējamība tiek saattiecināta ar abu patiesības noteiksmju iztirzājumu, izvērtējot, vai nedefinējamības tēze ir spriedzē ar kādu no abām koncepcijām.
Mākslas patiesības subjektivizācijas kritika Hansa-Georga Gadamera darbos
2018
Maģistra darbs „Mākslas patiesības subjektivizācijas kritika Hansa Georga Gadamera darbos“ apraksta un analizē to mākslas tematizāciju, kura rodama vācu filozofa H.-G. Gadamera darbā „Patiesība un metode“ (1960), kā arī dažos citos viņa tekstos. Gadamers aplūko mākslas pieredzi un mākslasdarbu patiesības jēdziena eksplikācijā. Māksla noder viņam kā viena būtiska liecība tam, ka zinātņu metodiski nodrošinātā patiesība ir tikai viens patiesības atklāšanās veids, kurš iegremdēts daudz plašākā patiesības norisē, par kuru liecību sniedz māksla, tagadnes attiecības ar pagātni un tradīciju, kā arī valodiskā pieredze. Maģistra darbā īpaša uzmanība pievērsta tam kā Gadamers aplūko mākslas izslēgšanu…
Filozofijas un kino attiecības Alēna Badjū teorijā
2018
Maģistra darbs “Filozofijas un kino attiecības Alēna Badjū teorijā” pievēršas jautājumam par to, kādā veidā attiecības ir iespējamas starp kino un filozofiju. Kāds ir šo disciplīnu mērķis šādās attiecībās? Badjū šādu attiecību iespējamību uzrāda caur vairākiem savas teorijas konceptiem: patiesība, situācija, notikums, tukšums. Šāda pieeja kino un filozofijas attiecību definēšanai uzrāda vairākus būtiskus priekšnosacījums kino kā filozofijai. Kopumā Badjū teorija kino un filozofijas attiecības uzrāda kā priviliģētas, nepieciešamas, imanentas un vienreizīgas.