Search results for "pelni"
showing 8 items of 8 documents
Makro- un mikroelementu sastopamības variācijas mellenēs Vaccinium Myrtillus L.) un augsnē
2020
Darbā tika analizēts dzelzs, cinka, vara, kālija un fosfātjonu saturs mellenēs (Vaccinium myrtillus L.), krūmmellenēs (Vaccinium corymbosum) un to augsnē. Melleņu un augsnes paraugi tika ievākti meža teritorijā, kur tika mēslots ar vieglajiem koksnes pelniem. Krūmmelleņu ogu un augsnes paraugi tika ievākti privātmājas teritorijā, kur netika izmantots nekāds mēslojums. Veicot sauso mineralizāciju, ar liesmas atomabsorbciometrijas metodi noteikts dzelzs, cinka un vara saturs, fotometriski tika noteikts fosfātjonu saturs un ar liesmas fotometriju tika noteikts kālija saturs. Iegūtie rezultāti tika apstrādāti, izvērtēts noteikto elementu saturs mellenēs un krūmmellenēs, kā arī iegūtie rezultāti…
Koksnes pelnu ietekme uz biogēno elementu saturu parastās egles Picea abies skujās
2018
Darba izstrādes laikā veikta parastās egles (picae abies) skuju biogēno elementu satura noteikšana un analizēšana pirms un pēc mēslošanas ar koksnes pelniem, kā arī augsnes un pelnu biogēno elementu satura noteikšana un analizēšana pirms mēslošanas.Pelnu mēslošanas izmēģinājumi ierīkoti 2014. gadā četrās vidēja vecuma parastās egles audzēs. Audzes pēc meža tipiem iedalāmas platlapju kūdrenī un damaksnī. Ievāktas pēdējā gada, jeb jaunākas koka skujas. Skujas ievāktas 2014., 2015. un 2018. gadā. Augsnes paraugi ņemti katrā audzē, divās vietās, ziemeļu un dienvidu virzienā noteiktos dziļumos (O horizonts, 0-10 cm, 10-20 cm, 20-40 cm un 40-80 cm), ar augsnes zondes palīdzību.Biogēnās vielas sku…
Smago metālu saturs no Latvijas katlu mājām ievāktos pelnu paraugos
2016
Darbā ir analizēti koku atlieku dedzināšanas procesā iegūtie pelni. Noteikts pelnu sastāvs ar viļņu dispersijas rentgenfluorescence. Pelnu paraugi sagatavoti analīzēm divos veidos, ar slapjo mineralizāciju un ekstrakciju. Pelnos noteikts smago metālu saturs ar liesmas atomabsorbcijas spektrometriju, kadmija saturs noteikts arī ar elektrotermālo atomabsorbcijas spektrometriju. Apkopota informācija par pelniem, smagajiem metāliem pelnos un koksnē, citiem līdzīgiem pētījumiem, un smagajiem metāliem noteikšanas metodēm. Veikta rezultātu statistiskā apstrāde un izvērtēt smago metālu saturs pelnu paraugos un no katlu mājām ievākto pelnu piemērotība izmantošanai kā mēslošanas līdzekli mežos.
Koksnes pelnu ietekme uz ķīmisko elementu saturu meža augsnē un mellenēs (Vaccinium myrtillus L.)
2020
Koksnes pelnu ietekme uz ķīmisko elementu saturu meža augsnē un mellenēs (Vaccinium myrtillus L.). Lazarenko V., zinātniskā darba vadītāja Dr. chem., doc. Vita Rudoviča. Maģistra darbs, 57 lpp., 18 attēli, 19 tabulas, 102 literatūras avoti, 15 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika pētīta koksnes pelnu ietekme uz ķīmisko elementu saturu meža augsnē un mellenēs (Vaccinium myrtillus L.). Pētījuma ietvaros tika analizēts makro-, mikro- un retzemju elementu saturs, ka arī to plūsma dažādās melleņu augu daļās. Paraugi tika ievākti meža teritorijās, kurās augsne tika mēslota ar koksnes pelniem. Meža augsne un mellenes (stādu saknes, stublāji, lapas, ogas) tika mineralizētas ar slapjo mineralizāci…
Pelnu ietekme uz elementu saturu gurķu augos (Cucumis sativus)
2021
. Pelnu ietekme uz elementu saturu gurķu augos (Cucumis Sativus). Kļaviņš D., zinātniskais vadītājs Mg. Chem. Bērtiņš M. Bakalaura darbs, 41 lappuse, 31 attēls, 4 tabulas, 34 literatūras avoti. Latviešu valodā. Darbā tika veikta gurķu stādu audzēšana kūdrā ar pelnu mēslojumu un bez tā. Paraugu sagatavošanai izmantoja slapjo mikroviļņu mineralizāciju. Makroelementu un mikroelementu koncentrācijas noteikšana tika veikta, izmantojot induktīvi saistītas plazmas masspektometrija.
Koģenerācijas staciju pelnu īpašību un izmantošanas iespēju izpēte
2017
Maģistra darba “Koģenerācijas staciju pelnu īpašību un izmantošanas iespēju izpēte” ietvaros 24 paraugiem no 5 dažādām koģenerācijas stacijām tika noteiktas ķīmiskās un fizikālās īpašības, veicot pelnu termiskos, struktūras un mineraloģiskos, kā arī ķīmiskā sastāva, pētījumus. Maģistra darba mērķis bija veikt koģenerācijas stacijās veidoto koksnes pelnu sastāva un īpašību izpēti, izmantojot daudzparametru fizikāli-ķīmiskās metodes, lai novērtētu to izmantošanas iespējas. Darba teorētiskajā daļā tika apkopota zinātniskā literatūra par enerģijas resursiem Eiropā un Latvijā, biomasu kā atjaunojamās enerģijas avotu, koksni un tās izmantošanu koģenerācijas stacijās, koksnes pelniem un to ķīmisko…
Ķīmiskā sastāva izvērtējums koksnes pelnos
2021
Ķīmiskā sastāva izvērtējums koksnes pelnos. Neimane M., zinātniskā darba vadītājs Pētnieks Mg.chem. Vitālijs Lazarenko. Bakalaura darbs, 33 lpp., 7 attēli, 16 tabulas, 42 literatūras avoti, 7 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika analizēts makro- un mikro-, un retzemju elementu saturs smagajos un vieglajos koksnes pelnos. Paraugi tika ievākti no dažādām katlu mājām Latvijas teritorijā. Koksnes pelnu paraugiem tika veikts izvilkums koncentrētā slāpekļskābē. Iegūtajos šķīdumos ķīmisko elementu kvantitatīvais saturs tika noteikts ar ICP-MS analīzes metodi. Tika noteikts arī koksnes pelnu pH un elektrovadītspēja. Iegūtie rezultāti tika apstrādāti, izvērtēti un salīdzināti ar literatūras datiem…
Biomasas pelnu ietekme uz augu augšanu
2018
Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt koģenerācijas stacijā iegūto biomasas pelnu izmantošanas potenciālu lauksaimniecībā, veicot augu (miežu un kviešu) augšanas pētījumu hidroponikas sistēmā un pēc iegūtajiem rezultātiem novērtēt pelnu/sapropeļa granulu efektivitāti kultūraugu (salātu) audzēšanā. Darba ietvaros tika veikti eksperimenti izmantojot dažādus koksnes pelnus – vieglos, smagos un jauktos. Rezultāti liecina, ka koksnes pelni ietekmē augu augšanu. Par viss piemērotākajiem augu mēslošanai tika atzīti vieglie pelni, bet to sastāvs gan fizikālais, gan ķīmiskais pirms izmantošanas ir noteikti jāpārbauda. Vieglo pelnu/sapropeļa granulām pievienojot slāpekli un fosforu, to efektivitāte ievē…