Search results for "piekraste"
showing 10 items of 30 documents
Biotisko un abiotisko faktoru ietekme uz makroaļģu izplatību Rīgas līča piekrastē
2015
Darbs ir veltīts tādai sugu grupai, kā makroaļģes, kas ir gan biotopu veidojošas sugas, kas nodrošina ekosistēmai svarīgas funkcijas un raksturo attiecīgās ūdens ekosistēmas stāvokli un struktūru, kā arī veido vērtīgus biotopus. Tā kā nav iespējams apsekot plašas teritorijas, lielu izmaksu dēļ, vairāku pētījumu ietvaros tikuši pētīti makroaļģu izplatībai piemērotie apstākļi, balstoties uz kuriem būtu iespējams modelēt konkrētu makroaļģu izplatību. Pētījuma mērķis bija noskaidrot faktorus, kas ietekmē makroaļģu izplatību tieši Rīgas līča piekrastē, par pamatu ņemot literatūrā izdalītos faktorus. Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka abās Rīgas līča piekrastēs būtiska ietekme uz makroaļģu pā…
Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas "Nida-Pērkone" akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis
2020
Šajā darbā tiek pētīta akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis aizsargājamajā jūras teritorijā ‘’Nida-Pērkone’’, kas atrodas Latvijas R piekrastē. Lai noteiktu biotopu funkcionēšanu un ekoloģisko stāvokli, tika ievākti makrobentosa paraugi un veikti zemūdens video uzņēmumi. Atkarībā no dziļuma iespējams novērot makrobentosa sugu mainību un izplatību. Pētījumā novērtēts bentosa pārklājums ar cieto substrātu noteiktajā teritorijā. Iegūta sakarība starp makrobentosa sugu daudzveidību atkarībā no substrāta un izpētīta savstarpēja sugu simbioze. Iegūtie dati salīdzināti ar 2006.gada LHEI iegūtajiem datiem.
Jūras un sauszemes funkcionālā sasaiste: Rīgas brīvostas plānošanas piemērs
2015
Ekonomisko aktivitāšu un to negatīvās ietekmes pieaugums uz dabas vērtībām jūrā un citiem jūras telpas un piekrastes teritorijas izmantošanas veidiem veicina konfliktsituāciju rašanos Baltijas jūras teritorijā. Lai novērstu jūras un sauszemes teritoriju izmantošanas veidu sadursmi, ir būtiski koordinēt un saskaņot gan jūras, gan ostas, kā arī ostas - pilsētas plānošanas telpu prioritātes un attīstības mērķus. Maģistra darba mērķis ir izstrādāt plānošanas priekšlikumus sauszemes un jūras funkcionālo konfliktu risinājumiem Rīgas brīvostā un tai piegulošajā teritorijā. Maģistra darbā tika noteikti galvenie saimnieciskie darbības virzieni Rīgas brīvostā un tai piegulošā teritorijā, kā arī veikt…
Dzīvojamo māju būvniecība Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
2019
Maģistra darbā „Dzīvojamo māju būvniecība Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā” tiek aplūkoti būvniecības priekšnoteikumi un ar tiem saistītie aprobežojumi krasta kāpu aizsargjoslā. Darbā analizēts teritorijas plānojums kā viens no nekustamā īpašuma tiesību aprobežojumiem un ar tā regulējumu saistītā problemātika, kā arī Aizsargjoslu likumā minēto izņēmumu negodprātīga izmantošana praksē un sabiedrības līdzdalības tiesības un iespējas ar būvniecību saistītos jautājumos. Autore darba izstrādes gaitā konstatējusi vairākas ievērojamas problēmas, kas pastāv minētajā aizsargjoslā, pētot dažādas publikācijas, judikatūru, literatūru un citus avotus. Darbā piedāvāti risinājum…
Vides faktoru loma epigeisko posmkāju faunas izplatībā Glāžupes piekrastē
2016
Maģistra darba ietvaros ir veikts pētījums un analizēti dati par epigeiskās posmkāju faunas izplatību Glāžupes piekrastes biotopos 2012. un 2014. gadā. Pētījums tika veikts piecos dažādos biotopos Glāžupes piekrastē. Kopumā tika ievākti paraugi no 373 augsnes lamatām, kuri pēc tam tika sadalīti pa taksonomiskajām grupām un noteikts īpatņu skaits. Darbā apskatīta epigeiskās posmkāju faunas bioliģija un ekoloģija, pētījuma teritorijā ietvertie biotopi un vides faktoru ietekme uz tiem. Pētījumā iegūtajiem datiem veikta matemātiskā apstrāde un analīze. Darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas aprakstiem. Darbā ir 38 attēli.
Veģetācijas sukcesija pēc pelēko kāpu apsaimniekošanas
2021
Veģetācijas sukcesija pēc pelēko kāpu apsaimniekošanas. Ilze Barone, 2021, bakalaura darbs. Pētījuma mērķis bija novērtēt veģetācijas sukcesiju pēc koku un krūmu izciršanas Užavas dabas lieguma pelēkajās kāpās. Kopumā 2020. gadā apsekoti 150 pastāvīgie parauglaukumi (apļveida, rādiuss – 1,5 m), nosakot struktūru, augu un ķērpju sugu segumus. Salīdzināti pirms un pēc apsaimniekošanas ievāktie dati, lai novērtētu veģetācijas izmaiņas septiņu gadu periodā. Rezultāti liecina, ka ir pieauguši pelēkajām kāpām raksturīgo lakstaugu sugu un atklātas smilts laukumu segumi, samazinājies mežainām kāpām raksturīgo sugu un nobiru segums, kas norāda uz pelēkās kāpas kvalitātes uzlabošanos. Sniegti priekšl…
Piekrastes integrētās pārvaldības attīstība Salacgrīvas novadā: piekrastes vērtību un interešu noteikšana
2017
Maģistra darba “Integrētās piekrastes pārvaldības attīstība Salacgrīvas novadā: piekrastes vērtību un interešu noteikšana” ietvaros pētītas piekrastes vērtības un to iespējamie noteikšanas un raksturošanas veidi. Pētījuma ietvaros Salacgrīvas piekrastē ievākti dati par pludmales un kāpu ainavu raksturojošiem elementiem, kā arī invazīvo augu sugu, jūras izskaloto aļģu un augu un cilvēku radīto atkritumu izplatību piekrastē. Dati tālāk apkopoti un aprakstīti, lai, apvienojot ar visā Latvijas piekrastē veikto interviju secinājumiem un dokumentu analīzē iegūto informāciju, veiktu piekrastes vērtību prioritizēšanas rīka izstrādāšanu. Vērtību prioritizēšanas rīka izstrāde ietver vērtēšanas skalas…
Izmaiņas Latvijas piekrastes ainavā 20.-21. gadsimta mijā un mūsdienu izaicinājumi
2013
Dažādi faktori ietekmē piekrastes zonas attīstību gan pasaulē, gan Latvijā, kā rezultātā notiek izmaiņas ainavas struktūrā un tās spējā nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos resursus. Promocijas darbā Latvijas piekrastes ainava ir pētīta atšķirīgos mērogos un kontekstos: i) izmaiņas jūras piekrastes ainavas struktūrā un tās ietekmējošie faktori ir vērtēti visas Latvijas piekrastes zonā; ii) potenciālā vēja enerģijas ražošanas jūrā ietekme uz ainavas vizuālo struktūru ir novērtēta unikālajā Baltijas jūras stāvkrastu zonā; iii) pludmales ainavas kā rekreācijas pakalpojuma nodrošinātāja nozīmīgums ir noskaidrots četrās atšķirīgās Latvijas pludmalēs. Darbs ir transdisciplinārs, jo tajā ir izmant…
Piekrastes pārvaldības novērtējums un attīstības priekšlikumi Jūrmalas pilsētas pašvaldībā
2020
Piekrastes pārvaldība mūsdienās kļūst arvien aktuālāka, jo problēmas piekrastes teritorijās arvien vairāk pieaug gan klimata pasiltināšanās dēļ, gan arī dažādu citu faktoru ietekmē. Taču viena no problēmām ir tāda, ka piekrastes teritorija ir uzskatāma par ārkārtīgi grūti pārvaldāmu sistēmu, jo tā vienlaikus ir gan ļoti dinamiska zona, gan tai pat laikā arī ļoti jutīga pret dažādām antropogēnām ietekmēm, gan arī tāpēc, ka tā ir interešu konfliktu zona, kurai raksturīgs savdabīgs un daudzveidīgs dabas un kultūrvēsturiskais mantojums. Šādas sarežģītas sociāli-ekoloģiskas sistēmas pārvaldīšanā svarīga ir visaptveroša un integrēta pieeja. Maģistra darba „Piekrastes pārvaldības novērtējums un at…
Veģetācijas saistība ar gruntsūdens ķīmisko sastāvu Toras upes piekrastē
2022
Lai plānotu un īstenotu efektīvāku ūdensteču aizsardzības sistēmu, ir būtiski saprast, kā veģetācija ar atšķirīgu sugu sastāvu un struktūru ietekmē ūdens kvalitāti. Šim nolūkam tika izvēlēts Toras upes posms AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotā mežu masīvā, kur, izmantojot transekšu – parauglaukumu metodi, raksturota aizsargjoslas veģetācija un upes piekrastē no gruntsūdens akām deviņu mēnešu periodā ievākti ķīmisko analīžu dati. Pētījuma rezultāti norāda uz tendenci, ka piekrastē, kurā dominē lapu koki, gruntsūdenī ir lielāka izšķīdušā organiskā oglekļa un slāpekļa savienojumu koncentrācija. Slāpekļa koncentrācija gruntsūdenī, iespējams, palielinās arī mežsaimniecisko darbību ietekmē. K…