Search results for "pilsētvide"

showing 10 items of 27 documents

Augu sugu daudzveidība un tās palielināšana piemājas zālienos: Latvijas Dabas fonda akcijas “Iesēj savu kvadrātmetru!” pieredze

2022

Mēs šobrīd dzīvojam bioloģiskās daudzveidības krīzes laikā, kad gan lauksaimniecības ainavās, gan urbānās teritorijās biodaudzveidība samazinās. Dzīvības saliņas zālienos ir nozīmīgas augu sugu izplatīšanās iespējām ainavā. Urbānajām teritorijām izplešoties, cilvēki vairs nepavada tik daudz laika dabā, tāpēc dabas izglītība pilsētvidē ieņem arvien svarīgāku lomu. Akcija “Iesēj savu kvadrātmetru!” aicināja iedzīvotājus piedalīties bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Bakalaura darba mērķis ir novērtēt augu sugu ieviešanās sekmes zālienos atkarībā no augšanas apstākļiem, kā arī raksturot akcijas dalībnieku iesaistes līmeni. Autore veica lauka pētījumus akcijas dalībnieku iesētajos kvadrātme…

bioloģiskā daudzveidībaVides zinātnedaba un pilsētvidezāliensaugu sabiedrība
researchProduct

Pilsētas dārzkopība: biokulturālā daudzveidība un pilsētvides aktīvisms

2019

Bakalaura darba mērķis ir padziļināti analizēt Rīgas pilsētai piederošās pilsētas dārzu teritorijas, veidojot daudzpusīgu un socioloģisku pilsētas dārzu teritoriju analīzi. Pilsētas dārzi tiek aplūkoti no ekosistēmu pakalpojumu un biokulturālās daudzveidības ietvara, savukārt pilsētas dārzkopības prakses tiek analizētas kā pilsētvides aktīvisma forma. Mērķa sasniegšanai veiktas sešas daļēji strukturētas intervijas ar pilsētas dārzkopības praksēs iesaistītajiem aģentiem. Modeļa izveidei izmantota sistemātiskā iesaistīto pušu analīze. Darba ietvaros tika identificētas galvenās pilsētas dārzu funkcijas, kas apkopotas ekosistēmas, pilsētvides un sociālajā dimensijā. Tika izveidots dārzkopības p…

ekosistēmu pakalpojumiSocioloģijapilsētvides aktīvismsbiokulturālā daudzveidībapilsētas dārzkopība
researchProduct

Urbānās tematikas fotoalbumu dizains

2020

Diplomdarba “Urbānās tematikas izdevumu dizains” tiek izpētīts, kādas ir urbānās tematikas fotoalbumu dizaina raksturīgākās iezīmes. Autore to panāca ar teorētiskās un empīriskās daļas izpēti. Darba teorētiskajā daļā tika izpētīta urbānās vides attēlošanas vēsture- grafikā, glezniecībā, fotogrāfijā. Tika izpētītas arī urbānās vides fotogrāfijas uzņemšanas principi un fotoalbumu attīstības iespējas. Darba empīriskajā daļā autore izpētīja 16 dažādus urbānās vides fotoalbumus un secināja raksturīgākās iezīmes pēc 3 kritērijiem- vāka, iekšlapu dizains un izdevuma poligrāfiskā realizācija. Radošajā daļā tika izveidots fotoalbums par Rīgu ar nosaukumu “Šodien”, kuras mērķis ir parādīt pilsētu daž…

fotogrāfijaMākslas zinātnepilsētvideburtveidolsfotoalbums
researchProduct

Kultūrvēsturisko pilsētbūvniecības ansambļu saglabāšana: Slokas centra piemērs

2018

Sloka pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi nopietnas sociālas izmaiņas ar ietekmi uz tās pilsētvidi. Mūsdienu situācija, atrodoties Jūrmalas pilsētas nomalē, ne vienmēr ir labvēlīga, lai tajā arī turpmāk varētu būt nozīmīgi pakalpojumu centri un pastāvīgajiem iedzīvotājiem paredzēts dzīvojamais fonds, dzīvojamā apkaime. Vietizpētei izvēlētais Slokas centrs piesaista ar tajā vēl joprojām esošajām un saskatāmajām pilsētvides vērtībām: cilvēku vajadzībām un ģeogrāfiskajam novietojumam atbilstošu un plānotu vidi, publiski pieejamu Lielupes krastmalu. Darbā sniegta šī brīža situācijas dokumentācija un analīze, veidots salīdzinājums ar līdzīgiem apdzīvotu vietu piemēriem, lai parādītu, ka arī šāda…

iekšpilsētaauthentic placeArhitektūrainner citydzīvotspējīga pilsēta postindustriāla pilsēta ģentrifikācija pilsētvides mantojums ilgtspējīga apkaime krastmalaautentiska vieta
researchProduct

Pirmskara Jelgavas nostaļģijas reprezentācija mūsdienu pilsētvidē un iedzīvotāju stāstos

2015

Maģistra darba tēma ir „Pirmskara Jelgavas nostaļģijas reprezentācija mūsdienu pilsētvidē un iedzīvotāju stāstos”. Maģistra darba pētnieciskais jautājums: kā mūsdienu pilsētvidē un iedzīvotāju stāstos tiek reprezentēta pirmskara Jelgava un kāda šajā reprezentācijā ir nostaļģija pēc senās pilsētas? Lai to izzinātu, tika nosprausts sekojošs mērķis: konstatēt un analizēt nostaļģijas pēc pirmskara Jelgavas, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrajam pasaules karam, reprezentāciju mūsdienu pilsētvidē un iedzīvotāju stāstos. Darba pētnieciskajā daļā izmantota pamatotās teorijas pieeja. Tās ietvaros veikta Jelgavas iedzīvotāju aptauja, novērojums pilsētas ielās, laukumos un sabiedriskajās vietās, …

nostaļģijapilsētvidepamatotā teorijaiedzīvotāju stāstiKomunikācijas zinātnepirmskara Jelgava
researchProduct

Pilsētvide latviešu dzejā 1900-1925

2020

Maģistra darba „Pilsētvide latviešu dzejā 1900–1925” mērķis ir izpētīt pilsētas vidi latviešu dzejā (1900–1925), kas publicēta periodikā. Darba teorētiskajā daļā sniegts kultūrvēsturisks ieskats 20. gs. sākuma pilsētā, uzmanību pievēršot gan pilsētas vēsturiskajai situācijai, gan latviešu dzejas ainai un urbānajiem motīviem tajā. Tāpat aplūkotas kultūras teorijas par pilsētu, piedāvājot dažādus skatījumus uz to. Pētījuma praktiskajā daļā tiek raksturots pilsētas tēls 20. gs. pirmās puses periodikā publicētajā dzejā, kas kalpo gan kā lasītāja informants, gan kā dzejnieku pieredzes un emociju atspoguļojums. Pētījumā analizēti 20. gs. pirmajā ceturksnī izdotie periodiskie izdevumi, kuros atras…

pilsētvideurbānismsmodernismslatviešu dzejaperiodikaFiloloģija
researchProduct

Lielmēroga dzīvojamo rajonu pārmaiņu procesi: Iļģuciema piemērs Rīgā

2020

Mājokļu deficīta un industrializācijas procesa virzītie modernisma tradīcijas veidotie lielmēroga dzīvojamie rajoni, kas tika būvēti laika posmā no II pasaules kara līdz 1990. gadu sākumam ir nozīmīga daļa no Rīgas apbūves un mājvieta vairāk kā 60% Rīgas iedzīvotāju. Laika gaitā rajoni ir nolietojušies, un pārmaiņas tajos netiek pienācīgi plānotas. Maģistra darbs “Lielmēroga dzīvojamo rajonu pārmaiņu procesi: Iļģuciema piemērs Rīgā” zinātniskā novitāte ir kopš 1990.-tajiem gadiem notikušo pārmaiņu procesu apzināšana un sistematizēšana. Darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus lielmēroga dzīvojamo rajonu problemātikas risināšanai Rīgā, ka galveno metodi izmantojot scenārijs. Darba rezultāti i…

pilsētvides pārmaiņasmikrorajonilielmēroga dzīvojamie rajoniArhitektūrascenāriju metodepilsētplānošana
researchProduct

Pilsētas telpas komunikācija LTV1 raidījumā "Ielas garumā"

2016

Bakalaura darba tēma ir “Pilsētas telpas komunikācija LTV1 raidījumā „Ielas garumā””. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kā televīzijā iespējams atveidot informatīva un izklaidējoša raidījuma saturu par pilsētas telpas komunikāciju, izmantojot dažādus naratīvus un mikronaratīvus, kā arī iepazīt pilsētvides komunikācijas galvenos aspektus un tendences televīzijas komunikācijā. Darbā pētīts LTV1 raidījums „Ielas garumā”. Empīriskie dati iegūti, veicot naratīva vizuālo analīzi, kvalitatīvo un kvantitatīvo konentanalīzi un daļēji strukturētu interviju. Ar izmantotajām pētniecības metodēm noskaidroti raidījumā iekļautie naratīvi un mikronaratīvi. Iegūtie rezultāti sniedz informāciju par telev…

raidījumspilsētvide„Ielas garumā”naratīvsKomunikācijas zinātnetelevīzija
researchProduct

Vizuālais piesārņojums un tā ietekme Vecrīgā

2019

BBakalaura darba "Vizuālais piesārņojums un tā ietekme Vecrīgā” mērķis ir izpētīt un noteikt vizuālā piesārņojuma veidus, to sastopamību un ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi un apmeklētājiem Vecrīgā. Pētījums ir balstīts uz pētāmās teritorijas apsekojuma, ielu krāsainu fotokolāžu, strukturētas frontālās intervijas un aptaujas metodēm un literatūras izpēti un analīzi par tēmu. Vizuālais jeb estētiskais piesārņojums ir antropogēnas izcelsmes piesārņojums, kas var izraisīt negatīvu ietekmi uz cilvēka psiholoģisko labsajūtu un mazināt kopējo vides kvalitātes vērtību. Rīgas vēsturiskais centrs tāpat kā citas urbanizētas teritorijas ir pakļauts vizuālā piesārņojuma riskam, tādēļ tā efekta izzināša…

reklāmasVides zinātnepilsētvides kvalitātepubliskā telpapilsētplānošanavecpilsēta
researchProduct

20.gadsimta 20.,30.gadu Rīga Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres- Freimanes memuāros

2017

Maģistra darba „20.gadsimta 20.-30.gadu Rīga Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres-Freimanes memuāros” mērķis ir izpētes rezultātā raksturot 20.gadsimta 20-.-30.gadu Rīgas kultūrvēsturisko un topogrāfisko vidi trimdas autoru: Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres-Freimanes memuāros. Rīgas nozīmība ir veidojusies vairāku gadsimtu garumā, taču Latvijas brīvvalsts laikā tā piedzīvoja kultūras un mākslas uzplaukumu, kas radīja pamatu tādiem apzīmējumiem kā “zelta laikmets” un “zaudētā paradīze”. Atsevišķu trimdas autoru memuāri ir uzskatāmi par īpaši spilgtu atzīšanos mīlestībā savai pilsētai Rīgai, jo tam līdzās nāk autoru emocionāli psiholoģiskais aspekts un arī apli…

rīdziniekitrimdas literatūramemuāripilsētvideRīgaFiloloģija
researchProduct