Search results for "pils"
showing 10 items of 378 documents
Pilsētu sarukšanas ietekme uz vidi. Ventspils pilsētas piemērs
2017
Kamēr globāli pieaug pilsētu iedzīvotāju īpatsvars, vienlaikus pastāv arī pilsētas, kas sarūk. Galvenie pilsētu sarukšanas iemesli ir suburbanizācija, iedzīvotāju migrācija uz citām pilsētām, ārzemēm vai laukiem. Arī Ventspils ir rūkoša pilsēta – pēdējo 17 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 19%. Bakalaura darbā tika pētīta sarukšanas ietekme uz Vecpilsētas vidi un pilsētas inženierinfrastruktūru, zaļo zonu pieejamību un noskaidrots amatpersonu viedoklis par pilsētas attīstības procesiem. Pētījumā tika secināts, ka sarukšanas ietekmē Vecpilsētā nepilnīgi izmantotās ēkas un perforācijas caurumi veido pamestus kvartālus, kā arī novērojama socio-telpiska segregācija, Vecpilsētā k…
Akumulētā oglekļa daudzums Rīgas pilsētas mežaparku augsnēs.
2015
Bakalaura darba ietvaros veiktajā pētījumā astoņos Rīgas pilsētas mežaparku (Mežaparks, Anniņmuižas mežaparks, Bolderājas mežaparks, Juglas mežaparks, Biķernieku mežaparks, Šmerļa mežaparks, Bābelītes mežaparks un Ulbrokas mežaparks) augsnēs noteikts kopējais ogleklis. Pētījumā aprēķināts kopējais akumulētais oglekļa daudzums augsnes O/A horizontā un augsnes virsējā EB horizontā. Iegūtie dati attēloti kartoshēmās. Pētījumā secināts, ka mežaparkos 1577 ha lielā platībā, augsnes nedzīvajā zemsegā, A horizontā un minerālā EB horizonta pirmajos 10 cm ir akumulēts 118,7 tūkstoši tonnu kopējā oglekļa ar vidējo kopējā oglekļa saturu 62 t C ha-1. Visvairāk kopējais ogleklis – 26,1 tūkstoši tonnu, i…
Sterilizēšanas programmas efektivitāte ielas kaķu skaita kontrolei Rīgā
2018
Bakalaura darba ietvaros tika apskatīti un analizēti dažādi literatūras avoti par Latvijas un ārvalstu pieredzi iela kaķu populācijas mazināšanā un to skaita kontrolē. Pētījuma gaitā tika veiktas dažādu Rīgas apkaimju iedzīvotāju aptaujas, ar kuru palīdzību tika noteikta iedzīvotāju attieksme pret ielas kaķiem un to nodarīto kaitējumu apkārtējai videi. Tika apsekotas desmit Rīgas apkaimes, kurās tika uzskaitīta sterilizēto un nesterilizēto dzīvnieku attiecība. Iegūtie dati tika apstrādāti MS Excel, kā arī tika veidots kartogrāfiskais materiāls, izmantojot programmatūru ArcMap. Darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas aprakstiem. Darbā ir 7 nodaļas un 4 pielikumi. Atslēgvārdi: ielas k…
Augsnes mezofaunas struktūras izmaiņas urbānā vidē Rīgā
2018
Pilsētas ir blīvi apdzīvotas vietas, kur bieži novērojama augsnes noplicināšanās ikdienas piesārņojuma rezultātā. Zaudējot savas dabiskās funkcijas, augsne nespēj nodrošināt arī pienācīgu atmosfēras veselību, kā arī mājvietu lielam daudzumam dzīvo radību. Augsnes spēju pildīt ekoloģiskās funkcijas var noteikt ar indikatoru - bezmugurkaulinieku palīdzību, veicot to biokopu struktūras un kvantiatīvo rādītāju analīzi, kas ir arī Pasaulē jau izplatīta prakse. Augsnes mezofauna -Oribatida, Mesostigmata un Collembola var izrādīt jutību uz kādu no apkārtējās vides faktoriem, tāpēc to bieži izmanto pētījumos apvienojot at dažādiem elementiem. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot Rīgas pilsētu augšņu…
Ielu koku stādījumu attīstība Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā
2018
Ielu koki pilsētvidei spēj sniegt virkni dažādu pozitīvu ietekmju, piemēram, siltumsalu efekta mazināšanu, nodrošināt patīkamāku pārvietošanos pa ietvēm koku radītās ēnas dēļ, lietus ūdeņu noplūdes riska mazināšana, trokšņa un atmosfēras piesārņojuma absorbēšana, ielas vizuālā tēla uzlabošana, kopienu un indivīdu fiziskās, mentālās un garīgās veselības nodrošināšana, kā arī “zalas” pilsētvides nodrošināšana, kā arī daudzi citi ieguvumi. Ņemot vērā augstāk minētos ieguvumus, ko spēj sniegt ielu koki, to skaitu būtu neieciešams palielināt, bet situācija Rīgā ir pretēja, jo nocirsto koku vietā jauni netiek stādīti. Īpaši svarīgi koki ir Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, jo šaj…
Paaugas un pameža attīstība priežu mežu ekosistēmās Rīgas mežaparkos
2017
Maģistra darba mērķis ir prognozēt iespējamo priežu mežu ekosistēmu attīstību Rīgas pilsētas meža parkos un izstrādāt risinājumus priežu ekosistēmu saglabāšanai. Maģistra darba ietvaros tika veikta Biķernieku, Juglas un Šmerļa meža parku pameža, paaugas un nedzīvās zemsegas inventarizācija. Tika vērtēta pameža un paaugas biezība, iegūtie rezultāti attēloti kartēs, kurās parādītas valdošās sugas un attiecīgais biezums katrā nogabala vietā. Pētījumā mērīts nedzīvās zemsegas biezums, lai meklētu sakarību starp pamežu, paaugu, nobiru slāni un parastās priedes (Pinus sylvestris L.) atjaunošanās spēju. Tika apskatītas un analizētas pilsētu mežu apsaimniekošanas metodes un veiktās saimniecības dar…
Mundus et: Idea. Homo. Communitas. Sciens : zinātnisko rakstu krājums
2021
LU Studentu zinātnisko rakstu krājums “Mundus et” ir Latvijas Universitātes Studentu padomes organizētās LU Studentu zinātniskās konferences “Mundus et” jauno pētnieku darbu apkopojums.
Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 2: Starpdisciplināri pētījumi Latvijas vēsturē
2017
Izdevumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi II” iekļauti 10 referāti, kas tika nolasīti 2016. gada 3. novembrī Valmierā, Valmieras muzeja un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotās konferences “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” ietvaros. Visi raksti ir anonīmi recenzēti. Recenzenti: nozares speciālisti no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes, Rīgas Stradiņa universitātes.
Mežotnes pilskalna biogrāfija
2015
Darbā veidots hronoloģisks pārskats par Mežotnes pilskalnu. Apkopojot un analizējot par to pieejamo materiālu, atklātas pilskalna dažādās nozīmes, kas tam laika gaitā piedēvētas. Kā ,,biogrāfijas’’ izejas punkts raksturoti pils izveidošanās objektīvie, ģeogrāfiskie, saimnieciskie un polit-ekonomiskie apstākļi. Autore pētījusi Mežotnes pils kā apdzīvotas vietas rakstīto vēsturi, kā arī arheoloģisko materiālu un tā interpretācijas, secinot, ka, neskatoties uz apjomīgajiem arheoloģiskajiem pētījumiem, gan sabiedrības, gan arī pētnieciskajā diskursā dominējošo izpratni, par to, kas ir Mežotnes pilskalns, lielā mērā konstituējušas tieši rakstītajos avotos pieejamās ziņas un to interpretācijas. N…
Vertikālo augu sienu nozīme vides stāvokļa mainībā. Termoregulācijas piemērs Jelgavā
2021
Mūsdienās, pilsētām paplašinoties, ievērojami samazinās zaļās zonas, palielinās cietais segums un blīva apbūve. Urbānā dzīves stila rezultātā, palielinās vidējās temperatūras, temperatūru svārstības un veidojas pilsētu siltumsalu efekts. Tā kā šī problēma pasaulē kļūst aktuālāka kā jebkad, tad tiek veikti pētījumi un meklētas alternatīvas, kā šādu antropogēno ietekmi mazināt. Kopā ar tehnoloģiskiem risinājumiem, pilsētvides plānošanas elementiem un videi draudzīgāku ieradumu un materiālu izvēli, arī augi tiek aplūkoti kā potenciāls problēmu risinājums. Pilsētu apbūve lielākoties ir blīva un horizontāli zaļās teritorijas veidot ne vienmēr ir iespējams, tādēļ lielu interesi gūst zaļo teritori…