Search results for "pils"

Pilsētas telpas komunikācija LTV1 raidījumā "Ielas garumā"

2016

Bakalaura darba tēma ir “Pilsētas telpas komunikācija LTV1 raidījumā „Ielas garumā””. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kā televīzijā iespējams atveidot informatīva un izklaidējoša raidījuma saturu par pilsētas telpas komunikāciju, izmantojot dažādus naratīvus un mikronaratīvus, kā arī iepazīt pilsētvides komunikācijas galvenos aspektus un tendences televīzijas komunikācijā. Darbā pētīts LTV1 raidījums „Ielas garumā”. Empīriskie dati iegūti, veicot naratīva vizuālo analīzi, kvalitatīvo un kvantitatīvo konentanalīzi un daļēji strukturētu interviju. Ar izmantotajām pētniecības metodēm noskaidroti raidījumā iekļautie naratīvi un mikronaratīvi. Iegūtie rezultāti sniedz informāciju par telev…

Teritorijas, resursi un plānošana. Telpiskā plānošana un attīstība: programma un tēzes (2012.g. 2.-3.februāris; Rīga, Alberta iela 10)

2012

Vizuālais piesārņojums un tā ietekme Vecrīgā

2019

BBakalaura darba "Vizuālais piesārņojums un tā ietekme Vecrīgā” mērķis ir izpētīt un noteikt vizuālā piesārņojuma veidus, to sastopamību un ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi un apmeklētājiem Vecrīgā. Pētījums ir balstīts uz pētāmās teritorijas apsekojuma, ielu krāsainu fotokolāžu, strukturētas frontālās intervijas un aptaujas metodēm un literatūras izpēti un analīzi par tēmu. Vizuālais jeb estētiskais piesārņojums ir antropogēnas izcelsmes piesārņojums, kas var izraisīt negatīvu ietekmi uz cilvēka psiholoģisko labsajūtu un mazināt kopējo vides kvalitātes vērtību. Rīgas vēsturiskais centrs tāpat kā citas urbanizētas teritorijas ir pakļauts vizuālā piesārņojuma riskam, tādēļ tā efekta izzināša…

Kārļzemnieku medību pils apkārtnes mežu teritorijas piemērotība rekreācijai Inčukalna pagastā

2019

Rekreācija ir viens no daudzajiem ekosistēmu pakalpojumiem, kura uzdevums ir sniegt pilnvērtīgas atpūtas iespējas, tādejādi uzlabojot cilvēka fizisko un mentālo veselību, šādas rekreācijas iespējas nodrošina arī meža ekosistēma, tāpēc nozīmīgi ir izpētīt meža rekreācijas potenciālu. Kārļzemnieku jeb Inčukalna medību pils atrodas Gaujas kreisajā krastā Inčukalna pagastā. Gaujas senleja ar savām gleznainajām ainavām jau izsenis ir Latvijā labi zināma rekreācijas vieta. Vairāk pazīstamas un lielāku popularitāti ir ieguvušas tādas vietas kā Sigulda un Turaida, pēdējā laikā arī Līgatne. Kārļzemnieku medību pils potenciāls līdz šim ir maz pētīts, tāpēc ir vērts noskaidrot tās rekreācijas iespējas…

Reģionālā un pilsētas identitāte Baltijas jūras reģiona pilsētās

2015

Šī maģistra darba nosaukums ir „Reģionālā un pilsētas identitāte Baltijas jūras reģiona pilsētās”. Darbs tiek fokusēts uz Baltijas jūras reģiona lielākajām un nozīmīgākajām pilsētām, pamatā izvēloties piejūras pilsētas. Nav vienotas izpratnes par to, kur tieši ir Baltijas jūras reģiona robežas. Šajā darbā par pamatu ir ņemts ES Baltijas jūras reģiona programmas „Interreg” teritoriālais limits ar atsevišķiem ierobežojumiem, kas piemēroti šim pētījumam. Darba mērķis ir apskatīt pilsētu identitāti un analizēt Baltijas jūras reģiona identitātes izpausmes tajās. Ir izvirzīta hipotēze – Baltijas jūras reģiona pilsētām ir reģionālās identitātes izpausmes. Darbā ietilpst uzdevumi analizēt gan kopēj…

20.gadsimta 20.,30.gadu Rīga Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres- Freimanes memuāros

2017

Maģistra darba „20.gadsimta 20.-30.gadu Rīga Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres-Freimanes memuāros” mērķis ir izpētes rezultātā raksturot 20.gadsimta 20-.-30.gadu Rīgas kultūrvēsturisko un topogrāfisko vidi trimdas autoru: Andreja Johansona, Marisa Vētras un Paulas Jēgeres-Freimanes memuāros. Rīgas nozīmība ir veidojusies vairāku gadsimtu garumā, taču Latvijas brīvvalsts laikā tā piedzīvoja kultūras un mākslas uzplaukumu, kas radīja pamatu tādiem apzīmējumiem kā “zelta laikmets” un “zaudētā paradīze”. Atsevišķu trimdas autoru memuāri ir uzskatāmi par īpaši spilgtu atzīšanos mīlestībā savai pilsētai Rīgai, jo tam līdzās nāk autoru emocionāli psiholoģiskais aspekts un arī apli…

Jaunlatgales (Abrenes) pilsēta 1933.-1940.gadā: pārvalde, iedzīvotāji un sabiedriskā dzīve

2017

Pētījums veltīts līdz šim historiogrāfijā neaplūkotai tēmai – Jaunlatgales (Abrenes) pilsētas pārvaldei, iedzīvotājiem un sabiedriskajai dzīvei no pilsētas tiesību iegūšanas 1933.gadā līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā. Mērķis ir atspoguļot Jaunlatgales pilsētas izveidošanu un attīstību, lielāko uzmanību pievēršot pilsētas pārvaldei, iedzīvotājiem un sabiedriskajai dzīvei. Darbā sākotnēji tiek iepazīstināts ar Jaunlatgales vēsturi pirms pilsētas tiesību iegūšanas no 19.gadsimta 2.puses līdz 1933.gadam. Tālāk pētījumā analizēti Jaunlatgales pilsētas iedzīvotāji 1930.gados, pilsētas domes un valdes darbība, kā arī sabiedriskā dzīve. Jaunlatgales pilsētas attīstība tika veicināta mākslīgi, val…

Mazpilsētu vēsturisko centru dzīvināšana: Bauskas vecpilsētas piemērs

2018

Maģistra darbā autore ir pētījusi mazpilsētu vēsturisko centru dzīvināšanu un ir apzinājusi atbilstošas telpiskās attīstības plānošanas pieejas, kas ietver ilgtspējīgus risinājumus, uzsverot vietas potenciālu un sabiedrības līdzdalības nozīmi. Ņemot vērā cilvēku vajadzības mūsdienās un sarūkošo iedzīvotāju skaitu, darbā ir atspoguļoti Bauskas pilsētai risināmie izaicinājumi, kas saistīti ar vēsturiskā centra pielāgošanu dzīvošanai, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, darbam un brīvā laika pavadīšanai. Maģistra darbā analizēta pilsētvides dzīvināšana kā iespēja mazpilsētu vēsturisko centru saglabāšanai un dzīvotspējas nodrošināšanai. Darbā rasti vietējās vērtībās, teritorijas potenciālā un v…

Pilsētas loma sadarbības veicināšanā: Jelgavas funkcionālā areāla piemērs

2020

Maģistra darbs “Pilsētas loma sadarbības veicināšanā: Jelgavas funkcionālā areāla piemērs” izstrādāts, lai izvērtētu pilsētu lomu apkārtējo teritoriju sadarbības un attīstības veicināšanā un izstrādātu priekšlikumu Jelgavas pilsētas funkcionālam areālam un sadarbībai. Maģistra darbā ir izmantota kvantitatīvo pētījumu metode, kas balstīta uz zinātnisko literatūru, pētījumu materiāliem, plānošanas dokumentiem un vadlīniju analīzi. Un ir pielietota aprakstošā statistikas metode, pēc kuras tiek analizētas Jelgavas pilsētas funkcionālās telpas. Maģistru darbu veido 5 nodaļas. Pirmajā nodaļā tiek sniegts teorētiskais ieskats par pilsētas lomu apkārtējo teritoriju attīstības veicināšanā. Otrajā no…

Sarūkošu pilsētu plānošana: Daugavpils piemērs

2020

Maģistra darba tēma ir Sarūkošu pilsētu plānošana: Daugavpils piemērs. Kopš 1992.gada iedzīvotāju skaits Daugavpilī ir samazinājies par 35,3% jeb 45015 iedzīvotājiem. Tādās Latvijas pilsētās kā Rīga, Liepāja, kas ir atzīmētas Sarūkošu pilsētu atlantā, ir veikti pētījumi par sarukšanas cēloņiem, attīstības prognozēm, sarukšanas ietekmi un sarukšanas noturības avotiem, bet Latvijas Republikas otrajā lielākajā pilsētā, kas ir nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs pie Latvijas austrumu robežas šādi pētījumi nav veikti. Līdz ar to darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus Daugavpils pilsētai, balstoties uz Eiropas un pasaules labās prakses piemēriem un sociālekonomiskajiem procesiem. Darb…