Search results for "pilskalns"
showing 7 items of 7 documents
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2014, Nr. 3 (92)
2014
Valsts kultūrkapitāla fonds
Bronzas laikmeta keramika Skrundas Krievukalnā un Paplakas pilskalnā: reģionālās līdzības un atšķirības
2015
Bakalaura darba „Bronzas laikmeta keramika Skrundas Krievukalnā un Paplakas pilskalnā: reģionālās līdzības un atšķirības” mērķis ir izanalizēt, klasificēt un salīdzināt Skrundas Krievu kalna un Paplakas pilsalnka keramikas kolekcijas. Keramikas analīze palīdz izprast seno kultūru saimniecisko dzīvi, estētiskos priekšstatus, kā arī maiņas sakaru ietekmi uz vietējām tradīcijām, tāpēc tās sīkāku izpēti nedrīkst atstāt novārtā. Abu pilskalnu apdzīvotība, pēc atradumiem, datēta ar I g.t. pr.Kr. jeb vēlā bronzas laikmeta periodu. Abi pilskalni atrodas aptuveni 50 km attālumā viens no otra, tāpēc iekļaujas vienā reģionā, līdz ar to lietderīgi ir salīdzināt abu keramikas kolekcijas un noskaidrot lī…
Latvijas arheologu atskaites sesija par 2016.-2017.gada izrakumu rezultātiem: referātu tēzes
2018
Mežotnes pilskalna biogrāfija
2015
Darbā veidots hronoloģisks pārskats par Mežotnes pilskalnu. Apkopojot un analizējot par to pieejamo materiālu, atklātas pilskalna dažādās nozīmes, kas tam laika gaitā piedēvētas. Kā ,,biogrāfijas’’ izejas punkts raksturoti pils izveidošanās objektīvie, ģeogrāfiskie, saimnieciskie un polit-ekonomiskie apstākļi. Autore pētījusi Mežotnes pils kā apdzīvotas vietas rakstīto vēsturi, kā arī arheoloģisko materiālu un tā interpretācijas, secinot, ka, neskatoties uz apjomīgajiem arheoloģiskajiem pētījumiem, gan sabiedrības, gan arī pētnieciskajā diskursā dominējošo izpratni, par to, kas ir Mežotnes pilskalns, lielā mērā konstituējušas tieši rakstītajos avotos pieejamās ziņas un to interpretācijas. N…
Tērvetes pilskalna akmens lejamveidnes
2017
No analizētajām Tērvetes pilskalna 25 lejamveidnēm 2 ir pusfabrikāti. 10 veidnēs liets metāls, 11 bijusas nelietotas, 2 veidnēm lietosana nav nosakāma. 10 veidnes bija t.s. vāciņi - veidnes apģērba apsuvju un piekariņu aizmugures iegūsanai. Septiņas veidnes bijusas apvērsamās - ar ielietnēm akmens plāksnīsu augsā un apaksā. Akmens plāksnītes - lejamveidnes izgatavosanas procesā ir slīpētas un atsevisķos gadījumos pulētas. Veiddobumi pārsvarā izgriezti ar nazi.---The article analyses 25 finished and semi-manufactured stone casting moulds found at the hill-fort of Tērvete, dated to the 11th–13th century. In terms of construction they all are two-part moulds. Ten moulds have been used for cast…
Metālliešanas keramika Aizkraukles dzīvesvietās viduslaikos
2018
Rakstā analizēti Aizkraukles viduslaiku dzīves vietā atrastie māla tīģeļi, lejamais kausiņš, lejamveidnes, kā arī vairākas to tīģeļu lauskas ar piekusušām metāla paliekām. Viens no interesantākajiem izpētes objektiem ir unikāla māla lejamveidne, kurā atlietas pakavsaktas ar daudzskaldņu galiem. Līdz šim šī tipa pakavsaktas tika uzskatītas par Gotlandei raksturīgām un tika datētas ar 9.- 10. gs. Aizkraukles lejamveidne pierāda šo saktu izgatavošanu arī Aizkraukles pilskalnā, un to augšējo hronoloģisko robežu nosaka ar 11.- 12. gs. Analizēts līdz šim Latvijas arheoloģiskajā materiālā nezināms slēgtais jeb aizvākotais tīģelis.
Arheoloģija Baltijā 21. gs. sākumā: jaunākie pētījumi, aktuālās diskusijas un mūsdienu izaicinājumi: referātu kopsavilkumi, 2022. gada 18. februārī L…
2022
Jau divas desmitgades Latvijas Universitātes (LU) starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros katru otro gadu norisinās Arheoloģijas sekcija, ko rīko LU Vēstures un filozofijas fakultāte. Pirmoreiz šāda sekcija tika rīkota LU 61. zinātniskajā konferencē 2003. gada 10. februārī. Turpinot iesākto tradīciju, arī 2022. gada 18. februārī LU 80. starptautiskās konferences ietvaros Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļa organizēja arheoloģijas problemātikai veltītu sekciju, kurā tika aplūkotas daudzveidīgās un aktuālās mūsdienu arheoloģijas attīstības tendences Latvijā un Eiropā. Daļa konferences referātu pievērsās dabaszinātņu un tās pētniecisko metožu lomai arheol…