Search results for "pilsonība"
showing 10 items of 14 documents
Eiropas Savienības pilsoņu tiesības un to aizsardzība pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības
2018
Ar 2016. gada 23. jūnija referendumu Apvienotā Karaliste uzsāka savu izstāšanās procesu no Eiropas Savienības. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu, pēc vēlmes izstāties paziņošanas Eiropadomei, ES un dalībvalsts uzsāk sarunu procedūru, kuras laikā cenšas noslēgt līgumu par turpmāko sadarbību savā starpā. Tā kā līdz šim nepastāv prakse par dalībvalstu izstāšanos no ES, sarunu process ir vienlaikus sarežģīts iesaistītajām pusēm, bet interesants novērotājiem no malas. Viens no galvenajiem aspektiem, kas kavē līguma noslēgšanu, ir ES pilsoņu, kas uzturas Apvienotajā Karalistē, tiesības un to aizsardzība pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Šajā jautājumā starp pusēm pastāv …
Sociālo mediju izmantošana Eiropas pilsonības izpratnes veidošanā jauniešu auditorijas vidū Latvijā.
2016
Darbā ir pētīts potenciāls ES institūcijām izmantot sociālos medijus komunikācijā ar iedzīvotājiem. Tai skaitā, lai veidotu iedzīvotāju, un jo īpaši jauniešu, Eiropas pilsonības izpratni. Teorētiskajā daļā apkopotajos materiālos Eiropas pilsonība ir analizēta no trīs aspektiem: piederības, tiesībām un līdzdalības. Maģistra darbā ir apkopoti pastāvošie uzskati par sociālo mediju izmantošanu institūciju saziņā ar iedzīvotājiem un pamatojums šādas saziņas nepieciešamībai. Empīriskajā daļā ir analizēts Eiropas Parlamenta latviešu valodā esošajos četros sociālo mediju kontos publicētais saturs par laika periodu no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Pētījuma rezultāti sniedz uzskatāmu priek…
Bezvalstnieka termins ANO 1954. gada Konvencijā par bezvalstnieka statusu, tā norobežošana no valsts piederīgajiem: Latvijas nepilsoņa statuss
2017
Starptautiskajās tiesībās pastāv divi statusi, kuri tiek jaukti. Bezvalstnieka statuss, kuru izveidoja 1954. gadā, lai noregulētu to cilvēku statusu, kuri bija zaudējuši pilsonību pēc otrā pasaules kara. Nepilsoņa statuss, kuru izveidoja 1995. gadā, lai noregulētu to cilvēku statusu, kuri zaudēja pilsonību Padomju Sociālistiskās Republikas sabrukuma rezultātā. Darba mērķis noskaidrot vai starp šiem statusiem pastāv atšķirības. Darba rezultātā autore secina, ka nepilsoņa statuss ir pietuvināts pilsonībai, jo nepilsonim ir piešķirtas gandrīz visas pilsoņa tiesības. Līdz ar to, šie abi statusi nevar tikt uzskatīti par līdzīgiem, jo vienīgā līdzība, kura saista šos abus statusus ir pilsonības t…
Domicils – Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē
2021
Maģistra darba tēma ir saistīta ar personas domicila izpēti, kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Darba ietvaros tiks analizēta domicila jēdziena izpratne, kā viena no personas teritoriālās piederības noteikšanas kritērijiem, saistībā ar jurisdikcijas noteikšanu Eiropas Savienības tiesību aktos. Darba sākumā tiks sniegts ieskats domicila jēdziena vēsturiskajā izcelsmē, tā attīstība līdz mūsdienām un vieta starptautiskajās privāttiesībās. Kopsakarībā ar domicila jēdzienu tiks izvērtēti arī citi ar personas teritoriālo piederību saistītie jēdzieni - pilsonība, pastāvīgā uzturēšanās vieta, deklarētā dzīvesvieta, rezidence u.c., nolūkā konstatēt atšķirības starp šiem jēdzieniem. Darb…
Raksturīgas iezīmes Latvijas, Saūda Arābijas, Ēģiptes un Tunisijas naturalizācijas kārtībā
2021
Bakalaura darbā “Raksturīgas iezīmes Latvijas, Saūda Arābijas, Ēģiptes un Tunisijas naturalizācijas kārtībā” tiek pētīti Latvijas, Saūda Arābijas, Ēģiptes un Tunisijas pilsonības likums, meklētas to īpatnības naturalizācijas procesā, kas tiek apkopotas un salīdzinātas. Mūsdienās ir ļoti aktuāls migrācijas un integrācijas jautājums. Visapkārt pasaulei ir miljoniem bēgļu, bezvalstnieku, patvērumu meklētāju, kas emigrējuši uz citu valsti visdažādāko iemeslu dēļ. Liela daļa emigrējošo cilvēku nāk no arābu, musulmaņu valstīm, un par savu galamērķi izvēlas kādu no Eiropas Savienības valstīm. Ir svarīgi saprast, kāpēc lielākā daļa šo cilvēku emigrē uz Eiropu, nevis uz kādu citu musulmaņu valsti, k…
Ernesta Foldāta vēstule Edgaram Vimbam 1991. gada 27. novembrī
1991
Ernesta Foldāta vēstule Edgaram Vimbam, kurā viņš raksta par gatavību palīdzēt tajos izaicinājumos, kas radušies, Latvijai atgūstot neatkarību, par latviešiem Venecuēlā, par neraksturīgi mitro klimatu pēdējā mēneša laikā, savām pārdomām par pavalstniecības maiņu uz latviešu un ar to saistīto pensijas zaudēšanu. Vēstules beigās sveicieni Ziemassvētkos un Jaunaja gadā un paraksts. Vēstule rokrakstā uz Venecuēlas Botāniskā kongresa blociņa 3 lapām. Glabājas Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekciju krājumā.
Nepilsoņu un nepilsoņu bērnu tiesības uz pilsonību
2018
Maģistra darbā analizēta nepilsoņa jēdziena būtība, salīdzināts Latvijas normatīvo tiesību aktu regulējums ar starptautiskajos tiesību aktos nostiprinātajiem principiem attiecībā uz bezvalstnieka statusu, bērna tiesībām uz pilsonību. Mērķis sniegt priekšlikumus, kā veicināt nepilsoņa statusa izbeigšanu Latvijā, jo joprojām šāds statuss tiek piešķirts jaundzimušiem bērniem. Galvenie secinājumi: 1) nepilsonis pēc būtības ir uzskatāms par bezvalstnieku; 2) Pilsonības likumā nav pamatots bērnu dalījums grupās līdz 15 gadiem un no 15 līdz 18 gadiem; 3) Latvijai ir pienākums piešķirt pilsonību bezvalstnieku un nepilsoņu bērniem, kas dzimuši Latvijā, ja pretējā gadījumā šie bērni kļūtu par bezvals…
Par likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 1.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes i…
2019
Bakalaura darbā aplūkota nepilsoņa kā Latvijas Republikas valstspiederīgā statusa atbilstība Latvijas Republikas Satversmes ievadam, 91. un 114. pantam, kas ir līdz šim nepētīta, bet nozīmīga tēma Satversmes ievadā minētās saliedētās sabiedrības kontekstā. Darba mērķis ir noskaidrot, vai nepilsoņa statuss ir atbilstošs Latvijas Republikas Satversmei un vai būtu nepieciešams situāciju uzlabot vai mainīt. Lai to sasniegtu, autors pēta pilsoņu kopuma noteikšanu pagājušā gadsimta sākumā un beigās, šo procesu sekas un vai argumentācija, kas izmantota pieņemot šo regulējumu ir derīga mūsdienās. Darbā iegūtie rezultāti: Nepilsoņa statuss mūsdienās nav attaisnojums un samērīgs ar leģitīmu mērķi, un…
Pilsonības institūts tiesiskā demokrātiskā valstī
2019
Pilsonība atklāj tādas problēmas, kā - neapzināšanos, ko sevī ietver pilsonības jēdziens, statusa nepietiekamu novērtēšanu, dubultpilsonības radīto ietekmi. Darba mērķis ir izpētīt pilsonības institūta izveidi un attīstību no apgaismības laika, līdz pat mūsdienām. Uzdevumi mērķa sasniegšanai - izpētīt, kā apgaismības laikā sāka veidoties mūsdienīga izpratne par pilsoni, pilsonisko sabiedrību, demokrātisku tiesisku valsti; salīdzināt pilsonības institūta regulējumu nacionālajās, starptautiskajās publiskajās un Eiropas Savienības tiesībās; izpētīt dubultpilsonības vēsturisko attīstību, jēdzienu un problemātiku; veikt un apkopot secinājumus. Pētījuma rezultātā radīsies izpratne par to, cik noz…
Daba un urbānā vide - dārzs kā pamats socialitātes veidošanai un īslaicīgai teritorijas izmantošanai pilsētā
2022
Kopienas dārzi un kopīga, dalīta telpa tajos vēl arvien ir samērā jauns koncepts Latvijā un Rīgā, tomēr pēdējo gadu laikā parādās arvien vairāk jaunas kopienas dārzu iniciatīvas. Viena no tām ir Sporta pils dārzu iniciatīva Rīgā. Intervējot Sporta pils dārzu kopienas dalībniekus un kopā ar viņiem apmeklējot dārzus, pētījumā tiek noskaidrots, kā šāda veida iniciatīvas var pastāvēt pilsētā un kā tās tiek uztvertas un organizētas no kopienas puses. Iepriekšminētais ietver arī pilsētas pilsonības praktizēšanu caur dārziem, socialitātes veidošanu uz dārzniecības pamata un īslaicīgu pamestu teritoriju izmantošanu pilsētā. Šajā pētījumā arī tiek apskatītas tādu iniciatīvu kā Sporta pils dārzi nāko…