Search results for "pilsētvide"

Vēsturiskās pilsētas ainavas pieeja kultūras mantojuma saglabāšanai Kuldīgā

2015

Kuldīgas vēsturiskajā centrā kultūras mantojums sastopams visplašākajā tā izpratnē. Jau desmit gadu pašvaldība praktizē plānveidīgas kultūras mantojuma pārvaldības aktivitātes, kas pamanītas un atzinīgi novērtētas ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski. Tomēr pilsētvide ir dzīva un mainīga, demonstrējot spēju tapt pielāgotai sabiedrības vajadzībām un kalpot tai. Arī kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai tādai vajadzētu būt – visaptverošai, ar ilgtspējīgu vēsturiskās pilsētvides pārvaldību un integrētai vispārējā pilsētas attīstības ietvarā. Šī pētījuma mērķis ir izstrādāt priekšlikumus Kuldīgas kultūras mantojuma pārvaldības pilnveidošanai, balstoties teorētiskajās atziņās par vē…

Pastaigas ar suni pilsētā: vienošanās par telpu un sociālā mijiedarbība

2021

Bakalaura darba "Pastaigas ar suni pilsētā: vienošanās par telpu un sociālā mijiedarbība" mērķis ir izpētīt desmit cilvēku, kuri ikdienā pastaigājas ar saviem suņiem Rīgas centrālajā daļā, neformālo praksi. Šīs tēmas nozīmīgums ir divējāds. Viens no iemesliem ir suņu adopcijas un iegādes pieaugums pandēmijas laikā, kas tiešā veidā attiecas uz vienošanās par telpu biežumu un intensitāti. Un otrs attiecas uz noteikumiem, kas ir spēkā, lai pārraudzītu šo praksi un to, kā tā īstenojas realitātē. Šī darba mērķis ir saprast, kā notiek tas, ka cilvēkiem, kuri pastaigājas ar suņiem, ir pastāvīgi jāvienojas par telpu, kā izskatās šīs telpas koplietošanas tikšanās un kā šī mijiedarbības prakse veido …

Zaļas pilsētvides plānošana: Avotu apkaimes piemērs Rīgā

2019

Maģistra darbs “Zaļas pilsētvides plānošana: Avotu apkaimes piemērs Rīgā” ir pētniecisks plānošanas projekts. Tajā meklētas zaļas pilsētvides plānošanas pieejas un apskatīta starptautiskā pieredze. Darbā apzināts zaļās infrastruktūras nozīmīgums pilsētvidē kā dabas aizsardzības, dzīves kvalitātes un iedzīvotāju rekreācijas teritoriju nodrošināšanas instruments, ar pasaules prakses piemēriem pamatots zaļo teritoriju ieguvums pilsētvidei. Darbā dota informācija par apkaimes vēsturisko attīstību, pētīta esošā situācija, noteikti zaļas pilsētvides veidojošie elementi, vērtētas apkaimes kā zaļas pilsētvides attīstības politikas un nosacījumi plānošanas dokumentos, izzinātas teritorijas lietotāju…

Ozona un slāpekļa oksīdu koncentrāciju mērījumi Rīgas pilsētvidē un iekštelpās

2016

Ozona un slāpekļa oksīdu koncentrāciju mērījumi Rīgas pilsētvidē un iekštelpās. Blūma I., zinātniskā vadītāja Dr.ķīm., doc. Osīte A. Bakalaura darbs, 51 lappuses, 20 attēli, 9 tabulas, 47 literatūras avoti, 2 pielikumi. Latviešu valodā. Bakalaura darbā izskatīta literatūra par iekštelpu un pilsētvides gaisa piesārņojumu ar ozonu un slāpekļa oksīdiem. Literatūras apskatā apkopota informācija par galvenajiem ozona un slāpekļa oksīdu emisijas avotiem un to izplatību atmosfērā, kā arī par gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi kopumā. Iekštelpu koncentrāciju mērījumi veikti dažādās darba vidēs – bibliotēkā, laboratorijā, kopēšanas centrā u.c. Rīgas pilsētvides ozona un …

Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes

2011

Radošie kvartāli kā sociāls fenomens pilsētvidē

2017

Maģistra darbā ir veikts radošo kvartālu izveides un darbības pamatprincipu raksturojums, analizējot pilsētvides teorijas un sociotelpisko perspektīvu. Maģistra darba mērķis ir izpētīt, kā veidojas radošie kvartāli Rīgas pilsētvidē. Pētījuma teorētisko ietvaru veido pilsētvides un tās galveno elementu, dinamikas un sociālo pārmaiņu raksturojums, balstoties dažādās pilsētpētniecības jomās, sociotelpiskās perspektīvas kā sabiedrības un telpas mijiedarbības procesu skaidrojums, kā arī teorētisks pārskats radošo kvartālu veidošanās un pastāvēšanas pamatprincipos. Maģistra darba pētnieciskajā daļā ir īstenots kvalitatīvais pētījums, izmantojot 3 daļēji strukturētās pilsētvides pētnieku jeb ekspe…

Augsnes mezofaunas struktūras izmaiņas urbānā vidē Rīgā

2018

Pilsētas ir blīvi apdzīvotas vietas, kur bieži novērojama augsnes noplicināšanās ikdienas piesārņojuma rezultātā. Zaudējot savas dabiskās funkcijas, augsne nespēj nodrošināt arī pienācīgu atmosfēras veselību, kā arī mājvietu lielam daudzumam dzīvo radību. Augsnes spēju pildīt ekoloģiskās funkcijas var noteikt ar indikatoru - bezmugurkaulinieku palīdzību, veicot to biokopu struktūras un kvantiatīvo rādītāju analīzi, kas ir arī Pasaulē jau izplatīta prakse. Augsnes mezofauna -Oribatida, Mesostigmata un Collembola var izrādīt jutību uz kādu no apkārtējās vides faktoriem, tāpēc to bieži izmanto pētījumos apvienojot at dažādiem elementiem. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot Rīgas pilsētu augšņu…

Ielu koku stādījumu attīstība Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā

2018

Ielu koki pilsētvidei spēj sniegt virkni dažādu pozitīvu ietekmju, piemēram, siltumsalu efekta mazināšanu, nodrošināt patīkamāku pārvietošanos pa ietvēm koku radītās ēnas dēļ, lietus ūdeņu noplūdes riska mazināšana, trokšņa un atmosfēras piesārņojuma absorbēšana, ielas vizuālā tēla uzlabošana, kopienu un indivīdu fiziskās, mentālās un garīgās veselības nodrošināšana, kā arī “zalas” pilsētvides nodrošināšana, kā arī daudzi citi ieguvumi. Ņemot vērā augstāk minētos ieguvumus, ko spēj sniegt ielu koki, to skaitu būtu neieciešams palielināt, bet situācija Rīgā ir pretēja, jo nocirsto koku vietā jauni netiek stādīti. Īpaši svarīgi koki ir Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, jo šaj…

Pilsētas apakšzemes struktūras plānošana Latvijā

2022

Mūsdienu Eiropas pilsētu ilgtspējīgas plānošanas stratēģijas kā vienu no galvenajiem attīstības virzieniem norāda pilsētvides hidroekoloģiskā klimata uzlabošanu, kā arī sabiedrība aizvien vairāk pievēršas dabai draudzīgākam dzīvesveidam un cenšās mainīt savus ikdienas paradumus, izvēloties dabai draudzīgus pārvietošanās līdzekļus un aizvien vairāk laika patērējot pilsētu zaļās infrastrukrūras objektos. Augot pilsētas zaļās infrastruktūras patēriņam, aizvien nozīmīgāka kļūst pilsētas apakšzemes struktūra. Gan lielākajās Eiropas pilsētās, gan Latvijas mērogā apakšzemes struktūra nosaka virszemes infrastruktūras attīstību un bez pazemes stratēģiskas plānošanas mūsdienās nav iespējama tālāka pi…

Jumtu ainavas pārvaldības uzlabošanas iespējas Vecrīgā

2016

Jautājumi, kas saistīti ar ainavu pārvaldību, plānošanu, politiku un aizsardzību pēdējās desmitgadēs ir kļuvuši arvien aktuālāki ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē, to apliecina arī Eiropas ainavu konvencijas pieņemšana. Izpratne par ainavām laika gaitā ir mainījusies, uzsverot to, ka ainavas ir it visur – ne tikai gleznainos lauku apvidos, bet arī pilsētvidē, tai skaitā arī, piemēram, uz ēku jumtiem. Ainavas nav statiskas, bet tās laika gaitā dažādu impulsu ietekmē mainās. Daļa no pārmaiņām ir nenovēršamas, savukārt citas, ir zināmā mērā kontrolējamas. Tāpat kā citām ainavām, arī jumtu ainavai piemīt dažādu veidu vērtības. Īpaši izteiktas šīs vērtības parasti ir vēsturiskajā…