Search results for "priežu"
showing 7 items of 7 documents
Dracocephalum ruyschiana L. (Ļaudona)
1979
Ruiša pūķgalve, atradne: Madonas rajona Ļaudona, 2 km uz dienvidiem priežu mētrājā, stāvas nogāzes augšējā daļā. /// Northern Dragon-head, deposit: Laudon in Madona district, 2 km south in the pine moorland, in the upper part of the steep slope. /// [Attēls no LU Muzeja kolekcijas Herbarium Latvicum (RIG II); (BOT1029_8)]
Delta15N vērtību pielietojums ienestā minerālā slāpekļa aprites pētījumos mēslotās meža audzēs
2020
Maģistra darba ietvaros tika izpētīta zinātniskā literatūra par slāpekļa apriti dabā un meža ekosistēmās, ka arī dažādu faktoru ietekme uz slāpekļa aprites izmaiņām un slāpekļa izotopu attiecības izmaiņām koku, brūkleņu un melleņu paraugos. Eksperimentālajā daļā tika pētīta ienestā slāpekļa mēslojuma ietekme uz slāpekļa izotopu attiecības izmaiņām priedēs, mellenājos un brūklenājos. Šim eksperimentam tika ievākti 51 priežu skuju, 16 melleņu stublāju, 16 brūkleņu stublāju un lapu paraugi no dažādām meža audzēm, kuras tika mēslotas, izmantojot dažādus slāpekli saturošus ielabošanas veidus. δ15N un δ13C vērtības noteica, izmantojot izotopu attiecību masspektrometriju.
Paaugas un pameža attīstība priežu mežu ekosistēmās Rīgas mežaparkos
2017
Maģistra darba mērķis ir prognozēt iespējamo priežu mežu ekosistēmu attīstību Rīgas pilsētas meža parkos un izstrādāt risinājumus priežu ekosistēmu saglabāšanai. Maģistra darba ietvaros tika veikta Biķernieku, Juglas un Šmerļa meža parku pameža, paaugas un nedzīvās zemsegas inventarizācija. Tika vērtēta pameža un paaugas biezība, iegūtie rezultāti attēloti kartēs, kurās parādītas valdošās sugas un attiecīgais biezums katrā nogabala vietā. Pētījumā mērīts nedzīvās zemsegas biezums, lai meklētu sakarību starp pamežu, paaugu, nobiru slāni un parastās priedes (Pinus sylvestris L.) atjaunošanās spēju. Tika apskatītas un analizētas pilsētu mežu apsaimniekošanas metodes un veiktās saimniecības dar…
Zemes seguma izmaiņu virzošie spēki Lielā-Pemmes purvā un tā apkārtnē
2016
Maģistra darbs ir veikts ar mērķi, noskaidrot zemes seguma izmaiņu virzošos spēkus Lielā – Pemmes purvā un tā apkārtnē. Mērķa sasniegšanai tika veidots jauns kartogrāfiskais materiāls, izmantojot vēsturiskās topogrāfiskās kartes un aerofotografijas, kā arī mūsdienu ortofoto uzņēmumus un LIDAR datus. Papildus ir veikta Lielā – Pemmes purva apkārtnes zemes īpašnieku aptauja par zemju apsaimniekošanu pētāmajā teritorijā. Apkopotā un analizētā informācija parāda mežu platību palielināšanos uz lauksaimniecības zemju rēķina kopš pagājušā gadsimta pirmās puses Lielā – Pemmes purva apkārtnē un ievērojamu priežu kopējā apauguma un blīvuma palielināšanos kopš 1959. gada līdz mūsdienām.
Priežu mežu zemsedzes atjaunošanās pēc kontrolētās dedzināšanas un ugunsgrēkiem Natura 2000 teritorijā “Ādaži”
2018
Ugunsgrēki ir dabisks boreālo mežu ekoloģijas traucējums, kas izmaina dažādus meža ekosistēmas parametrus un bioloģisko daudzveidību, un Natura 2000 teritorijā “Ādaži” šis traucējums tiek imitēts, izmantojot kontrolēto dedzināšanu. Šajā pētījumā tika pētīta zemsedzes atjaunošanās gaita pēc kontrolētās dedzināšanas un ugunsgrēkiem Ādažu sausajos priežu mežos, ierīkojot parauglaukumus un nosakot sugu projektīvos segumus pēc Brauna-Blankē metodes. Sugu sastāva izmaiņas pēc kontrolētās dedzināšanas un ugunsgrēka ir līdzīgas, jo abos gadījumos gadu pēc degšanas pieauga sugu skaits, kas skaidrojams ar pioniersugu ieviešanos, kuru izplatība, galvenokārt, notika ar sēklām. Gandrīz visām sugām pēc d…
Celmu augstuma ietekmes novērtējums uz sakņu piepes Heterobasidion spp. un lielās pergamentsēnes Phlebiopsis gigantea attīstību maza diametra priežu …
2020
Heterobasidion annosum (Fr.) Bref s.l. sakņu trupe Eiropas Savienībā katru gadu izraisa ievērojamus ekonomiskos zaudējumus – aptuveni 790 milionus eiro. Lai ierobežotu trupes izplatību Latvijā skuju koku celmi diametrā virs 10 cm tiek apstrādāti ar bioloģiskiem preparātiem, kas satur lielās pergamentsēnes Phlebiopsis gigantea sporas. Līdzšinējos pētījumos konstatēts, ka dabiskā P. gigantea nevar efektīvi ierobežot Heterobasidion spp. izplatību. Lai noteiktu Heterobasidion spp. un dabiskās P. gigantea attīstību maza diametra, dažādu augstumu priežu celmos, trīs parauglaukumos analizēti 300 celmi diametrā no 4 līdz 10 cm: puse no tiem 15 cm augsti un puse 50 cm augsti; 120 celmi apstrādāti ar…
Augājs kā pilsētvides indikators Daugavpilī
2014
Šajā promocijas darbā ir apkopoti 2006.-2013. gadā veikto pētījumu rezultāti, kuros ir analizēta vides pārveidotības pakāpe Daugavpilī. Pētījumā tiek izmantotas trīs dažādu indikatoru grupas – neofītās vaskulārās augu sugas, epifītie ķērpji un priežu miza. Neofītās augu sugas inventarizētas visos 344 pilsētas kvadrātos, lihenoindikācijas dati iegūti no 82 kvadrātiem, metālu saturs priežu mizās noteikts 50 paraugvietās. Iegūtie rezultāti liecina, ka augstākās Daugavpilī pētīto ķīmisko elementu koncentrācijas priežu mizā konstatētas industriālo objektu tuvumā, lihenoindikācijas zemākie rādītāji saistāmi ar pilsētas centrālo daļu, ko raksturo blīvs ceļu tīkls un intensīva satiksme, kā arī priv…