Search results for "proza"
showing 10 items of 47 documents
Groteska mūsdienu Frankofono un Itāļu autoru prozas darbos
2015
Šajā pētnieciskājā darbā aplūkots groteskas jēdziens, tās formas un veidojošie elementi prozas darbos. Darba mērķi ir: primkārt, aprakstīt groteskas formas un šo formu veidojošos elementus, lai izstrādātu kritērijus prozas darbu analīzei, un, otrkārt, analizēt izvēlētos mūsdienu frankofono un itāļu autoru prozas darbus (Semija Tčaka romāns “Masku balle”, Annas Gavaldas noveles “Juniors” un “Epilogs” un Nikolo Ammaniti noveles “Pēdējais vecgada vakars”, “Zoologs” un “Papīrs un dzelzs”), lai noteiktu, vai tajos sastopama groteska. Darba teorētiskais pamats balstīts uz Mihaila Bahtina, Volfganga Kaisera, Remi Astuka, Izabellas Ostas, Pjēra Pirē, Filipa Velnitza, uc. groteskas pētnieku sarakstī…
Groteska Marģera Zariņa un Andra Jakubāna prozā
2017
Maģistra darba „Groteska Andra Jakubāna un Marģera Zariņa prozā” mērķis ir izpētīt abu autoru groteskas elementu realizāciju un to nozīmi prozas darbos. Abi autori ir spilgti sava laika (20.gs. 60.–80. gadu) pārstāvji latviešu literatūrā. To netradicionālais skatījums uz pasauli un cilvēkiem paver jaunus impulsus uz neviennozīmību tekstos. 20.gs. 60.–80. gados latviešu kultūrtelpa, arī literatūra pastāvēja padomju režīma apstākļos, kuros autori tika kontrolēti no varas pārstāvju puses, kā arī literatūra cieš no pašcenzūras. Jebkurš autors apzinās, ka ideoloģiski nepiemērotus tekstus vai to fragmentus no darba var izņemt, tādēļ jau laikus sāk sevi ierobežot. Abu rakstnieku proza tiek saistīt…
Interaktīvās prozas lasītāju – spēlētāju kategoriju analīze
2016
Interaktīvā proza un tās lasītājs-spēlētājs ir samērā jauna tehnokultūras parādība, tāpēc līdz šim maz pētīta. Bakalaura darbā analizēta sešpadsmit lasītāju-spēlētāju identificēšanās ar interaktīvās prozas Viņa Majestātes kuģis “Straujais” autoru vai varoni ar mērķi noteikt sakarību starp lasītāju-spēlētāju identificēšanās tipu un viņu dzimumu, vecumu un interesēm saistībā ar datorspēlēm un literatūru. Lielākā daļa lasītāju-spēlētāju biežāk ir identificējušies ar interaktīvās prozas varoni, savukārt viena vecākās paaudzes lasītāja ar interesi par literatūru galvenokārt ir identificējusies ar interaktīvās prozas autoru.
Mūzika 20.gs. 20. – 30. gadu latviešu un lietuviešu prozā ( Jānis Ezeriņš “Pusdienas ar mūziku”, Andrejs Upīts “Mūzika”, Anšlavs Eglītis “Profesora E…
2018
Maģistra darba tēma ir “Mūzika 20. gs. 20.–30. gadu latviešu un lietuviešu prozā”. Pētījuma mērķis ir noskaidrot mūzikas funkcijas un semantiku 20. gs. 20.–30. gadu latviešu un lietuviešu prozā. Analīzei mūzikas aspektā izmantota Andreja Upīša novele “Mūzika”, Jāņa Ezeriņa novele “Pusdienas ar mūziku”, Anšlava Eglīša novelē “Profesora Eipura orķestris”, Šatrijas Raganas stāsts “Vecajā muižā” un Joza Tuma-Vaižganta stāsts “Onkuļi un tantes”. Pētījuma rezultātā salīdzināti latviešu un lietuviešu prozas darbi mūzikas aspektā, un veikti secinājumi par mūzikas tēmas iekļaušanās veidiem literārā darbā, to funkcionalitāti un nozīmību.
Aleksandra Čaka personības un daiļrades iepazīšana literatūras stundās 10. klasē
2018
Diplomdarba “Aleksandra Čaka personības un daiļrades iepazīšana literatūras stundās 10.klasē” mērķis ir izstrādāt metodiskās sistēmas variantu Aleksandra Čaka personības un daiļrades, sevišķi noveļu “Labā nāve” un “Kāpēc viņa šāvās?”, iepazīšanai 10.klasē. Diplomdarba struktūru veido četras nodaļas: 1.Aleksandra Čaka personība un daiļrade literatūras mācību kontekstā. 2.Skolotājas sagatavošanās darbam klasē. 3.Aleksandra Čaka personības un daiļrades iepazīšanai veltīto stundu norise. 4.Skolotājas un skolēnu sadarbības rezultātu analīze un izvērtējums. Pirmā nodaļa veltīta Aleksandra Čaka personības, dzīves un daiļrades izpētei. Otrajā nodaļā apkopota informācija par jauniešu vecumposma īpat…
Mātišķības reprezentācijas Noras Ikstenas “Mātes piens” un Jeļenas Čižovas “Sieviešu laiks” romānos.
2020
Darbs ir veltīts mātišķības reprezentāciju pētījumam mūsdienu latviešu un krievu sieviešu prozā, kuru pārstāv Noras Ikstenas un Jeļenas Čižovas literārie teksti. Pamatojoties uz pētījumiem dzimumu studiju jomā un ņemot vērā sieviešu ģenealoģijas aspektus mātišķības pētijumā, autore, aplūkojot mātes un meitas attiecības, veic mātes uzvedības salīdzinošo analīzi mūsdienu sieviešu rakstniecībā un identificē galvenas mātišķības reprezentācijas mūsdienu sieviešu autoru skatījumā. Pētījums par mātišķības reprezentācijām mūsdienu sieviešu prozā sniedz pamatu nonākt pie secinājuma par rakstnieču mātišķības priekšstātiem. Ņēmot vērā tekstu analīzi no sieviešu ģenealoģijas viedokļa mēs varam runāt ar…
Nāves motīvs Aleksandra Čaka prozā līdz Otrajam pasaules karam
2021
Bakalaura darbā “Nāves motīvs Aleksandra Čaka prozā līdz Otrajam pasaules karam” analizēti visi līdz Otrajam pasaules karam publicētie A. Čaka stāsti, kuros minēts nāves motīvs. Stāsti analizēti mākslinieciskajā laiktelpā un 20. gs. 20. un 30. gadu latviešu īsās prozas attīstības kontekstā. Darbā pētīta nāves nozīme stāstu mākslinieciskajā pasaulē un prozas varoņa atainojumā. A. Čaks pieder modernajai 30. gadu literātu paaudzei, kuru īsprozas centrā ir vientuļš, atsvešināts un dažādu psiholoģisku problēmu nomākts indivīds. Darbā secināts, ka A. Čaka stāstu varonis jūtas pasaulē ierobežots. Nāve stāstu varonim nozīmē izeju no viņa ierobežotā esības stāvokļa, iespēju izbēgt no dzīves grūtībām.
Ģimenes modelis Augusta Saulieša īsprozā: „Izmeklēti raksti” (1922)
2015
Maģistra darba “Ģimenes modelis Augusta Saulieša īsprozā: “Izmeklēti raksti” (1922)” mērķis ir izpētīt ģimenes modeli, kāds attēlots rakstnieka Augusta Saulieša (1869-1933) prozā un noskairdot, kā tas atbilst 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu ģimenes modelim. Darbā sniegts ieskats Saulieša biogrāfijā, rastas atbildes uz jautājumiem, kāda loma rakstnieka prozā attēlotajā ģimenē ir tēvam, mātei un bērniem. Apskatīts jautājums par attiecībām saimē, kā arī par urbanizācijas un izglītības iespēju ietekmi uz ģimenes modeļa maiņu. Salīdzinot Saulieša darbus ar viņa laikabiedru (Jāņa Poruka un Rūdolfa Blaumaņa), kā arī ar neseno priekšgājēju (Brāļu Kaudzīšu un Apsīšu Jēkaba) darbie…
Mariamas Petrosjanas romāna "Māja, kurā..." žanra poētika.
2016
Anna Kļimjuka Mariamas Petrosjanas romāna "Māja, kurā..." žanra poētika: maģistra darbs. – Rīga, 2016. - 76 lpp. Šīs pētījums ir veltīts mūsdienu Marjamas Petrosjanas romāna “Māja, kurā…” žanra poēti-kai. Pētijuma mērķis ir identificēt mūsdienu romāna nozīmes un uzbūves pamatprincipus gan literārā žanra ietvaros, gan Marjamas Petrosjanas literārajā darbā. Darbs ir sadalīts četrās daļās. Pirmajā daļā ir iezīmētie galvenie teorijas un praktikas jautā-jumi par romāna žanra kanonisko izpratni; otrajā, trešajā un ceturtajā daļās – saskaņā ar izvirzītiem mērķim tiek identificētas un parādītas mūsdienu romāna transformācijas iezīmes, romāna kinematografitātes, kā arī postfeminsma probēmas atspoguļ…
Ainas Zemdegas proza:sieviete un laikmets
2017
Maģistra darbā Ainas Zemdegas proza: sieviete un laikmets tiek pētīti Ainas Zemdegas romāni “Varšavā neaizmirst”, “Līdz vārtiem – un tālāk?”, “Maruta” un “Mantojums”. Romānu centrā ir sieviete trimdiniece, kuras rīcību un psiholoģiju ietekmējis karš. Darbā tiek pētīta sievietes iekšpasaule, ko raksturo piederības, harmonijas un mīlestības meklējumi. Būtiska nozīme ir arī attiecībām ar vecākiem. Tiek raksturota sievietes sastapšanās ar svešo un radniecīgo. Būtiska nozīme Zemdegas prozā ir māju meklējumiem. Zemdegas tēlotās sievietes raksturo sašķelta identitāte un nostalģija.