Search results for "publiskā"

Krievijas vēstnieka Latvijā A. Vešņakova mediju diplomātijas aktivitātes: Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas divpusējo attiecību aspekts (2…

2016

Bakalaura darba nosaukums ir “Krievijas vēstnieka Latvijā A. Vešņakova mediju diplomātijas aktivitātes: Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas divpusējo attiecību aspekts (2008-2016)”. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā Latvijas-Krievijas divpusējās attiecības tiek rāmētas Krievijas sūtņa vēstījumos Latvijas latviešu un krievu valodā runājošajai auditorijai. Darba teorētisko ietvaru veido Jana Melisena (Jan Melissen) publiskās diplomātijas definīcija, kā arī Roberta Entmana (Robert Entman) mediētās publiskās diplomātijas pieeja. Rāmējumu identificēšana balstīta Jerga Matesa (Jörg Matthes) piedāvātajā manuāli holistiskajā kodēšanas pieejā. Autors analizējis Latvijas lielāko dienas laikr…

Novadpētniecības krājuma digitalizācija Latvijas bibliotēkās

2020

Novadpētniecība dod iespēju uzzināt vairāk par sev tuvajiem un vietu, no kurienes esam nākuši. Arvien biežāk sabiedrībā tiek norādīts uz digitālās vides vērtību un nozīmīgumu, līdz ar to bibliotēkām būtu jāpielāgojas, lai lietotājiem varētu piedāvāt vajadzīgo. Ir jāuzlabo bibliotēku novadpētniecības krājuma pieejamība attālināti. Pētījumā veiktās intervijas un kontentanalīze palīdz uzzinātu par veikto novadpētniecības krājuma digitalizācijas darbu bibliotēkās un kā varētu uzlabot digitalizācijas darbu. Pētījuma mērķis ir apskatīt un novērtēt digitalizācijas darbu bibliotēkās un izveidot bibliotēku novadpētniecības krājuma digitalizācijas modeli.

Akadēmiskā Dzīve, Nr. 50

2014

Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas ārējās komunikācijas izpēte un pilnveide

2016

Nepieciešamība pēc efektīvas ārējās komunikācijas publisko bibliotēku pakalpojumu popularizēšanā pieaug. Bibliotēkām jāpievēršas veiksmīgas komunikācijas veidošanā, lai tās būtu konkurētspējīgas un saglabātu savu vērtību mūsdienu mainīgajā sabiedrībā. Pētījuma mērķis ir izpētīt Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas ārējo komunikāciju un izvirzīt ieteikumus tās pilnveidei, balstoties uz bibliotēkas lietotāju, nelietotāju un ekspertu viedokļiem. Pētījuma teorētisko bāzi veido pragmatisms, Gruniga un Hanta četri sabiedrisko attiecību modeļi un Ekoloģiskais komunikācijas procesa modelis. Darbā izmantotās datu ieguves metodes – anketēšana, mediju monitorings un ekspertu intervijas. Pēc pētījuma rezul…

Publisko datu sistēmas administrēšanas moduļa uzlabošana

2016

Darbā ir aprakstīts Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes administrēšanas moduļa uzlabošana, izmantojot Modelis-Skats-Kontrolleris (MVC) šablonu. Programmējot izmantota objektorientētā pieeja. Sistēmas pamatbūtība ir ļaut administratoram veikt pārskatus par ierakstu skaitiem gan oriģinālajā datu bāzē, gan publiski pieejamajā datu bāzē.

Communication of Dienvidkurzemes region libraries on social media during Covid-19

2022

Jau vairāk nekā desmit gadus dažādas sociālo tīklu vietnes lielai sabiedrības daļai ir kļuvušas par galveno saziņas veidu ar draugiem, radiem, kā arī ar uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm, tai skaitā ar bibliotēkām. Covid-19 laiks parādīja to, ka sociālo tīklu vietnes patiesi ir nozīmīgs komunikācijas kanāls daudziem uzņēmumiem un organizācijām. Autores pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā Dienvidkurzemes novada publiskajās bibliotēkās mainījās informācijas nodošanas paradumi to klientiem un lietotājiem un vai komunikācija sociālo tīklu vietnēs kļuva aktīvāka. Lai mērķi sasniegtu, autore veica aptaujas ar lietotājiem un bibliotēku darbiniekiem, kā arī tika veikta dokumentu analīze Dienvid…

Lasītāju klubi Latvijas publiskajās bibliotēkās

2020

Bakalaura darbs “Lasītāju klubi Latvijas publiskajās bibliotēkās” izstrādāts ar mērķi noskaidrot Latvijas publisko bibliotēku lasītāju klubu mērķus, dalībnieku piesaisti, literatūras atlasi, kā arī šo klubu dalībnieku tikšanās reižu struktūru. Pētījuma teorētisko bāzi veido Alberta Banduras (Albert Bandura) sociāli kognitīvā teorija (Social Cognitive Theory), Leo Festingera (Leo Festinger) kognitīvās disonanses teorija (Cognitive Dissonance Theory), Čārlza Bergera (Charles Berger) un Ričarda Kalabrīsa (Richard Calabrese) nedrošības mazināšanas teorija (Uncertainity Reduction Theory) un Stenlija Fiša (Stanley Fish) lasītāju reakcijas sociālā teorija (Reader-responce Criticism). Lai sasniegtu…

Publiskās bibliotēkas un dzimtu pētniecība

2018

Publiskajām bibliotēkām ir vairāki darba virzieni, viens no tiem ir novadpētniecība. Viens no novadpētniecības virzieniem ir dzimtu pētniecība. Pētījuma galvenais mērķis bija noteikt bibliotēku dzimtu pētniecības darba modeli, lai tādejādi veicinātu šo novadpētniecības darba virziena attīstību Latvijas publiskajās bibliotēkās. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāds ir bibliotēku dzimtu pētniecības darbs un kā to varētu uzlabot. Tiek apskatīts arī cik liela nozīme dzimtu pētniecības darbā ir digitālajai videi. Pēc iegūtajiem pētījuma rezultātiem var secināt, ka bibliotēku dzimtu pētniecības darbs joprojām tiek pilnveidots, mācoties no pašu iegūtās, kā arī ārzemju bibliotēku pieredzes.

Diskursi par Eiropas Savienības nākotni Eiropas Komisijas oficiālajā Facebook kontā un tā lietotāju komentāros

2018

Bakalaura darba “Diskursi par Eiropas Savienības nākotni Eiropas Komisijas oficiālajā Facebook kontā un tā lietotāju komentāros” mērķis ir noskaidrot kuram/iem no hipotētiski iespējamajiem ES attīstības scenārijiem: “Turpinām iesākto”, “Tikai un vienīgi vienotais tirgus”, “Tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk”, “Darīt mazāk, bet efektīvāk”, “Darīt daudz vairāk kopā”, “Vienotāka, stiprāka, demokrātiskāka ES”, atbilst EK oficiālajā Facebook.com/EuropeanCommission kontā un tā lietotāju komentāros veidotie diskursi. Pētījuma problēma ir diskursi par Eiropas Savienības attīstības nākotnes jautājumiem Eiropas Komisijas oficiālajā sociālā medija kontā Facebook.com/EuropeanCommission un tā lietotāju …

Eiropas Savienības ietekme uz publiskās pārvaldes reformu: Latvijas gadījuma analīze

2016

Bakalaura darba tēma ir „Eiropas Savienības ietekme uz publiskās pārvaldes reformu: Latvijas gadījuma analīze”. Darbā aplūkotā problēma ir Latvijas publiskās pārvaldes sektora veidošana atbilstoši ES prasībām. Teorētiskajā daļā tiek skatīts eiropeizācijas jēdziens. Empīriskajā daļā tiek veikta gadījuma analīze, kuras ietvaros, ar kvalitatīvās kontentanalīzes palīdzību, tiek analizēti Latvijas progresa ziņojumi laika posmā no 1998. līdz 2002. g. Darba mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā vienotas Eiropas administratīvās telpas principi ir radījuši izmaiņas publiskās pārvaldes sektorā Latvijā. Darba rezultātā tiek noskaidrots, ka pastāv sakarība starp nozares politikas eiropeizācijas pakāpi u…