Search results for "purvs"
showing 10 items of 26 documents
Dabas liegums "Rožu purvs"
2011
Rožu purva veidošanās, biotopi, augi un dzīvnieki.
Nature Reserve "Aizkraukle mire and forests"
2011
Līdzfinansētāji/co-funding: Latvijas vides aizsardzības fonds/ Latvian Environmental Protection Fund; SIA/Ltd. “Rīgas meži”
Dabas liegums "Aklais purvs"
2011
Aklā purva veidošanās, biotopi, augi un dzīvnieki.
Dabas liegums "Melnā ezera purvs"
2011
Melnā ezera purva veidošanās, biotopi, augi un dzīvnieki.
Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā 2010-2013
2013
Purvs ir viena no jutīgākajām dabas ekosistēmām. Projekta mērķis ir atjaunot augstā purva biotopus četru dabas liegumu – Melnā ezera purva, Aklā purva, Rožu purva, Aizkraukles purvu un mežu – degradētajās platībās un pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas dabas vērtībām.
Augstā purva biotopu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā
2010
Purvs ir mitra dzīvotne, kurai raksturīga aktīva kūdras veidošanās. Tā ir mājvieta daudziem augiem un dzīvniekiem, kuri nespēj dzīvot citur. Neskarti augstie purvi ir rets un apdraudēts biotops Eiropā. Nosusināšana, kūdras ieguve, mežu stādīšana un zemes rekultivācija pēdējās desmitgadēs ir nelabvēlīgi ietekmējusi purvus. Meliorācijas sistēmu ietekmes dēļ Aizkraukles purvā un mežos, Aklajā, Rožu un Melnā ezera purvā purva biotopi ir izmainījušies. Projekta mērķis ir atjaunot dabisko ūdens līmeni projekta vietās – augstā purva biotopos, kurus ir ietekmējusi nosusināšana – tādējādi aizsargāt Eiropas un Latvijas nozīmes purva biotopus, augus un dzīvniekus.
Veģetācijas atjaunošanās gaita apmežotā izstrādātā kūdras atradnē Medema purvā
2017
Medema purvā veikta kūdrāja rekultivācija apmežojot. Darba mērķis bija salīdzināt veģetācijas attīstību atkarībā no stādīto koku sugām un mēslojuma veida izstrādātā kūdras atradnē. Pētāmajā teritorijā stādot āra bērza, parastās egles, melnalkšņa, parastās priedes un komerciālās kārklu šķirnes “Sven” stādus 2005. gadā ierīkoti 30 10x10 m lieli parauglaukumi un 24 10x10 m lieli kontroles laukumi. Parauglaukumi mēsloti ar fosfora – kālija minerālmēsliem un notekūdeņu dūņām, kontroles laukumus nemēsloja. Veģetācijas attīstība aktīvāk notikusi teritorijā, kas mēslota ar notekūdeņu dūņām, parauglaukumos veidojas šaurlapju kūdrenim raksturīga veģetācija. Veģetācijas projektīvais segums parauglauku…
Augstā purva degradācijas un atjaunošanas ietekme uz skudru (Formicidae) sabiedrībām Cenas tīrelī
2015
Cenas tīrelis ir Natura 2000 teritorija ar augstu biotopu kvalitāti. Pagātnē to ietekmējuši meliorācijas grāvji, kas mūsdienās ir aizrakti. Darba mērķis ir izpētīt skudru sabiedrības Cenas tīrelī un salīdzināt tās purva degradētajā, neskartajā un atjaunotajā daļā, un izvērtēt limitējošos faktorus. Darbā apskatīta skudru loma ekoloģijā un to pielietojums ekosistēmas kvalitātes novērtēšanā. Skudras ievāktas 2014. gadā ar Bārbera tipa lamatām. Ap lamatām noteikta veģetācija, uzskaitītas skudru ligzdas un ievākts ligzdu substrāts. Noteikts vidējais augsnes mitrums un pH. Konstatētas 13 skudru sugas. Dominēja Myrmica scabrinodis, M. ruginodis un Lasius niger. Izdalītas trīs purva speciālistu sug…
Sārnates purvs un tā techniskās izmantošanas projekts
1942
Ugunsgrēku ietekme uz kūdras īpašībām un veģetāciju Saklaura purvā
2020
Bakalaura darba “Ugunsgrēku ietekme uz kūdras īpašībām un veģetāciju Saklaura purvā” ietvaros pētītas Saklaura purva deguma izraisītās ietekmes uz purva veģetāciju un kūdras nogulumu slāni. Sniegts apskats par purvu raksturojumu, veģetāciju un mikroreljefu, purvu un kūdras degšanas īpatnībām, ugunsgrēku raksturu purvos un kūdrājos, metodēm purvu ugunsgrēku izplatības prognozēšanā un monitoringā. Pētījuma izstrādei ievākti kūdras nogulumu paraugi un analizēta veģetācija trīs Saklaura purva vietās, kas reprezentē trīs atsevišķus degumus – 1978., 1992. un 2018. gadā. Multidisciplinārā pētījumā veiktas karsēšanas zudumu, makroskopisko oglīšu, kūdras botāniskā sastāva un sadalīšanās pakāpes anal…