Search results for "rekultivācija"
showing 5 items of 5 documents
Veģetācijas atjaunošanās gaita apmežotā izstrādātā kūdras atradnē Medema purvā
2017
Medema purvā veikta kūdrāja rekultivācija apmežojot. Darba mērķis bija salīdzināt veģetācijas attīstību atkarībā no stādīto koku sugām un mēslojuma veida izstrādātā kūdras atradnē. Pētāmajā teritorijā stādot āra bērza, parastās egles, melnalkšņa, parastās priedes un komerciālās kārklu šķirnes “Sven” stādus 2005. gadā ierīkoti 30 10x10 m lieli parauglaukumi un 24 10x10 m lieli kontroles laukumi. Parauglaukumi mēsloti ar fosfora – kālija minerālmēsliem un notekūdeņu dūņām, kontroles laukumus nemēsloja. Veģetācijas attīstība aktīvāk notikusi teritorijā, kas mēslota ar notekūdeņu dūņām, parauglaukumos veidojas šaurlapju kūdrenim raksturīga veģetācija. Veģetācijas projektīvais segums parauglauku…
Ķīmisko elemenu uzkrāšanās sējas kaņepēs (Cannabis sativa L.) dzelzsceļam pieguļošajās teritorijās Vecumnieku pagastā
2022
Mūsdienās, arvien vairāk palielinoties cilvēku skaitam, tiek palielināta ražošana un rūpniecība, kas neizbēgami rada piesārņojumu. Tādēļ arvien aktuālāks kļūst jautājums par piesārņotu vietu rekultivāciju, jo šajā tehnoloģiju laikmetā cilvēki vairāk pievērš uzmanību apkārtējai videi un tās kvalitātei, apzinoties, cik svarīgi ir to saglabāt nākamajām paaudzēm. Ir svarīgi izvēlēties pareizās piesārņojuma attīrīšanas metodes, lai videi netiktu nodarīts vēl lielāks kaitējums, un, lai metode būtu efektīva un ilgtspējīga. Lai arī ir izstrādātas dažādas metodes piesārņotu vielu rekultivācijai, tieši bioloģiskās – fitorekultivācijas - metodes ir vienas no aktuālākajām, jo tās neradīs papildus piesā…
Zemes lietojuma veida izmaiņas Preiļu novada purvu teritorijās pēdējo 80 gadu laikā
2021
Bakalaura darbs veltīts zemes lietojuma izmaiņām Preiļu novadā esošo purvu teritorijās pēdējo 80 gadu laikā. Latvijas Kūdras Fondā reģistrētas 22 kūdras atradnes 12 598 ha platībā, kas atrodas mūsdienu Preiļu novada teritorijā. Izstrādājot bakalaura darbu aspekotas 11 kūdras atradņu veitas un arī lielākās purvainās platības, kas nav iekļautas Kūdras Fondā. Bakalaura darba mērķis: ir aspekot Preiļu novadā esošo purvu un kūdras atradņu teritorijas, un raksturot zemes lietojuma veidu izmaiņas pēdējo 80 gadu laikā un to galvenos ietekmējošos faktorus. Pētījumā iegūtā informācija ļauj secināt, ka pēdējo 80 gadu laikā, kopš veikta Preiļu novada kūdrāju inventarizācija, notikušas būtiskas izmaiņas…
Atkritumu poligoni un izgāztuves, to slēgšanas un rekultivācijas iespējas
2017
Latvijā šobrīd izdalīti 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioni, kuros ir 11 sadzīves un viens bīstamo atkritumu poligoni. Atkritumu poligonos pastāv dažādas līdz šim neatrisinātas problēmas, tomēr šāds atkritumu apglabāšanas veids ir drošs salīdzinājumā ar vēsturisko mantojumu – atkritumu izgāztuvēm. Oficiāli Latvijā reģistrētas 558 izgāztuves, kuras šobrīd visas ir slēgtas, tomēr tikai nelielai daļai ir veikta atbilstoša rekultivācija. Maģistra darba mērķis bija iepazīties ar normatīvajiem aktiem, literatūru un konstatēt pašreizējo atkritumu noglabāšanas vietu situāciju, novērtēt, kādas ir galvenās atkritumu poligonu un izgāztuvju slēgšanas - rekultivēšanas nepilnības, kādā veidā nodrošināt…
Apmežošana kā kūdrāju rekultivācijas veids un tā ietekmējošo faktoru novērtējums SEG emisiju samazināšanā kūdrājos
2021
Kūdrāji ir nozīmīgi siltumnīcefekta gāzu (SEG) regulētāji. Neilgtspējīga kūdras ieguve stimulē SEG emisiju apjoma pieaugumu. Lai pēc kūdras ieguves kūdrājs nepārtaptu emitētājā, to svarīgi rekultivēt. Viens no efektīvākajiem un Latvijā piemērotākajiem rekultivācijas veidiem klimatu pozitīvi ietekmējošas SEG aprites nodrošināšanā ir apmežošana. Bakalaura darba mērķis ir raksturot apmežošanas rekultivācijas veidu un novērtēt tā ietekmējošos faktorus SEG emisiju samazināšanā kūdrājos. Pētījumā veikta LIFE REstore projektā iegūto datu analīze. Iegūtie rezultāti liecina, ka apmežotajās teritorijās visciešāko sakarību ar emitēto CO2 apjomu no analizētajiem faktoriem veido augsnes temperatūras. Tā…