Search results for "sastopamība"
showing 7 items of 7 documents
Dumbrcāļa (Rallus aquaticus) un mazā ormanīša (Zapornia parva) sastopamības noteicošie faktori Kaņiera ezerā
2022
Mazais ormanītis un dumbrcālis ir grūti konstatējamas sugas, jo apdzīvo mitrājus un ir aktīvas diennakts tumšākajā laikā, tāpēc šo sugu populāciju lielumi ir grūti novērtējami un to ekoloģija Latvijā ir maz pētīta. Darba ietvaros Kaņiera ezers tika apmeklēts laikā no maija līdz jūlijam. Dumbrcāļu un mazā ormanīša uzskaites tika veiktas no 36 nejauši atliktiem punktiem ezerā. Pētījuma laikā tika apmeklēti punkti līdz divām reizēm ligzdošanas sezonas laikā. Šī pētījuma mērķa sugas uzskaišu laikā tika provocētas ar savas sugas balss ierakstiem. Katra uzskaišu punkta apkārtnē 150 metru rādiusā tika aprakstīta veģetācijas un atklāta ūdens konfigurācija, veģetācijas kompaktums un platības īpatsva…
Priežu sveķotājkoksngrauža Nothorhina muricata (Dalman, 1817) aktuālo sastopamību ietekmējošie faktori
2021
Priežu sveķotājkoksngrauzis (Nothorhina muricata) ir reti sastopama un maz pētīta suga gan Latvijā, gan Eiropā, kas tiek izmantota kā dabisko mežu indikatorsuga. Latvijā šī suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Darba mērķis ir noskaidrot priežu sveķotājkoksngrauža aktuālo sastopamību uz priedēm, un kādi faktori to varētu ietekmēt. Par pētījuma teritoriju izvēlēts Slīteres NP, jo tajā ir viena no zināmajām vietām Latvijā ar lielu populācijas atradņu skaitu. Pētījumā izmantota atkārtotā izskreju uzskiates metode, kurā izmantoti dati par 107 kokiem. Jauno izskreju skaits ir saistīts ar veco izskreu skaitu un koka sasveķojuma pakāpi. Sugas klātbūtni ietekmē koka slīpums, stumbra apkār…
Reto endokrīno slimību sastopamība stacionēto pacietu populācijā
2017
Problēmas būtība. Retās slimības ir dzīvību apdrаudošas vai hrоniski novājinošas slimības, kam rаksturīga zema izplatība bet augsta komplicētības pakāpe. Eiropas Savienībā, kā arī Latvijā, slimība tiek uzskatīta par retu, ja tā skаr ne vairāk kā 5 no 10 000 (1 no 2000) cilvēkiem. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju, tātad mūsu valstī absolūtos skaitļos retas slimības skaitās tās, ar kurām slimo ne vairāk kā 1000 cilvēki. Sakarā ar to, ka Latvijā nepastāv vienotas reto slimību uzskaites sistēmas, tai skaitā reto endokrīno slimību reģistra, netiek veikta šādu pacientu uzskaite kā arī sastopamības un diagnosticēšanas tendences analīze, un līdz ar to visticamāk Latvijā ir daudz ned…
Makrofītu daudzveidību un sastopamību ietekmējošie faktori eitrofajos ezeros
2018
No 2017. līdz 2020.gadam Latvijā norisinās Eiropas projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”. Bakalaura darba izstrādei projekta ietvaros tika apsekoti astoņi ezeri (Sudals, Augulienas ezers, Ludza ezers, Stāmerienas ezers, Ušurs, Juglas ezers, Lielais Baltezers, Mazais Baltezers). Dati ievākti laika periodā no 2017. gada 14. augusta līdz 26. septembrim. Bakalaura darbā tika veikta makrofītu sugu sastāva un sastopamības biežuma izpēte atkarība no dažādiem faktoriem (ūdens ziedēšana, viļņu darbība, organiskā materiāla uzkrāšanās, litorāles slīpums, grunts sastāvs, zemes lietojuma veids ezera krastā, ūdens caurredzamī…
Sēņu sugu sastopamība ar akūtās ozolu kalšanas slimību (AOK) inficētā parastā ozola Quercus robur L. koksnē
2019
Ozolu akūtā kalšana (AOK) ir pirms 20-30 gadiem Lielbritānijā atklāta jauna un uztraukumu radoša ozolu slimība, kura pamazām turpina savu izplatību Eiropā. Latvijā šī slimība pirmo reizi konstatēta 2017.gadā Kurzemē, un ir uzsākti pētījumi, lai apzinātu slimības izplatību un varētu rast risinājumus tās ierobežošanai. Šobrīd AOK ir ļoti maz izpētīta un apzināta slimība. Joprojām nav skaidrs, kādā veidā ozoli inficējas ar AOK un kas ir šīs slimības vektori. Tiek uzskatīts, ka slimību izraisa baktērijas, bet ietekmē biotisko un abiotisko faktoru kopums. Iespējams, ka viens no slimības veicinātājiem ir patogēniskas sēnes, kuras var novājināt koku, vai pat novest to līdz bojāejai, tādēļ ir svarī…
Vienšūnas parazīta Toxoplasma gondii sastopamība meža cūkās (Sus scrofa)
2021
Termiski nepietiekoši apstrādātas meža cūkas gaļas lietošana uzturā ir potenciāls Toxoplasma gondii invāzijas avots cilvēkiem. Zināšanas par T. gondii izplatību un sastopamību meža cūkās, dod iespēju apzināt riskus cilvēku veselībai un izstrādāt profilakses pasākumus stratēģijas. Pētījuma mērķis bija noteikt T. gondii sastopamību meža cūkās Latvijā un sakarības ciešumu starp T. gondii DNS un specifisko pret-T. gondii IgG antivielu klātbūtni meža cūkās. Pētījuma ietvaros tika izmantota seroloģiskā metode (ELISA) un divas T. gondii DNS izdalīšanas metodes – no hidrolīzes koncentrāta kopējā DNS izdalīšana un ar magnētiskām lodītēm specifiskā T. gondii DNS izdalīšana. Pēc sistemātiskās literatū…
Brūklenes Vaccinium vitis-idaea (L.) sastopamības, seguma un vecumstruktūras salīdzinājums dažāda vecuma sila audzēs Ropažu un Upmales līdzenumos
2019
Brūklenes ir bieži sastopamas visā Latvijas teritorijā. Tāpēc svarīgi izpētīt veģetācijas, audzes vecuma un biezības ietekmējošo faktoru saistību ar salīdzinoši ekoloģiski plastisko brūkleni. Lai noskaidrotu kā dažāda vecuma sila audzēs mainās brūkleņu sastopamība, segums un vecums, 2018. gada augustā un septembrī divās teritorijās Latvijā – Ropažu un Upmales līdzenumā, ierīkoti astoņi objekti 24 audzēs. Pētījuma praktiskā daļa izstrādāta tādā meža tipā kā sils. Analizētas dažādas vecuma audzes. Lai raksturotu brūklenes sastopamību un segumu, mežaudzēs ierīkoja transektes ar sešiem 1x1 m parauglaukumiem. Katrā no sešiem 1x1 m parauglaukumiem veica veģetācijas raksturojumu, ievāca trīs brūkl…