Search results for "sedimentoloģija"
showing 6 items of 6 documents
Profesors Visvaldis Kuršs: biobibliogrāfiskais rādītājs
1999
Biobibliogrāfiskajā rādītājā ietverti profesora Visvalža Kurša publicētie darbi no1955. gada līdz 1999. gada februārim, kā ari literatūra par viņu.
Devona Pļaviņu svītas uzbūve un sastāvs atsegumos Amatas krastos
2018
Bakalaura darbs ir par augšējā devona Pļaviņu svītas nogulumiežu uzbūvi un sastāvu Amatas krastos. Pētot trīs netālu esošus atsegumus Dolomītu krauju, Vizuļu iezi un Īļaku iezi, tika sagatavoti ģeoloģiskie griezumi, izgatavoti 28 pieslīpņi un 16 plānslīpējumi. Noskaidrots, ka šajos objektos Kokneses ridas nogulumi veidojās ļoti sekla ūdens un vismaz epizodiski palielināta sāļuma apstākļos, bet Sēlijas ridas nogulumi seklā, normāla sāļuma jūrā, ko periodiski ietekmēja subaerālās atsegšanās epizodes. Secināts, ka Sēlijas ridā lielākā daļa nodalīto slāņu ir izsekojami starp visiem trijiem griezumiem, novērojot tajos tikai mazas izmaiņas. Griezuma augšējā daļa visvairāk atšķīrās starp pētītajie…
Juras Papiles svītas smiltis Skudru atradnē un to veidošanās apstākļu interpretācija
2020
Bakalaura darbā tiek skaidroti juras Papiles svītas smilšaino nogulumu sedimentācijas apstākļi “Skudru” atradnē, balstoties uz lauka un laboratorijas darbu rezultātiem, kā arī literatūras izpēti. Darba gaitā tika izveidoti 4 atsegumu ģeoloģiskie griezumi, veikta granulometriskā analīze ievāktajiem paraugiem, noteikti paleostraumju un slāņojuma elementu virzieni, veikta fāciju analīze un sniegta nogulumu uzkrāšanās interpretācija. Tika secināts, ka “Skudru” atradnes smilšainie nogulumi sākotnēji izgulsnējušies meandrējošu upju sērēs un palienēs, bet laika gaitā notikusi pāreja uz zarotu upi, kur nogulumi izgulsnējušies sērēs. Vide mainījusies, iespējams, transgresijas ietekmē.
Ežurgu klintīs atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas vides interpretācija
2018
Bakalaura darbā veikts pētījums par Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas apstākļiem, balstoties uz lauka un laboratorijas darbos iegūtajiem novērojumiem un datiem. Darbs pamatojas uz lauka darbiem, kuru ietvaros tika ievākti pētījumam nepieciešamie dati, 4 atsegumu ģeoloģisko griezumu izveidi, slīpslāņojuma mērījumiem, granulometrisko analīzi, kā arī fāciju un fāciju secību analīzi. Iegūtie dati un to interpretācija ļauj secināt, ka Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegtie devona Burtnieku svītas smilšainie nogulumi veidojušies migrējošās zemūdens grēdās, kas pārvietojušās plašā kanālā ar lēzenu gultni. Pēc …
Sakņu struktūras un to izplatība Lodes svītas ģeoloģiskajā griezumā Liepas māla atradnē
2018
Bakalaura darbā ir raksturota vidējā devona Lodes svītas 4 ģeoloģisko griezumu uzbūve un nogulumu granulometriskais sastāvs, kā arī tajos sastopamās sakņu struktūras. Pētījums ir aktuāls, jo Lodes svītas nogulumu veidošanās apstākļi joprojām ir neskaidri un pētījums ļauj precizēt sedimentācijas vidi. Darbā ir aprakstītas slāņkopu uzbūves īpatnības, interpretēti nogulumu veidošanās apstākļi un dokumentēta sakņu struktūru atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Pētījumā secināts, ka subvertikālās, zarotās struktūras ir vidējā devona augu saknes vai sēņu rizomorfas un to struktūras aptverošo nogulumu sedimentācija ir notikusi deltas ezeriņos vai deltas kanālos.
Ziemeļkurzemē sastopamo devona Narvas svītas nogulumiežu sedimentācijas apstākļu rekonstrukcija
2017
Maģistra darbā raksturoti Kurzemes pussalas ziemeļos atsegtie Narvas svītas nogulumieži, kuri iepriekš nav tikuši apskatīti detalizētos sedimentoloģiskos pētījumos. Pētījums balstās uz lauka darbos dokumentētiem 7 ģeoloģiskajiem griezumiem, 24 paraugu granulometriskās analīzes rezultātiem, pieslīpņu un plānslīpējumu pētījumiem, kā arī griezumu korelācijas datiem. Ir nodalītas 12 fācijas un 3 fāciju asociācijas. Pēc ģeoloģisko griezumu piesaistes urbumiem var spriest, ka atsegtie Narvas svītas nogulumieži pieder svītas augšdaļai – Kernaves ridai. Nogulumiežu vidū dominē ļoti smalkgraudaini smilšakmeņi, mazāk ir mālaini aleirītisku nogulumu. Secināts, ka šie nogulumieži ir veidojušies plūdmai…