Search results for "stigmatizācija"
showing 6 items of 6 documents
Ārstu un pacientu skaidrojošie modeļi par antidepresantu lietošanu
2017
Bakalaura darbs aplūko veidus, kā antidepresantu lietotāji pamato medikamentu izmantošanu vai atmešanu. Šim mērķim tiek detalizēti pētīti informantu saslimšanas skaidrojošie modeļi, kā arī, kādu ietekmi uz tiem atstāj vēršanās pie veselības aprūpes speciālistiem. Pētījumā datu iegūšanai izmantotas daļēji strukturētas intervijas, kas balstītas uz Artūra Kleinmana izstrādāto jautājumu shēmu. Pētījuma rezultāti parāda, ka antidepresantu lietošana ir ļoti komplicēta, un katrs gadījums ir specifisks. Vēršanās pie profesionālā veselības aprūpes sekotra un medikamentu lietošana spēlē ļoti būtisku lomu slimības un slimnieka lomas leģitimizēšanā. Pats depresijas ārstēšanās process gan nereti nesakrī…
HIV infekcija ģimenes ārstu praksēs Latvijā
2019
Darba aktualitāte: Mūsdienās HIV infekcija ir aktuāla problēma veselības aprūpē. Pēdējos gados Latvijā jaunu HIV gadījumu skaits, pret valsts iedzīvotājiem rēķinot, ir bijis vislielākais Eiropā – vairāk kā 19 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, taču patiesais skaits varētu būt lielāks neefektīvas skrīninga programmas dēļ. Agrīnāk atklājot un panākot efektīvu HIV ārstēšanu, infekcija vairs netiek izplatīta tālāk, un slimības simptomi izzūd, ļaujot HIV pozitīvai personai dzīvot pilvērtīgu dzīvi. Pētījuma mērķis: noskaidrot Latvijas ģimenes ārstu informētību par HIV infekciju un viņu rīcību HIV inficētu pacientu aprūpē. Materiāli un metodes: Pētījumam tika izvēlēta kvantitatīvā pētījuma metode – …
Mentālu slimību stigmatizācija un stigma attiecībā pret šizofrēnijas un depresijas pacientiem
2021
Stigma un stigmatizācija visā pasaulē ir aktuāla problēma jau kopš neatminamiem laikiem. Īpaši smaga stigmatizācija skar cilvēkus ar psihiskām saslimšanām. Un lai gan, garīgās veselības ārstēšanas un pakalpojumu kvalitāte un efektivitāte pēdējo 50 gadu laikā ir krietni uzlabojusies, terapeitiskās revolūcijas psihiatrijā līdz šim nav spējušas mazināt stigmu. Stigmas postošā ietekme kavē kvalitatīvu un savlaicīgas ārstēšanas iespējas un mazina iespēju, ka sirgstošais saņems atbilstošu aprūpi. Ir skaidrs, ka aizspriedumiem var būt postošas sekas (Shrivastava A., Johnston M & Bureau Y., 2012). Stigmatizācijai var būt kaitīgas sekas gan objektīvai, gan subjektīvai dzīves kvalitātei. Savu problēm…
Personāla stigmatizācija aprūpējot HIV pacientus Intensīvās terapijas nodaļās
2021
Bakalaura darba tēma “ Personāla stigmatizācija aprūpējot HIV pacientus Intensīvās terapijas nodaļās”. Darba mērķis ir izzināt un analizēt stigmatizācijas sastopamību Intensīvās terapijas nodaļās aprūpējot HIV pacientus. Pētījumā tika aptaujāti 62 medicīnas darbinieki vecumā no 21 līdz virs 60 gadiem. Darbā tika pielietota kvantitatīvā pētniecības metode – anketēšana. Bakalaura darbs sastāv no teorētiskās un pētnieciskās daļas, kā arī pielikumiem. Pirmajā nodaļā tiek aprakstīta HIV infekcija un HIV stigmatizācija un diskriminācija. Otrajā nodaļā tiek aprakstīts darba teorētiskais pielietojums, izmantojot J.Watson teoriju. Trešajā nodaļā ir aprakstīta pētījuma metodoloģija un iegūtie rezultā…
Personības iezīmju, pašcieņas, māņticības, sociālu un demogrāfisku faktoru saistība ar depresijas slimnieku stigmatizāciju
2015
Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kādas saistības pastāv starp indivīda depresijas stigmu un personības iezīmēm, māņticību, pašcieņu, sociāliem un demogrāfiskajiem faktoriem Latvijā. Pētījuma izlasi veido 231 abu dzimumu latviski runājoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem (M=32,18, SD=10,88), kuri elektroniskā veidā atbil dēja uz vairākiem jautājumiem, aizpildīja Depresijas stigmas aptauju, Aptauju „Lielais piecinieks”, Rozenberga Pašcieņas aptauju un Latvijas māņticības aptauju.Rezultāti apstiprina, ka ar depresijas stigmu pozitīvi korelē pašcieņa, māņticība un respondenta vecums, negatīvi – neirotisms. Stigma ir mazāka sievietēm un, ja respondentam ir bijusi piered…
Nātrene - alerģijas naratīvs un veselības sektora izvēle
2022
Šis bakalaura antropoloģiskais pētījums ir par nātrenes jeb urtikārijas izpratni un kā šī izpratne tiek veidota laika gaitā. Kā izpratne ietekmē veselības sektora izvēli, lai ārstētu nātrenes simptomus. Balstoties uz Artura Kleinmana slimības skaidrojošā modeļa, kas definē faktorus slimības izrpatnes veidošanā, un citu sociologu un antropologu teorētiskajiem darbiem, tika konstruēta teorētiskā bāze, lai sasniegtu pētījuma mērķi un veiktu datu analīzi. Pētījuma gaitā tika veiktas intervijas un dalībnieki tika aicināti pildīt lauka dienasgrāmatas, lai bagātinātu iegūtos datus no intervijām. Pētījumā tika pierādīts, ka veidotā izpratne katram dalībniekam ir citādāka, jo tā tiek ietekmēta no va…