Search results for "struktūra"
showing 10 items of 240 documents
Tritija uzkrāšanas Apvienotā Eiropas Tora vakuuma kameras sienu berilija materiālos
2015
Tritija uzkrāšanās Apvienotā Eiropas Tora vakuuma kameras sienas berilija materiālos. Igaune I., zinātniskā vadītāja: Dr.ķīm. Pajuste E., Bakalaura darbs, 47 lappuses, 21 attēls, 8 tabulas, 51 literatūras avots. Latviešu valodā. Darbā optimizēta un pielietota metodika tritija sadalījuma noteikšanai JET vakuuma kameras berilija materiāliem, kā arī novērtētas virsmas un ķīmiskā sastāva izmaiņas tiešas plazmas un neitronu starojuma iedarbībā. Darbā izmantotas Skenējošo elektronu mikroskopijas, Dispersās enerģijas rentgenstaru spektroskopijas, šķīdināšanas metodes un radiometriskās metodes tritija mērījumiem – gāzu jonizācijas un scintilācijas metodes.
Bezservera modulāra un mākonī bāzēta aplikaciju pārraudzīšanas ietvara izveide balstoties uz laC
2022
Darbā tiek veikta mākonī bāzētu bezservera AWS servisu izpēte un praktiska izmantošana 1NCE pārraudzības ietvara izveidē. Izveidotais mākonī bāzētais pārraudzības ietvars sastāv no trīs daļām un sešiem moduļiem. Tas nodrošina pilnīgu mājaslapu un API pārraudzību, kā arī integrāciju ar citiem servisiem. Pārraudzības ietvara AWS mākoņa infrastruktūra ir izveidota balstoties uz infrastruktūras kā koda ietvaru Terraform. Izpildes kods ir rakstīts JavaScript programmēšanas valodā. Pārraudzības ietvars nodrošina 1NCE darbībām svarīgu informāciju un atvieglo pakalpojuma līmeņa nolīgumu atbilstības analīzes darbu.
AWS serveru avārijas situāciju simulācijas izstrāde
2017
Mūsdienās novērojams, ka aizvien lielāku interesi dažādos uzņēmumos izrāda tiem izstrādātājiem, kas ne tikai nodarbojas ar programmatūras izstrādi, bet spēj risināt arī dažādas infrastruktūras problēmas, pilnveidojot savas zināšanas abās no minētajām sfērām. Pieņemts, ka tīmekļa vietņu infrastruktūru uzstāda un ar to saistītas problēmas risina sistēmu administratori vai izstrādātāji ar nepieciešamajām zināšanām, tādejādi tipisku infrastruktūru problēmu, nepietiekamās pieredzes rezultātā izstrādātāji patstāvīgi nespēj risināt ar infrastruktūru saistītas problēmas. Darba ietvaros tiek pētītas nozares tipiskākās tīmekļa serveru problēmas uzņēmumā, kā arī izveidota apmācības programma izmantojo…
Latvijas Universitātes Satversme (2022)
2022
Zvaigžņotā Debess: 2017, Pavasaris (235)
2017
Contents: “ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS” FORTY YEARS AGO: E.Mūkins. Clouds of Venus: Structure and Composition (abridged) ; J.Miezis. 3rd All-union Young Astronomers Gathering (abridged) ; DEVELOPMENTS in SCIENCE: K.Schwartz. New Discoveries in the Milky Way ; DISCOVERIES: I.Eglītis. Small Planets Get Latvian Names ; I.Pundure. Earth-mass World Revealed around Proxima Centauri ; SPACE RESEARCH and EXPLORATION: J.Jaunbergs. Mysteries of Saturn’s Clouds ; A.Slavinskis. Contribution of Estonian Student Satellite Programme ESTCube to Largest Challenges for Humanity ; R.Misa. Impossible Engine that Is likely Possible ; I.Pundure. ESO VLT to Search for Planets in Alpha Centauri System ; EARTH and COSMOS: J.…
Zaļas pilsētvides plānošana: Avotu apkaimes piemērs Rīgā
2019
Maģistra darbs “Zaļas pilsētvides plānošana: Avotu apkaimes piemērs Rīgā” ir pētniecisks plānošanas projekts. Tajā meklētas zaļas pilsētvides plānošanas pieejas un apskatīta starptautiskā pieredze. Darbā apzināts zaļās infrastruktūras nozīmīgums pilsētvidē kā dabas aizsardzības, dzīves kvalitātes un iedzīvotāju rekreācijas teritoriju nodrošināšanas instruments, ar pasaules prakses piemēriem pamatots zaļo teritoriju ieguvums pilsētvidei. Darbā dota informācija par apkaimes vēsturisko attīstību, pētīta esošā situācija, noteikti zaļas pilsētvides veidojošie elementi, vērtētas apkaimes kā zaļas pilsētvides attīstības politikas un nosacījumi plānošanas dokumentos, izzinātas teritorijas lietotāju…
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: LU Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras sekcijas referātu tēžu krājums (Rīga, 2012. gada 24. …
2012
Krājumā ievietotās LU 70.konferences LU Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras sekcijas referātu tēzes nav recenzētas.
Mirklis 100 gadi: Latvijas Universitātes Bibliotēka 1919 -2019 : izstādes plakāti
2019
LU Bibliotēkas veidotā stendu izstāde “Mirklis 100 gadi: Latvijas Universitātes Bibliotēka 1919 -2019” ir veltīta Latvijas Universitātes 100. gadadienai un ir pēdējā izstāžu sērijā. Lai gan Latvijas Universitātes Bibliotēkas pirmsākumi ir atrodami jau 1862. gadā, kad dibināts Rīgas Politehnikums un Bibliotēka, izstādē sniegts ieskats LU Bibliotēkas attīstībā no Latvijas Augstskolas dibināšanas un Centrālās Bibliotēkas veidošanas 1919. gadā līdz 2019. gadam. Izstādē atspoguļota Bibliotēkas un fakultāšu bibliotēku attīstība, to atrašanās vietas, raksturoti tās vadītāji, kā arī ikdienas darbā izmantotās tehnoloģijas, gadu gaitā paveiktais bibliotekāro darba procesu un pakalpojumu pilnveidošanā…
F-centru un irīdija piemaisījumu aprēķini no pirmajiem principiem gallija oksīdā polimorfos
2022
Pēdējā laikā gallijā oksīds (Ga2O3) kļuva par vienu no visaktīvāk pētāmiem materiāliem. Iemesls ir tā konkurētspējīgās elektroniskās īpašības kā, piemēram, plata aizliegtā zona, augsts caursites spriegums, viegla lādiņnesēju koncentrāciju kontrole un augsta termiskā stabilitāte. Šo īpašību dēļ, Ga2O3 ir potenciāls kandidāts uz pielietojumiem augstas jaudas elektroniskās ierīcēs. Parasti Ga2O3 kristālus audzē izmantojot Čohralska metodi, kurā tiek izmantots irīdija (Ir) tīģelis. Šī iemesla dēļ Ir ir bieži klāt Ga2O3 kristālos kā netīšs dopants. Šajā darbā ir pētītā Ir aizvietošanas defektu, ka arī F-centru ietekme uz Ga2O3 elektronisku struktūru dažādās kristāliskās fāzēs, izmantojot blīvuma…
Pašēna – Baka efekts Cs atomos, izmantojot D1 un D2 līniju ierosmi
2017
Šajā bakalaura darbā tiek pētīta magnētisko apakšlīmeņu sašķelšanās magnētiskajā laukā, kas sasniedz 0,7 Teslas jeb tā saukto Pašēna-Baka režīmu. Pētījumi izdarīti, veicot absorbcijas mērījumus Cs atomārā gāzē, izmantojot skenējamu diožu lāzeru ierosmi D1 un D2 līnijas pārejām. Pētījumi tika izdarīti diviem gadījumiem - kad ierosinošā starojuma elektriskā lauka vektors ir paralēls un perpendikulārs ārējā magnētiskā lauka vektoram. Šādas divu tipu ierosmes ļauj novērot dažādas optiskās pārejas starp magnētiskajiem apakšlīmeņiem, kas dod iespēju iegūt plašu izpratni par atoma līmeņu struktūru un izvēles likumiem, kā arī ļauj izmantot tās magnētiskā lauka mērīšanai.