Search results for "sukces"
showing 10 items of 23 documents
Klemens Rzymski o sukcesji apostolskiej
2014
1910. anniversary of the death of Saint Clement of Rome, the third successor of Bishop of Rome, celebrated a few years ago († 101), became an opportunity to remind his teaching, which he left in the Epistle to the Corinthians, written by him. The content of this letter is an important witness of the emerging church organization. That, what was happening in Corinth and, without a doubt, in Rome, is one of the stages of the Church’s history of major importance. The contemporary situation related to the authority prompted the acceptance of the institutional proposal based on the Holy Scripture and the practice of the Apostles. Transferring saving mission “from hands to hands”, called apostolic…
"Od Wmci Pani już bardzo dawno miałem wiadomość, proszę, abyś mi doniosła o zdrowiu swoim i obrotach...". Wojenne doświadczenia Elżbiety z Branickiej…
2018
Elżbieta z domu Branicka była od 1732 roku trzecią żoną Jana Tarły, wojewody lubelskiego, a od 1736 roku wojewody sandomierskiego. Korespondencja pomiędzy małżonkami wskazuje na dobre relacje, oparte o wzajemna troskę i zaufania. No to ostatnie Elżbieta w pełni zasługiwała za swoja postawę w latach 1733 - 1736 przetrwać trudne czasy wojny. W rzeczywistości stawiała czoła realnym, być może wyolbrzymionym zagrożeniom. Uwypukliło to takie cechy jej charakteru, jak zdecydowanie, zaradność, i odporność na sytuacje kryzysowe. Elżbieta z Branickich Tarłowa potrafiła dbać o siebie, męża i majątek rodzinny.
Kaļķaino zāļu purvu veģetācijas sukcesija Engures ezera dabas parkā
2015
Eiropā kaļķainu zāļu purvu platības pēdējā gadsimta laikā ir strauji sarukušas, jo tās netiek atbilstoši apsaimniekotas. Dabiskās sukcesijas gaitā šie biotopi aizaug ar kokiem, krūmiem un graudzālēm. Šī tendence vērojama arī Engures ezera dabas parka kaļķainos zāļu purvos. Viena no dabas parka zāļu purvu lielākajām vērtībām ir augstā orhideju sastopamība. Darba mērķis ir noskaidrot sukcesijas ietekmi uz augu sabiedrībām un orhideju cenopopulācijām. Pētījuma ietvaros aprakstīti 787 veģetācijas parauglaukumi. Biežāk sastopamajām orhideju sugām novērtēta vitalitāte un sastopamība. Dabas parka zāļu purva kvalitāte vērtējama kā vidēja, savukārt orhideju vitalitāte kā zema līdz vidēja, bet sastop…
Kontrolētas degšanas ietekme uz augsnes bruņērču (Acari: Oribatida) sugu sabiedrībām un sukcesija divu gadu periodā priežu mētrājā, aizsargājamo aina…
2020
Mežu degšanai ir būtiska loma barības vielu apritē un bioloģiskajā daudzveidībā. Bruņērces (Acari: Oribatida) ir svarīgi organisko vielu noārdītāji. Kontrolēta dedzināšana var sniegt vērtīgu informāciju par post–pirogēnas sukcesijas procesu. Darba mērķis ir noskaidrot degšanas ietekmi uz augsnes bruņērču sabiedrībām, veģetāciju un augsnes parametriem priežu mētrājā un sukcesiju divu gadu periodā. Pēc degšanas konstatēts būtisks indivīdu blīvuma un daudzveidības samazinājums, bet divu gadu laikā tie būtiski palielinās. Apstiprināts, ka sugu sabiedrības pēc degšanas veido sugas, kam ir raksturīgs augsts indivīdu blīvums pirms traucējuma. Novērotas būtiskas veģetācijas un abiotisko faktoru (re…
Materiały sejmikowe w spuściźnie po Ludwiku Gruno, księciu Hessen-Homburg w archiwum Muzeum Artylerii, Wojsk Inżynieryjnych i Łączności w Sankt Peter…
2018
The article discusses source materials for history o f Polish-Lithuanian Commonwealth Dietines, found in archival legacy o f Ludwig Gruno, Prince o f Hesse-Homburg. The documents are part o f field chancellery o f the prince, currently preserved in the Military-Historical Museum of Engineer and Signal Corps in St. Petersburg among over a thousand of letters, documents and files illustrating his achievements as commander o f Russian armies in the Caucasus and Poland in 1732-1736. The documents pertain mostly to tsarist army exacting war tribute in form o f food and feed in South- Eastern voivodeships from autumn 1734 to 1736. It was a significant burden to noblemen in Ukrainę, Podolia, Volhy…
Veģetācijas maiņa 80 gadu periodā mežaudzēs Moricsalas dabas rezervātā
2015
Maģistra darbs izstrādāts Moricsalas dabas rezervātā, kas dibināts 1912. gadā, atkārtojot J.V.Grošinska 1932. gada darbu „Moricsalas meža tipi”. Pirms tam 30% salas platības tika izmantotas siena ieguvei vai kā meža ganības. Dati ievākti 2012.-2014. gadā 20 ilglaicīgos parauglaukumos 50*50m platībā. Darba mērķis ir raksturot izmaiņas Moricsalas mežu biotopu veģetācijā un noskaidrot ilglaicīgu mežu augu sugu ekoloģiskās īpašības. Rezultāti parāda, ka kokaudzē nenotiek ozola atjaunošanās, to nomaina liepa, bet bērzu un priedi – egļu audzes, tādējādi saglabājot heterogenitāti. Lakstaugu stāvā parādās tipiskas mežu sugas, ģeofīti, strestolerantas, mirmekohoras, ienāk retas un aizsargājamas un s…
Lakstaugu sugu sastāva izmaiņas aramzemē ierīkotā lapu koku stādījumā trešajā līdz piektajā gadā atkarībā no koku un priekšaugu sugas
2017
Krēsliņa V. 2017. Lakstaugu sugu sastāva izmaiņas aramzemē ierīkotā lapu koku stādījumā trešajā līdz piektajā gadā atkarībā no koku, priekšaugu sugas. Pētījuma mērķis bija noskaidrot aramzemē ierīkotā eksperimentālā kokaugu stādījumā izveidojušos lakstaugu sugu sastāva izmaiņas kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos laikā no trešā līdz piektajam gadam pēc stādījuma ierīkošanas. Veikta veģetācijas uzskaite eksperimentālajā stādījumā un noskaidrots kā lakstaugu sugu sastāvs atšķiras atsevišķi kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos, kā arī kā to ietekmējušas agrāk kultivētās sugas. Apkopojot datus par kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos sastopamajām lakstaugu sugām katrā n…
Augsnes faktora nozīme lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā Pasienes pagastā
2017
Bakalaura darba pētījums ir veikts Latgales augstienes dienvidaustrummos, Pasienes pagastā, kur pēdējo 50 gadu laikā ir novērojams lauksaimniecībā izmantojamo zemju pamešana un aizaugšana ar mežu. Bakalaura darba pētījuma mērķis ir analizēt Pasienes pagasta lauksaimniecības platību aizaugšanā dominējošo kokaugu sugu saistību ar augsnes fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām trūdvielu akumulācijas horizontā. Pētāmā teritorija ir 310 ha liels nogabals ar viegli vilņotu reljefu uz Mudavas pauguraines un Zilupes līdzenuma robežas. Pētījumā izmantoti veģetācijas apraksti un augšņu analīžu dati no 36 parauglaukumiem. Zemes izmantošanas maiņa pētīta, izmantojot aeroainas no 1954. līdz 2014. gadam. Pēt…
Saistība starp briofītu funkcionālajām grupām, substrātu īpašībām un mežau augu sabiedrībām Moricsalas dabas rezervātā
2013
Anotācija Darba mērķis ir noskaidrot substrāta parametru ietekmi uz briofītu sugu bagātību, sugu sastopamību un sugu sadalījumu pa funkcionālajām grupām (dzīves formu un dzīves stratēģiju) dažādās meža augu sabiedrībās, kā arī izpētīt sūnu sugu sastāva mainību Moricsalā pēdējo 100 gadu laikā. Par pētāmo teritoriju izvēlēts Moricsalas dabas rezervātā, kas ir senākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā un ilgstoši neskartās dabas dēļ īpaši piemērota sūnu ekoloģijas izpētei. Pašlaik bagātīgu sūnu sugu sastopamību uz pētītajiem substrātiem nodrošina koku sugas ar atšķirīgu mizas reakciju, dažāda garuma un apkārtmēra kritalas, heterogēns koku sugu sastāvs. Pēdējo 100 gadu laikā Moricsalas meža …
Veģetācijas struktūras izmaiņas Pāvilostas pelēkajā kāpā
2016
Darbs attiecas uz pelēko kāpu kā prioritāri aizsargājamu biotopu ekoloģijas izpēti. Mērķis ir noteikt Pāvilostas pelēko kāpu aizauguma platības izmaiņas, pašreizējo veģetācijas struktūru un analizēt veģetācijas saistību ar reljefu. Izmantota tālizpētes metode, instrumentālā uzmērīšana un GLM modeļi reljefa un veģetācijas saistības analīzei. Secināts, ka pelēkās kāpas aizaugums ar kokiem un krūmiem pēdējo 20 gadu periodā pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Reljefs, kā būtiski ietekmējošs faktors, konstatēts ieplaku augājam, kurā dominē smilts grīslis un slotiņu ciesa. Bakalaura darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedrā no 2015.gada aprīļa l…