Search results for "sukcesija"
showing 10 items of 14 documents
Kaļķaino zāļu purvu veģetācijas sukcesija Engures ezera dabas parkā
2015
Eiropā kaļķainu zāļu purvu platības pēdējā gadsimta laikā ir strauji sarukušas, jo tās netiek atbilstoši apsaimniekotas. Dabiskās sukcesijas gaitā šie biotopi aizaug ar kokiem, krūmiem un graudzālēm. Šī tendence vērojama arī Engures ezera dabas parka kaļķainos zāļu purvos. Viena no dabas parka zāļu purvu lielākajām vērtībām ir augstā orhideju sastopamība. Darba mērķis ir noskaidrot sukcesijas ietekmi uz augu sabiedrībām un orhideju cenopopulācijām. Pētījuma ietvaros aprakstīti 787 veģetācijas parauglaukumi. Biežāk sastopamajām orhideju sugām novērtēta vitalitāte un sastopamība. Dabas parka zāļu purva kvalitāte vērtējama kā vidēja, savukārt orhideju vitalitāte kā zema līdz vidēja, bet sastop…
Kontrolētas degšanas ietekme uz augsnes bruņērču (Acari: Oribatida) sugu sabiedrībām un sukcesija divu gadu periodā priežu mētrājā, aizsargājamo aina…
2020
Mežu degšanai ir būtiska loma barības vielu apritē un bioloģiskajā daudzveidībā. Bruņērces (Acari: Oribatida) ir svarīgi organisko vielu noārdītāji. Kontrolēta dedzināšana var sniegt vērtīgu informāciju par post–pirogēnas sukcesijas procesu. Darba mērķis ir noskaidrot degšanas ietekmi uz augsnes bruņērču sabiedrībām, veģetāciju un augsnes parametriem priežu mētrājā un sukcesiju divu gadu periodā. Pēc degšanas konstatēts būtisks indivīdu blīvuma un daudzveidības samazinājums, bet divu gadu laikā tie būtiski palielinās. Apstiprināts, ka sugu sabiedrības pēc degšanas veido sugas, kam ir raksturīgs augsts indivīdu blīvums pirms traucējuma. Novērotas būtiskas veģetācijas un abiotisko faktoru (re…
Veģetācijas maiņa 80 gadu periodā mežaudzēs Moricsalas dabas rezervātā
2015
Maģistra darbs izstrādāts Moricsalas dabas rezervātā, kas dibināts 1912. gadā, atkārtojot J.V.Grošinska 1932. gada darbu „Moricsalas meža tipi”. Pirms tam 30% salas platības tika izmantotas siena ieguvei vai kā meža ganības. Dati ievākti 2012.-2014. gadā 20 ilglaicīgos parauglaukumos 50*50m platībā. Darba mērķis ir raksturot izmaiņas Moricsalas mežu biotopu veģetācijā un noskaidrot ilglaicīgu mežu augu sugu ekoloģiskās īpašības. Rezultāti parāda, ka kokaudzē nenotiek ozola atjaunošanās, to nomaina liepa, bet bērzu un priedi – egļu audzes, tādējādi saglabājot heterogenitāti. Lakstaugu stāvā parādās tipiskas mežu sugas, ģeofīti, strestolerantas, mirmekohoras, ienāk retas un aizsargājamas un s…
Lakstaugu sugu sastāva izmaiņas aramzemē ierīkotā lapu koku stādījumā trešajā līdz piektajā gadā atkarībā no koku un priekšaugu sugas
2017
Krēsliņa V. 2017. Lakstaugu sugu sastāva izmaiņas aramzemē ierīkotā lapu koku stādījumā trešajā līdz piektajā gadā atkarībā no koku, priekšaugu sugas. Pētījuma mērķis bija noskaidrot aramzemē ierīkotā eksperimentālā kokaugu stādījumā izveidojušos lakstaugu sugu sastāva izmaiņas kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos laikā no trešā līdz piektajam gadam pēc stādījuma ierīkošanas. Veikta veģetācijas uzskaite eksperimentālajā stādījumā un noskaidrots kā lakstaugu sugu sastāvs atšķiras atsevišķi kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos, kā arī kā to ietekmējušas agrāk kultivētās sugas. Apkopojot datus par kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos sastopamajām lakstaugu sugām katrā n…
Augsnes faktora nozīme lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā Pasienes pagastā
2017
Bakalaura darba pētījums ir veikts Latgales augstienes dienvidaustrummos, Pasienes pagastā, kur pēdējo 50 gadu laikā ir novērojams lauksaimniecībā izmantojamo zemju pamešana un aizaugšana ar mežu. Bakalaura darba pētījuma mērķis ir analizēt Pasienes pagasta lauksaimniecības platību aizaugšanā dominējošo kokaugu sugu saistību ar augsnes fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām trūdvielu akumulācijas horizontā. Pētāmā teritorija ir 310 ha liels nogabals ar viegli vilņotu reljefu uz Mudavas pauguraines un Zilupes līdzenuma robežas. Pētījumā izmantoti veģetācijas apraksti un augšņu analīžu dati no 36 parauglaukumiem. Zemes izmantošanas maiņa pētīta, izmantojot aeroainas no 1954. līdz 2014. gadam. Pēt…
Saistība starp briofītu funkcionālajām grupām, substrātu īpašībām un mežau augu sabiedrībām Moricsalas dabas rezervātā
2013
Anotācija Darba mērķis ir noskaidrot substrāta parametru ietekmi uz briofītu sugu bagātību, sugu sastopamību un sugu sadalījumu pa funkcionālajām grupām (dzīves formu un dzīves stratēģiju) dažādās meža augu sabiedrībās, kā arī izpētīt sūnu sugu sastāva mainību Moricsalā pēdējo 100 gadu laikā. Par pētāmo teritoriju izvēlēts Moricsalas dabas rezervātā, kas ir senākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā un ilgstoši neskartās dabas dēļ īpaši piemērota sūnu ekoloģijas izpētei. Pašlaik bagātīgu sūnu sugu sastopamību uz pētītajiem substrātiem nodrošina koku sugas ar atšķirīgu mizas reakciju, dažāda garuma un apkārtmēra kritalas, heterogēns koku sugu sastāvs. Pēdējo 100 gadu laikā Moricsalas meža …
Veģetācijas struktūras izmaiņas Pāvilostas pelēkajā kāpā
2016
Darbs attiecas uz pelēko kāpu kā prioritāri aizsargājamu biotopu ekoloģijas izpēti. Mērķis ir noteikt Pāvilostas pelēko kāpu aizauguma platības izmaiņas, pašreizējo veģetācijas struktūru un analizēt veģetācijas saistību ar reljefu. Izmantota tālizpētes metode, instrumentālā uzmērīšana un GLM modeļi reljefa un veģetācijas saistības analīzei. Secināts, ka pelēkās kāpas aizaugums ar kokiem un krūmiem pēdējo 20 gadu periodā pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Reljefs, kā būtiski ietekmējošs faktors, konstatēts ieplaku augājam, kurā dominē smilts grīslis un slotiņu ciesa. Bakalaura darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedrā no 2015.gada aprīļa l…
Biogēno procesu modelēšanas iespēju novērtējums pāraugušās audzēs
2019
Maģistra darbā izstrādāts biogēno procesu norises modelis neskartās, pāraugušās priežu audzēs, kuru iespējams izmantot procesu paredzēšanai nākotnē. Izstrādātais modelis pilnveido zināšanas par mežaudzē notiekošajiem procesiem un atsevišķiem ietekmējošiem faktoriem. Simulācijās izmantoti tādi biogēniskie faktori kā temperatūras, nokrišņu, vēja ātruma un kukaiņu nodarītā kaitējuma izvērtējums. Simulāciju scenāriji izstrādāti pāraugušām priežu audzēm Latvijas teritorijā, kuri izvietoti katrs savā reģionā (kopā 4 pētījumu pilotteritorijas) un atrodas ne tālāk par 50 km no meteoroloģisko novērojumu stacijas. Iegūtie rezultāti liecina, ka pētāmajās mežaudzēs būtiskākais ir tās vecums, bet apskat…
Platlapju kokaudzes vecumstruktūra un dabiskā atjaunošanās
2018
Latvijā platlapju meži aizņem samērā mazu teritoriju. Tie saistīti ar nemorālo lakstaugu sugu veģetāciju un daudz retām sugām. Ekoloģiskās sukcesijas rezultātā platlapju mežos notiek kokaudzes maiņa, kas var sekmēt tipiskās nemorālās veģetācijas veidošanos, vai arī to degradēt, piemēram, gadījumos, kad veidojas egļu paauga. Bakalaura darba mērķis ir raksturot platlapju mežu audzes vecumstruktūru un prognozēt, kā laika gaitā audze mainīs savu struktūru, sugu sastāvu. Galvenais darba uzdevums bija noskaidrot koku vecumstruktūru nejauši izvēlētiem platlapju mežiem Latvijas teritorijā. Atlasītajos meža nogabalos tika ierīkoti 50x20m parauglaukumi, kuros katram kokam, kura diametrs bija lielāks …
Vides faktoru loma epigeisko posmkāju faunas izplatībā Glāžupes piekrastē
2016
Maģistra darba ietvaros ir veikts pētījums un analizēti dati par epigeiskās posmkāju faunas izplatību Glāžupes piekrastes biotopos 2012. un 2014. gadā. Pētījums tika veikts piecos dažādos biotopos Glāžupes piekrastē. Kopumā tika ievākti paraugi no 373 augsnes lamatām, kuri pēc tam tika sadalīti pa taksonomiskajām grupām un noteikts īpatņu skaits. Darbā apskatīta epigeiskās posmkāju faunas bioliģija un ekoloģija, pētījuma teritorijā ietvertie biotopi un vides faktoru ietekme uz tiem. Pētījumā iegūtajiem datiem veikta matemātiskā apstrāde un analīze. Darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas aprakstiem. Darbā ir 38 attēli.