Search results for "teātris"
showing 10 items of 56 documents
Decamerone der Künstler des Rigaer Stadttheaters nebst anderen Beiträgen
1897
Latviešu kultūras dzīve Rēzeknē (1920.-1934.g.)
2017
Bakalaura darba mērķis ir raksturot latviešu kultūras dzīves izpausmes Rēzeknē no 1920. līdz 1934. gadam. Ņemot vērā galvenās iestādes un organizācijas, kas realizēja kultūras dzīvi, atsevišķi tiek aplūkota kultūras dzīve Rēzeknes izglītības iestādēs, biedrību kulturālā darbība, kā arī kultūras aktivitātes, kas nav saistītas ar skolām vai biedrībām. 20. gadsimta 20. gadu sākumā kultūras dzīve Rēzeknē praktiski attīstījās no nulles, pārsvarā pateicoties vietējo sabiedrisko un kultūras darbinieku pašiniciatīvai. Kultūras dzīves centralizācijas procesi sākās 20. gadu vidū, kad pakāpeniski attīstījās biedrības “Latgolas Tautas piļs” darbība, atklājot pilsētā jaunu tautas namu, kā arī pārņemot s…
Antiquitas Viva: studia classica, 3
2009
Rigaer Theater: Souvenir 1894/95
1894
Der Inhalt besteht hauptsächlich aus Porträts, Mitarbeiterlisten, Theaterplänen, Eintrittspreisen, Anzeigen
Ekokritiska un Ekofeministiska Mūsdienu Austrālijas Teātra Interpretācija
2022
Lielākā daļa iepriekšējo pētījumu par klimata pārmaiņu atspoguļojumu mūsdienu Austrālijas literatūrā ir analizējuši romānus, tāpēc dramatiskajai literatūrai ir pievērsts salīdzinoši maz uzmanības, lai gan pēdējā desmitgadē ir pieaudzis ar klimata pārmaiņām saistītu dramatisko darbu skaits. Šī darba mērķis ir no ekokriticisma un ekofeminisma perspektīvām izpētīt klimata pārmaiņu literāro attēlojumu lugā “Rising” (latviešu valodā: “Celšanās”) (2021). Darbā tiek izmantotas tādas kvalitatītāvās pētījuma metodes kā literatūras apskats un tekstuālā analīze. Pētījuma rezultāti liecina, ka luga pievēršas dažādām klimata pārmaiņu izpausmēm un to ietekmei uz cilvēkiem un dabu, kā arī atspoguļo to, ci…
Teatralitāte Barrija Ansvorta romānos “Moralitē” un “Rubīns viņas nabā”
2016
Šis bakalaura darbs ir veltīts analīzei starp teātri un reālo dzīvi Barrija Ansvorta romānos Moralitē un Rubīns viņas Nabā. Šī tēma ir svarīga, jo teātris atspoguļo reālās dzīves situācijas, skatītāji var atpazīt sevi varoņos uz skatuves, veikt secinājumus par savu dzīvi. Abi romāni parāda, kā teātra izrādes ietekmē reālus cilvēkus un, iespējams, var izmainīt apstākļus viņu dzīvē, kā arī atklāt patiesību vai ļaunumu pasaulē ārpus teātra. Pētījuma mērķis ir veikt teātra izrāžu un cilvēku lomu dzīvē un uz skatuves analīzi, un parādīt kā teātris ir saistīts ar reālo dzīvi. Pētījumā izmantotas tādas metodes kā teksta analīze, teorija par teātri, viduslaiku lugu veidiem, sociālām lomām un varas …
Pētera Handke “Publikumsbeschimpfung” postmodernas un “postmoderniskas” spēļu formas
2018
Darbā „Pētera Handke “Publikumsbeschimpfung” postmodernas un “postmoderniskas” spēļu formas” aktualizēta mūsdienu pasaulē aizvien aktuālākā teātra tēma. Uzsvars likts uz postmodernisma pamataspektiem, ka arī Pētera Handke īpašo skatu uz teātri. Viens no darba svarīgākajiem aspektiem - noteikt kā “Publikumsbeschimpfung” ietekmēja teātra pasauli.
Vladislava Nastavševa režija postdramatiskā teātra kontekstā
2016
Maģistra darbs „Vladislava Nastavševa režija postdramatiskā teātra kontekstā” veltīts režisora Vladislava Nastavševa mākslinieciskās prakses izpētei, skatot to vācu teātra teorētiķa Hansa Tīsa Lēmana (Hans-Thies Lehmann) izvirzītās postdramatiskā teātra teorijas koordinātēs, kā arī divas nodaļas darbā veltot režisora darbības vērtējumam Antonēna Arto attīstīto Nežēlības teātra ideju un zilo jeb queer teorijas kontekstā. Kā analīzes objekts darbā izmantotas V. Nastavševa Latvijā un ārpus tās tapušās izrādes, kā arī paša režisora publiski paustie mākslinieciskie uzstādījumi un mērķi, kas aplūkoti viņa režijas prakses un jau nosaukto teorētisko diskursu gaismā. Postdramatiskajā teātrī, Nežēlīb…
Jurija Jurovska radošais darbs aktiermākslā, režijā, pedagoģijā (20.gs. 20.-30.gadi)
2019
Maģistra darbā “Jurija Jurovska radošais darbs aktiermākslā, režijā, pedagoģijā (20.gs.20.-30.gadi)” ir izpētīta un analizēta gruzīnu izcelsmes krievu mākslinieka Jurija Jurovska (īstajā vārdā – Georgijs Suruhanovs,1894-1959) mākslinieciskā darbība 20.gs. 20.-30.gados. Jurijs Jurovskis jaunībā spēlējis Krievijas provinces teātros, pirmajā emigrācijas vilnī no Krievijas nokļuvis Vācijā, strādājis Berlīnes Vācu teātrī, filmējies vācu mēmajās filmās, tostarp pie ievērojamā ekspresionisma kino režisora Friča Langa. 1924.g. atbraucis uz Latviju, kur Eiropā gūto teātra un kino pieredzi izmantojis, strādājot par aktieri un režisoru Rīgas Krievu drāmas teātrī (1925-1940), atveidojot nozīmīgas varoņ…