Search results for "telpa"

Hronotops A. Manfeldes romānā “Vilcēni”, A. Jundzes romānā “Sarkanais dzīvsudrabs” un J. Joņeva romānā “Jelgava 94”

2022

Maģistra darba “Hronotops A. Manfeldes romānā “Vilcēni”, A. Jundzes romānā “Sarkanais dzīvsudrabs” un J. Joņeva romānā “Jelgava 94” mērķis ir raksturot un analizēt fiktīvo romānu 20. gadsimta 90. gadu laiktelpu Latvijā un citus ar to saistītus literāros hronotopus. Darba teorētiskajā daļā sniegts hronotopa teorētiskais ieskats, ieskats semiotiskajā un naratoloģijas pētniecības metodē; aplūkota hronotopa un romāna saistība; ieskats romānu recepcijā kritikā; sniegts ieskats kultūrvēsturiskajā situācijā un pilsētas laiktelpā. Pētījuma praktiskajā daļā tiek analizēts 20. gadsimta 90. gadu hronotops romānos caur naratīvu un kā tas atklājas caur dažādām semiotiskajām zīmēm pilsētvidē.

Sociālpolitiskās norises Latvijas kultūrtelpā. VPP Letonika Projekta Nr. 2 Letonikas VII kongresa dalībnieku referātu tēzes

2017

Krājumā apkopotas Letonikas VII kongresa ietvaros Projekta Nr. 2 “Latvijas vēsture: kultūrvēsturiskā vide un sociālpolitiskās norises Baltijas jūras reģiona kontekstā” 2017. gada 30. un 31. oktobrī rīkotajā sekcijā “Sociālpolitiskās norises Latvijas kultūrtelpā” nolasīto referātu tēzes. Sekcija sastāvēja no četrām sēdēm, atbilstoši tām ir veidota tēžu krājuma struktūra. Vēsturnieku rīkotajā kongresa sekcijā no vairākiem aspektiem tika vērtētas sociālpolitiskās norises (sabiedrības ikdienas dzīve un to ietekmējošie apstākļi miera un kara apstākļos, padomju okupācijas režīma ietekme uz sabiedrības izvēles brīvību) Latvijā, kā arī analizēti to izpētes avoti (vaku grāmatas, sūdzības, kriminālli…

Основы теории нечетких топологических пространств

1991

Izstāde "Vecmāmiņas palodze": LU Botāniskais dārzs 2011. gads 29. oktobris-20. novembris

2011

LU Botāniskā dārza izstādes "Vecmāmiņas palodze" (29.10.-20.11.2011) afiša.

Publiskas telpas sociālā konstruēšana: Rīgas Centrāltirgus modernizācijas un renovācijas gadījums

2016

Maģistra darba mērķis ir analizēt, notiekošā renovācijas un modernizācijas procesa kontekstā, kā cilvēki piedzīvo publisko telpu – Rīgas Centrāltirgu, sociāli konstruējot Rīgas Centrāltirgus kulturālo nozīmi. Teorētiskais ietvars ir balstīts Setas M. Lovas telpas sociālās konstruēšanas definīcijā, kas skata to kā nozīmju piešķiršanu telpām, balstoties uz cilvēku, kuri piedzīvo telpu, sociālo pieredzi, kā arī Margaretas Rodmanas ideju, ka individuālas intereses un pieredzes konstruē dažādas tās pašas telpas nozīmes. Diskusija tiek veikta, analizējot lauka darba datus, kas iegūti līdzdalīgās novērošanas un foto-izdibināšanas interviju laikā. Lauka darba rezultāti norāda, ka ‘tirgus’ pats ir k…

Publiskās telpas radīšana un sociālā konstruēšana: „Stūra mājas” gadījums

2015

Bakalaura darba „Publiskās telpas radīšana un sociālā konstruēšana: „Stūra mājas” gadījums” mērķis ir izpētīt, kā bijušās Padomju Savienības Valsts drošības komitejas ēkā Rīgā mūsdienu kontekstā tiek radīta publiskā telpa un kā tā tiek konstruēta. Definējot sociālu telpu kā sociālu produktu un novietojot sociālās attiecības sociālā telpā, kas ļauj caur to analizēt sabiedrību, tiek skatīts, kādā veidā „Stūra māja” kļūst par publiski pieejamu, kādas nozīmes tai tiek piešķirtas un kādas sociālās prakses tajā norisinās. Galvenokārt pētījumā tiek secināts, ka: (i) veids, kā publiskā telpa „Stūra mājā” radīta un konstruēta atklāj to kā sociāli neviennozīmīgu vietu; (ii) „Stūra mājas” autentiskās …

Топологические пространства и отображения в них. Выпуск 2

1976

Latvijas kultūras telpa: Baltijas jūras reģiona valstu loma – salīdzinoša Polijas un Zviedrijas vēstniecību darbības analīze

2016

Maģistra darba nosaukums ir “Latvijas kultūras telpa: Baltijas jūras reģiona valstu loma – salīdzinoša Polijas un Zviedrijas vēstniecību darbības analīze”. Globalizācijas tendenču, kā arī pasaulē notiekošu procesu, piemēram, bēgļu krīze, migrācija, konkurētspējas saglabāšana utt., dēļ apziņa un rūpes par valsts kultūras telpu ir aktuāls jautājums. Kultūras telpu ietekmē kā iekšēji, tā ārēji notikumi. Izšķiroša nozīme valsts un valsts kultūras telpas pastāvēšanā ir starptautiskajai atzīšanai, kas realizējas diplomātisko attiecību un diplomātisko pārstāvniecību - vēstniecību - dibināšanā. Līdz ar to valstī ir vairākas vēstniecības, kas pārstāv nosūtošās valstis un to intereses, kā arī veido a…

Bezpajumtnieku dzīves telpa un ikdienas prakses Maskavas forštatē

2016

Bezpajumtnieki ir mūsdienu pilsētu sastāvdaļa, kur viņu darbības un dzīvesveids iespaido pilsētu ainavu, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt viņu dzīves telpu un ikdienas prakses, lai spētu novērtēt šo ietekmi. Kā pētījuma vieta tika izvēlēta Rīgas pilsētas Maskavas forštates apkaime, kur ikdienā bieži var sastapt bezpajumtniekus. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika uzstādīti 4 uzdevumi un 3 jautājumi uz, kuriem pētījuma laikā tika rasta atbilde. Darbā tika pielietotas sekojošās metodes: (1) zinātniskās literatūras apkopošana; (2) plašsaziņas līdzekļu satura analīze; (3) novērojumi; (4) daļēji strukturētas intervijas un (5) līdziešanas metode. Pielietojot pētījuma metodes, tika iegūti rezultāti,…

Japandi - skandināvu funkcionalitāte un japāņu minimālisms biroja telpu interjerā

2021

Diplomdarbā tiek apskatīts skandināvu funkcionalitātes un japāņu minimālisma apvienojuma (Japandi) iespējas mūsdienīga biroja telpu interjera risinājumam. Darba mērķis ir izveidot biroja telpu interjeru kā skandināvu funkcionalitātes un japāņu minimālisma harmoniju darba vidē. Darbs sastāv no trīs daļām - teorētiskās, empīriskās un radošās daļas. Teorētiskajā daļā tiek veikts pētījums par Japandi kā hibrīdu interjera risinājuma konceptu, kas apvieno skandināvu funkcionalitātes un japāņu minimālisma principus, kā arī biroja telpu izveides pamatprincipus un tendences 21. g.s. Empīriskajā daļā tiek analizēti interjeri, kuros tiek lietoti Japandi koncepta principi pasaulē. Darba radošā daļa iet…