Search results for "uva"
showing 10 items of 2916 documents
Latvijas sakari ar Lietuvu un Igauniju mākslas jomā. 1918-1940
2016
Maģistra darba „Latvijas sakari ar Lietuvu un Igauniju mākslas jomā. 1918-1940” mērķis ir izpētīt Latvijas mākslas sakarus ar Lietuvu un Igauniju laikā no 1918. līdz 1940. gadam, iezīmējot to veidošanos, norisi, kā arī galvenās attīstības tendences. Darbā aplūkota valsts iestāžu un sabiedrisko organizāciju loma Latvijas mākslas sakaru ar Lietuvu un Igauniju veidošanā, kā arī sakari tādās jomās kā literatūra, skatuves māksla, mūzika un tēlotāja māksla. Apskatāmajā laika periodā Latvijas mākslas sakari ar Lietuvu un Igauniju attīstījās visās aplūkotajās mākslas jomās, to izveidē liela nozīme bija kā individuālajai iniciatīvai, tā arī valsts un sabiedrisko organizāciju darbībai. Mākslas sakari…
Разсказы изъ исторіи западныхъ окраинъ Россіи. Вып. 1: Литва и Балтійское побережье
1908
Оглавление: Брутеня и Войдевутъ, легендарные герои Литвы. Войтѣхъ и Брунъ, католическіе миссіонеры. Городня 1125 года, теперешняя Гродня. Мейнгардъ и Бертольдъ, первые католическіе епископы Ливоніи. Основаніе датчанами Ревеля. Гибель Юрьева. Первое вторженіе шведовъ въ Россію. Миндовгъ, князъ литовскій. Войшелкъ, князъ-инокъ. Основаніе Вилны Гедиминомъ. Плѣнъ Кейстута. Православные мученики въ Вильнѣ. Смерть великихъ литвиновъ. Ягайло и Ядвига.
Leišu valodas elementi: latviešu ģimnazijai
1935
Saturs: Alfabēts. Izruna. Izruna un skaņu salīdzinājums ar latviešu valodu. Patskaņi. Līdzskaņi. Lietas un īpašības vārdu deklinācijas paraugi. Īpašības vārdi. Apstākļu vārdi. Piedēkļi. Skaitļi. Vietnieku vārdi. Darbības vārda konjugācija. Pagātne. Nākotne. Pavēlamā izteiksme. Vēlamās izteiksmes. Vajadzības izteiksmes. Nosacījuma izteiksme. Atstāstāmā izteiksme. Divdabji. Infinitīvs un supīns. Darbības vārdu šķiras un pašķiras (piemēri). Sumani vārna. Pasaka. Dainos. Katinėlio malūnas. Lietuvos himnas. Lietuvių tautos himnas. Vārdi.
Millaiseksi koulu koetaan? : koulukokemuksia Liikkuva koulu -hankkeen kouluista
2012
Ingerttilä, Mari & Jokikokko, Katja. 2012. Millaiseksi koulu koetaan? Koulukokemuksia Liikkuva koulu -hankkeen kouluista. Liikuntapedagogiikan pro gradu -tutkielma. Liikuntatieteiden laitos. Jyväskylän yliopisto. 96 s. Tutkimuksen tavoitteena oli selvittää, eroavatko oppilaiden koulukokemukset pienissä ja isoissa kouluissa, ala- ja yläkouluissa sekä tytöillä ja pojilla. Lisäksi tutkimme, onko oppilaiden fyysisellä aktiivisuudella yhteyttä heidän koulukokemuksiinsa sekä vertai-limme koulukokemuksia syksyn ja kevään välillä. Tutkimus oli osana Liikkuva koulu -hanketta, ja siihen osallistui hankkeen 23 koulun 4.–9. luokkien oppilaat. Tutkimus to-teutettiin määrällisenä pitkittäistutkimuksena. …
Liikunta osana viihtyisää koulupäivää : yläkoululaisten liikkuminen välitunneilla ja kokemuksia kouluviihtyvyydestä
2017
Lahtinen, V & Lehto, J. 2017. Liikunta osana viihtyisää koulupäivää. Yläkoululaisten liikku-minen välitunneilla ja kokemuksia kouluviihtyvyydestä. Liikuntapedagogiikan pro gradu-tutkielma. Liikuntatieteellinen tiedekunta. Jyväsky¬län yliopisto. 64 sivua, 1 liite. Tutkimuksen tavoitteena oli selvittää, miten yläkoululaiset oppilaat viihtyvät koulussa. Lisäksi tutkimme, miten yläkoululaiset viettävät välituntinsa, sekä onko oppilaiden välituntiliikunta-aktiivisuudella yhteyttä heidän kouluviihtyvyyteensä. Tutkimuksen aineiston keruu on toteu-tettu osana Liikkuva koulu -ohjelmaa, ja siihen osallistuivat 7.–9. luokkien oppilaat seitsemästä koulusta. Tutkimus toteutettiin määrällisenä poikittais…
Pragmatiniai predikatinių bendraties konstrukcijų aspektai latvių kalboje
2020
Šio straipsnio tikslas – ištirti pragmatinius predikatinės bendraties konstrukcijos latvių kalboje aspektus ir įrodyti, kad šios konstrukcijos turi specifinius pragmatinius ženklus. Priešingai nei tokie pragmatiniai ženklai kaip dalelytės, jungtukai, prieveiksmiai ar prozodija, predikatinės bendraties konstrukcijos latvių kalboje pragmatiškai funkcionuoja kaip atskiras vienetas, t. y., struktūrinis funkcionalumas kyla iš sąsajos, o ne iš atskirų leksinių ar gramatinių elementų. Šios konstrukcijos latvių kalboje žymi marginalinį modalumą, o jų vartojimas yra susijęs su neutraliais, pažymėtais kalbos registrais. Taigi straipsnyje pagrindinis dėmesys skiriamas modalinėms ir laikinoms reikšmėms…
Investigating young Finnish CLIL pupils’ perceptions of foreign language use through visual narratives
2022
Abstract This article explores how pupils in early CLIL (Content and Language Integrated Learning) education perceive language skills and use. The participants were 25 French-medium and 16 English-medium CLIL pupils in Grade 2 (aged 8 years). They had received CLIL education since the 1st Grade. The data were visual narratives drawn by the pupils and some associated open-ended questions they answered in writing. The data were analyzed using visual and content analysis. The results show that the pupils’ perceptions of language were a combination of traditional and modern views of language. The pupils compartmentalized the different languages as separate entities. They mostly saw language bei…
Not a footprint to be seen: isolation in the interplay between words, music and image in two Dutch-language dubbed versions of ‘Let it go’
2019
Animated musical films, such as Disney’s Frozen, have long been immensely popular among the globe; however, the investigation of the songs of such films in a dubbing context constitutes a relatively new area of research. This paper compares the theme of isolation in one song from Frozen, ‘Let it go’, in the two Dutch-language dubbed versions released in, respectively, the Netherlands and Belgium. The triangle of aspects, an analytical model for animated musical films, is used to analyse the musical, visual, and verbal codes of ‘Let it go’ and categorise differences between the TTs and the ST. This model combines qualitative and quantitative data to compare different-language versions of son…
Inclusive ethnographies
2017
Abstract In ethnographically oriented linguistic landscape studies, social spaces are studied in co-operation with research participants, many times through mobile encounters such as walking. Talking, walking, photographing and video recording as well as writing the fieldwork diary are activities that result in the accumulation of heterogeneous, multimodal corpora. We analyze data from a Hungarian school ethnography project to reconstruct fieldwork encounters and analyze embodiment, the handling of devices (e.g. the photo camera) and verbal interaction in exploratory, participant-led walking tours. Our analysis shows that situated practices of embodied conduct and verbal interaction blur th…
The Lithuanian "have" - resultative - a typological curiosum?
2012
ABSTRACT Björn Wiemer. The Lithuanian HAVE-resultative - A Typological Curiosum? Lingua Posnaniensis, vol. LIV (2)/2012. The Poznań Society for the Advancement of the Arts and Sciences. PL ISSN 0079-4740, ISBN 978-83-7654-252-2, pp. 69-81. This article presents the Lithuanian possessive resultative construction with the verb turėti ‘have’ and discusses its place in a typology of forms of resultative constructions. While possessive resultatives with a past passive participle (as in Polish Kolację mamy już przygotowaną lit. ‘We have the dinner already prepared’) are found in areally related as well as other languages, Lithuanian stands out in using an active participle (more precisely: a part…