Search results for "valoda"
showing 10 items of 1306 documents
Syntax der lettischen Grammatik
1879
Manuskripts rokrakstā
Baltu filoloģija, 7
1997
Saturs: Raksti. 1996. gada A.Ozola konferences materiāli. Dz.Paegle Ievadvārdi 3 I.Freimane Sintakses vienības latviešu valodā 6 S.Lagzdiņa Vienkāršs teikums un tā robežas 21 I.Lokmane Teksta vienību tipoloģija 35 O. Rause Salīdzinājuma izteikšana kā vienkārša un salikta teikuma robežgadījums 44 M.Beitiņa Nominālie teikumi Zīraka Gudrības grāmatas 17. gadsimta un vēlākajos tulkojumos 51 L.Lauze Objekta realizācija latviešu sarunvalodas sintaksē 70 1996. gada 25. septembra konferences "Andrieva Niedras "Līduma dūmos" latviešu kultūrā" materiāli Dz.Paegle Valoda Andrieva Niedras "Līduma dūmos" 78 J.Kušķis Sēliskā novada valodas īpatnības Andrieva Niedras romānā "Līduma dūmos" 86 A.Breidaks La…
Ceļojumu apraksti, piezīmes un domas no J. Lautenbacha [Dažāda satura manuskripti], [1.- 9. burtnīcas]
1867
Materiāli latviešu un vācu valodā.
Sieviešu jautājums un sievietes tēls latviešu rakstniecībā 1870-1920
2013
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Latveešu saimneeciskà senkultura
1922
PICAREQUE NOVEL AND ITS ELEMENTS IN LATVIAN NOVEL HISTORY
2013
Anotācija Blēžu jeb pikareskais romāns sākotnēji radies Spānijā 16. gadsimtā un to pārstāvēja daži literāri darbi. Taču laika gaitā, izplatoties tālāk Vācijā, Anglijā, Francijā u.c., tas kļuva par literāru modeli, kura iezīmes raksturīgas arī latviešu literatūrai- jau sākot no brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki”(1879) līdz pat mūsdienām. Latviešu romānistika blēžu romāna aspektā līdz šim padziļināti nav pētīta. Visplašāk pikareskais romāns attīstījās tieši 20.gs 20.-30.gadu literatūrā, kā spilgtākos piemērus var minēt K. Zariņa romānu „Spīganas purvā”, J. V. Gregri „Latvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā”, P. Rozīša „Ceplis”, Anšl. Eglīša „Līgavu mednieki”. Atslēgas vārdi: sociāli…
Evidencialitātes izteikšanas līdzekļi latviešu valodā
2014
Anotācija Promocijas darbs „Evidencialitātes izteikšanas līdzekļi latviešu valodā” uzskatāms par pirmo pētījumu, kas par galveno analīzes objektu izvirza evidencialitāti un tās izpausmi latviešu valodā. Evidencialitāte ir semantiska kategorija, kuras galvenā funkcija ir norāde uz informācijas ieguves avotu. Darba mērķis – analizēt evidencialitāti kā semantisku kategoriju, balstoties latviešu valodas materiālā. Promocijas darba teorētiskajā daļā aplūkota evidencialitātes jēdziena izpratne valodniecībā un analīzes iespējas, tās vēsturiskie aizsākumi un attīstība līdz mūsdienām, tipoloģija, tiešas un netiešas informācijas šķīrums un ar to saistītā problemātika, epistēmiskās modalitātes un evid…
Lituānismi dažās Lietuvas pierobežas sēliskajās izloksnēs: Aknīste, Gārsene, Laši, Prode
1994
Saturs: Ievads. 1.0. Lingvistiskā situācija Aknīstē, Gārsenē, Lašos un Prodē 1.1. Valodu kontakti kā aizgūšanas priekšnoteikums 1.2. Iedzīvotāji un valodu funkcionēšana Aknīstes, Gārsenes, Lašu un Prodes pagastā 2.0. Lituānismi, to noteikšanas kritēriji, un aizgūšanas motīvi 3.0. Lituānismu fonētiskā, morfoloģiskā un semantiskā analīze 3.1. Aizguvumu fonētiskā adaptācija 3.2. Aizguvumu morfoloģiskā adaptācija 3.3. Aizguvumu semantiskā adaptācija 4.0. Lituānismu tematiskās grupas un hronoloģija Secinājumi Saīsinājumu saraksts Citēto avotu saraksts Citētās un izmantotās literatūras saraksts Pielikums Lituānisrnu vārdnīca Izlokšņu un to apzīmējumu saraksts Kartes