Search results for "vides faktori"
showing 9 items of 19 documents
Meža silpurenes Pulsatilla patens (L.) Mill. demogrāfiskos parametrus ietekmējošie faktori
2021
Lai noskaidrotu nozīmīgākos Eiropā retās meža silpurenes Pulsatilla patens augšanu un vairošanos ietekmējošos faktorus, 2020. gada pavasarī un vasarā četrās teritorijās tika apsekoti 43 parauglaukumi. Tika noteikti sugu projektīvie segumi, nobiru un atmirušo augu segumi un atklātās augsnes laukums, kā arī veģetācijas atjaunošanās parauglaukumos, kuros 2019. gada pavasarī bija noņemta zemsedze. Tika analizēta iegūto datu saistība ar Pulsatilla patens demogrāfiskajiem un augsnes ķīmiskajiem un morfoloģiskajiem parametriem. Pulsatilla patens demogrāfiskie parametri (ziedošo augu un ziedu skaits, augu projektīvie segumi un skaits) negatīvi korelē ar lielu noēnojumu koku stāvā un blīvu sūnu segu…
Psihosociālo darba vides risku saistība ar nodarbināto darbspējām un veselības paradumiem zvanu centros
2016
„Psihosociālo darba vides risku saistība ar nodarbināto darbspējām un veselības paradumiem zvanu centros”. Darba autore: Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga. Darba zinātniskā vadītāja: asociētā profesore, Dr.med. Ženija Roja. Darba izklāstīts uz 117 lapām, ietver 45 attēlus, 13 tabulas, 9 pielikumus un 46 informatīvos avotus. Literatūras analīzē noskaidrots, ka psihosociālajiem darba vides faktoriem ir dažāda ietekme uz nodarbināto drošību un veselību. Psihosociālo darba vides faktoru radītā riska analīzē izmantota datorprogramma „Work Positive”, psiholoģiskā klimata noteikšana darba vietā, Somijas 5 baļļu matrica, bet darbspēju noteikšanā – darbspēju indekss. Rezultāti parāda, ka dažādi psihosociālā…
Engures ezera vasaras fitoplanktons (2013-2017)
2018
Darba mērķis ir noskaidrot fitoplanktona sabiedrību un to veidojošo sugu sastāva īpatnības, tā ietekmējošos faktorus, kā arī eitrofikācijas pazīmes Engures ezerā laika posmā no 2013. – 2017. gadam. Tika noteikts fitoplanktona sugu taksonomiskais sastāvs, aprēķināta fitoplanktona biomasa un noteikti ūdens fizikāli – ķīmiskie parametri. Pētījumā tika secināts, ka ezeram raksturīgas zemas fitoplanktona biomasas. Lielāko ietekmi uz ezera ekoloģisko kvalitāti rada kormorānu kolonija, kas izmaina vietējo aļģu sabiedrības un strauji degradē mieturaļģu audzes. Atslēgas vārdi: fitoplanktons, vides faktori, eiglēnaļģes, kormorāni
Ergonomiskie darba vides riska faktori un to loma muguras slimību attīstībā operāciju māsām
2022
Bakalaura darba tēma ir “Ergonomiskie darba vides riska faktori un to loma muguras slimību attīstībā operāciju māsām”. Mūsdienās visās slimnīcās ir jaunākās un modernākās iekārtas, kā arī visi iespējamie palīglīdzekļi pacientu aprūpei un medicīnas personāla darbavietas aprīkojumam, tomēr ne visi spēj sekot līdzi pareizai, ergonomiskai vides iekārtošanai un izmantot visus iespējamos palīglīdzekļus, lai atvieglotu un sargātu muguru. Operāciju zālē strādājošām māsām ikdienā ir jāsastopas ar smagumu celšanu, pacientu pārvietošanu, instrumentēšanu, kas lielā mērā ietekmē māsas fizisko veselību un spēlē lielu lomu muguras slimību attīstībā. Darbs ir izstrādāts LU Medicīnas fakultātē studiju progr…
Vides faktoru loma epigeisko posmkāju faunas izplatībā Glāžupes piekrastē
2016
Maģistra darba ietvaros ir veikts pētījums un analizēti dati par epigeiskās posmkāju faunas izplatību Glāžupes piekrastes biotopos 2012. un 2014. gadā. Pētījums tika veikts piecos dažādos biotopos Glāžupes piekrastē. Kopumā tika ievākti paraugi no 373 augsnes lamatām, kuri pēc tam tika sadalīti pa taksonomiskajām grupām un noteikts īpatņu skaits. Darbā apskatīta epigeiskās posmkāju faunas bioliģija un ekoloģija, pētījuma teritorijā ietvertie biotopi un vides faktoru ietekme uz tiem. Pētījumā iegūtajiem datiem veikta matemātiskā apstrāde un analīze. Darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas aprakstiem. Darbā ir 38 attēli.
Aģes upes lejteces ekoloģiskā kvalitāte
2017
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot Aģes upes lejteces ekoloģisko kvalitāti. Darba ietvaros veikti upes veģetācijas un ķīmiskā sastāva pētījumi 6 Aģes upes posmos, kuri ietilpst riska ūdensobjektā G261SP „Mazupīte – grīva”; novērtēta posmu ekoloģiskā kvalitāte, izmantojot trofijas indeksus un ūdens ķīmisko analīžu rādītājus. Noteikti arī makrofītu augšanu ietekmējošie vides faktori. Iegūtie rezultāti parāda, ka pēc makrofītu trofijas indeksiem Aģes upes lejteces ekoloģiskā kvalitāte ir labāka nekā pēc ķīmiskā stāvokļa. Kopumā lejteces ekoloģiskā kvalitāte ir slikta.
Rīgas Līča pārejas ūdeņu zivju sabiedrība saistībā ar vides faktoriem
2017
Darba mērķis ir izpētīt Rīgas līča pārejas ūdeņu zivju sabiedrību un noskaidrot to ietekmējošos vides faktorus. Pētījumā izmantotie dati iegūti 2015. un 2016. gadā trīs Rīgas līcī ietekošo upju – Daugavas, Gaujas un Lielupes – grīvu tuvumā. Kontrolzveja veikta pavasarī, vasarā un rudenī. Izmantojot zondi, iegūti arī ūdens parametru rādījumi – sāļums, temperatūra, hlorofila α koncentrācija un izšķīdušā skābekļa daudzums. Kopumā konstatētas 25 zivju sugas. Pēc biomasas un indivīdu skaita dominējošā zivju suga bija reņģe Clupea harengus. Aplūkotas zivju sastāva atšķirības dažādās sezonās un noskaidrots, ka pavasarī dominējošā suga ir reņģe, vasarā – asaris Perca fluviatilis un rudenī – ķīsis G…
Vides faktoru ietekme uz "x" izglītības iestādes darbību
2020
Darba autores, Lauras Ābeles, bakalaura darba tēma ir “Vides faktoru ietekme uz “x” izglītības iestādes darbību”. Autores mērķis ir analizēt ārējās un iekšējās vides faktorus un to ietekmi uz izglītības iestādes darbību. Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams izpētīt un analizēt vides, ārējos un iekšējos izglītības iestādes vides un faktorus, izveidot SVID analīzi, intervēt “x” izglītības iestādes vietnieku par akreditācijas rezultātiem un veikt kvantitatīvo metodi iestādes darbiniekiem. Analizējot iegūtos rezultātus, iestādei pastāv tādi faktori kā likumdošanas izmaiņas, akreditācijas vērtējums, mikrorajona skolu konkurence un reorganizācija ar citu izglītības iestādi. Bakalaura darba apjoms 72…
Elektronisko iekārtu montiera amats un saistītie ar to darba vides riska faktori
2022
„Elektronisko iekārtu montiera amats un saistītie ar to darba vides riska faktori”. Darba autore: Lidija Petkeviča. Darba zinātniskais vadītājs: Dr. ķīm., docents Ingars Reinholds. Darbs izklāstīts uz 77 lpp., ietver 22 attēlus, 17 tabulas, 6 pielikumu, 44 informatīvos avotus. Pētījums sastāv no 3 daļām. Pirmajā daļā ir analizēta literatūra par darba vides riskiem elektronisko iekārtu montiera darbā, veicot lodēšanas darbus. Otrajā daļā ir aprakstītas pētījumā izmantotās metodes, kas ietvēra Tamperes metodi, ķīmisko risku analīzi un ātrās ekspozīcijas kontroli, kā arī anketu analīzi. Trešajā daļā ir apkopoti strādājošo aptauju rezultāti un darba vides risku novērtējums Latvijas uzņēmumā. No…