Search results for "vides zinātne"
showing 10 items of 839 documents
Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes
2011
Zemes izmantošanas ietekme uz biotopu daudzveidību zemnieku saimniecībā „Drubazas"
2018
Bakalaura darba nosaukums ir „Zemes izmantošanas ietekme uz biotopu daudzveidību zemnieku saimniecībā „Drubazas” „ un tā autors ir Ģirts Dzērve. Darba mērķis ir noskaidrot zemes izmantošanas vēsturi zemnieku saimniecības teritorijā un tās ietekmi uz aktuālo veģetāciju. Darbā pie literatūras apskata tiek apskatītas tādas tēmas kā zemes izmantošanas vēsture Eiropas mežu joslā reģionālā un lokālā mērogā, kas sadalās zemes izmantošanas vēstures ietekmē uz veģetāciju un augu sugu sastāvu mūsdienās, un zemes izmantošanas veidu maiņu Kurzemē pēdējo 100 gadu laikā. Var domāt, kad šo simts gadu laikā nekas būtiski nevar mainīties dabas vērtībās, skatoties uz to, kad tās ir veidojušās vairāku tūkstoš…
Ilggadīgās izmaiņas Randu pļavu stiebrmušu Diptera, Chloropidae cenozēs uz vides faktoru svārstību fona
2018
Bakalaura darbā analizētas ilgtermiņa izmaiņas Randu pļavu stiebrmušu cenozēs uz meteoroloģisko un antropogēno faktoru fona 14 gadu laikā no 1996. – 2009. gadam. Darba mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi ir pētīt šo kukaiņu skaita un sugu bagātības izmaiņas uz dabisko, tostarp arī meteoroloģisko faktoru, un ar apsaimniekošanu saistīto antropogēno faktoru mijiedarbības fona. Darbā tika izmantots Latvijas Nacionālā ilgtermiņa ekoloģiskā tīkla pētījumu programmas ietvaros iegūtais datu materiāls no LU Bioloģijas institūta datu bāzes. Randu pļavu pastāvīgajos parauglaukumos kopā konstatētas 84 stiebrmušu sugas no 27 ģintīm. Pētījuma periodā stiebrmušu sugu bagātībai un gada nokrišņu summai i…
Terapijas dārza izveides iespējas: Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra Ambulatorās aprūpes centra “Veldre” piemērs
2019
Maģistra darbā ir izpētīti apstākļi, kas var mazināt plaisu starp ieguvumiem piemērotas dabas vides – terapijas dārzu – izmantošanā ārstniecības programmās, kuras balstās ļoti apjomīgos un vairāk kā 100 gadus ilgos plaši sazarotos zinātniskās izpētes rezultātos pasaulē, īpaši – psijiatrijā, un situāciju, kad Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra (RPNC) iestāžu pilsētvides dabas teritorijas tiek ekstensīvi apsaimniekotas, un tāpēc to potenciāls netiek pilnvērtīgi izmntots veselības veicināšanā. Tēmas aktualitāti pamato strauja validētu ekoterapijas metožu attīstība pasaulē. Izpēti veido rīcībpētījums 3 posmos, kurā Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra Ambulatorās aprūpes centrā “Vel…
Sabiedrības līdzdalība klimata pārmaiņu pārvaldībā Latvijā
2021
Bakalaura darbā raksturota sabiedrības līdzdalība klimata pārmaiņu politikas pārvaldībā Latvijā. Darbā aplūkotas iespējamās un īstenotās sabiedrības līdzdalības iespējas, kā arī analizēta sabiedrības grupu aktivitāte klimata politikas attīstības plānošanas procesā. Ņemot vērā klimata pārmaiņu politikas veidošanas labās prakses piemērus un, pamatojoties uz intervijās un dokumentu analīzē iegūto informāciju, autore izstrādāja priekšlikumu digitālas līdzdalības sadarbības formai, lai veicinātu pieejamu un plašāku sabiedrības interešu pārstāvību. Izstrādāto priekšlikumu - īstenot nacionāla mēroga klimata rīcībpolitikas dialogu - aprobējušas valsts pārvaldes iestādes un nevalstiskās organizācija…
Ugunsgrēku ietekme uz kūdras īpašībām un veģetāciju Saklaura purvā
2020
Bakalaura darba “Ugunsgrēku ietekme uz kūdras īpašībām un veģetāciju Saklaura purvā” ietvaros pētītas Saklaura purva deguma izraisītās ietekmes uz purva veģetāciju un kūdras nogulumu slāni. Sniegts apskats par purvu raksturojumu, veģetāciju un mikroreljefu, purvu un kūdras degšanas īpatnībām, ugunsgrēku raksturu purvos un kūdrājos, metodēm purvu ugunsgrēku izplatības prognozēšanā un monitoringā. Pētījuma izstrādei ievākti kūdras nogulumu paraugi un analizēta veģetācija trīs Saklaura purva vietās, kas reprezentē trīs atsevišķus degumus – 1978., 1992. un 2018. gadā. Multidisciplinārā pētījumā veiktas karsēšanas zudumu, makroskopisko oglīšu, kūdras botāniskā sastāva un sadalīšanās pakāpes anal…
Latvijas upju zivju sabiedrības un to noteicošie faktori
2013
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Rīgas līča un Inčupes krasta erozija pie Saulkrastu Baltās kāpas
2017
Bakalaura darbs ‘’Rīgas līča un Inčupes krasta erozija pie Saulkrastu Baltās kāpas’’ ir pētījums par notiekošajiem ģeoloģiskajiem procesiem Saulkrastu pilsētas piekrastes zonā. Bakalaura darbā ir apskatīta un analizēta zinātniskā literatūra par Latvijas jūras krasta vēsturisko attīstību, to uzbūves veidiem, erozijas riskiem Latvijā un Saulkrastos, kā arī jūras krasta biotopiem un to aizsardzību. Praktiskajā daļā ir analizēts vēsturiskais kartogrāfiskais materiāls, aprakstīti krasta procesi laika posmā no 2016. līdz 2017. gadam un veikti trīs krasta šķērsprofila nivelēšanas mērījumi abpus Inčupes grīvai, pēc kuriem ir analizētas eolā reljefa izmaiņas un kopējā sanešu plūsma pludmalē un primā…
“Slimās ēkas sindroma” metodoloģijas aprobēšana sabiedriskās ēkās
2017
Bakalaura darba ““Slimās Ēkas Sindroma” metodoloģijas aprobēšana sabiedriskās ēkās” ietvaros aprakstīta un praktiski pielietota specializēta metodika ar mērķi novērtēt iekštelpu vides kvalitāti sabiedriskās ēkās. Darbs izstrādāts veicot tiešos mērījumus dažādās ēkās – modernā, jaunā ēkā (Latvijas Universitātes Dabaszinātņu Akadēmiskajā Centrā Rīgā, Jelgavas ielā 1) un daļēji renovētā ēkā, kura celta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados – Rīgas rajona tiesas ēkā (Rīgā, Lomonosova ielā 10). Mikroklimata un iekštelpu piesārņojuma mērījumi veikti vairakās kampaņās atšķirīgās sezonās un mainīgas telpu noslodzes situācijās laika periodā no 2015. gada oktrobra līdz 2017. gada martam. Secināts,…
Solidago canadensis un Heracleum sosnowskyi ēterisko eļļu herbicidālā un fungicidālā iedarbība
2022
Strauja invazīvo augu sugu izplatīšanās tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās virzītājspēkiem, kā rezultātā tiek traucēta ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšana, kas rada negatīvas ekoloģiskās sekas, ekonomiskus zaudējumus un kaitējumu cilvēka veselībai. Invazīvo augu sugu ierobežošana ir dārga un bieži vien ekonomiski neizdevīga, kā arī ķīmiskā ierobežošana var radīt draudus cilvēkam, tāpēc izdevīgāk būtu šīs sugas ilgtspējīgi izmantot, vienlaikus cenšoties nepieļaut jaunu invazīvo augu sugu ienākšanu Latvijā. Latvijā izplatītāko invazīvo augu sugu Sosnovska latvāņa un Kanādas zeltslotiņas augu daļas ir bagātas ar ēterisko eļļu, kurai var būt herbici…