Search results for "zivis"

showing 8 items of 18 documents

Baltijas reņģes nārsta vietu un embrionālās attīstības raksturojums Rīgas jūras līcī

1994

Advisor: L. Duškina

ZooloģijaReņģu embrioloģijaEmbryology of fishesZivisReņģesZoologyBaltic herring:NATURAL SCIENCES::Biology::Organism biology::Animal physiology [Research Subject Categories]Nārsta vietas
researchProduct

Apaļā jūrasgrunduļa Neogobius melanostomus invāzijas novērtējums Baltijas jūras Latvijas dienvidrietumu piekrastē

2016

Pētījumā veikts apaļā jūrasgrunduļa invāzijas novērtējums Baltijas jūras Latvijas dienvidrietumu piekrastē, balstoties uz piekrastes zivju mazuļu uzskaitēm (1998. – 2014.), zinātniskās tīklu kontrolzvejas (2010. – 2015.) un piekrastes rūpnieciskās nozvejas (2006. – 2015.) statistikas datu analīzi. Vislielākā apaļā jūrasgrunduļa koncentrācija sastopama Baltijas jūras Latvijas Dienvidrietumu piekrastē, uz ko norāda augstās rūpnieciskās nozvejas Nīcas pagastā, kas pēdējos gados sastāda no 48 līdz 77% no kopējās apaļā jūrasgrunduļa nozvejas Latvijā. Šajā piekrastes reģionā apaļajam jūrasgrundulim ir augsts ekonomiskais potenciāls. Pēdējos gados pasliktinājusies pieaugušo apaļo jūrasgrunduļu kon…

invazīvās zivisNeogobius melanostomusBaltijas jūraapaļais jūrasgrundulisBioloģija
researchProduct

Latvijas lašveidīgo zivju upju atjaunošanas projekti: ihtiofaunas izmaiņas un sabiedrības viedoklis

2022

Upes ir vienas no visapdraudētākajām, bet tajā pašā laikā bioloģiski daudzveidīgākajām ekosistēmām pasaulē, līdz ar to ir svarīgi uzlabot vai vismaz saglabāt to labu ekoloģisko stāvokli. Kā viens no pasaulē plaši izmantotajiem ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanas instrumentiem ir upju atjaunošana. Latvijā lielākoties tiek īstenota bebru dambju un koku sanesumu izvākšana no upēm, tomēr arvien biežāk tiek īstenotas arī nārsta vietu atjaunošanas un citi lielāki pasākumi. Tikpat svarīgi, cik īstenot šādus pasākumus, ir novērtēt to efektivitāti, tomēr nereti kā vienīgais projekta sekmju novērtēšanas indikators tiek izmantots sabiedrības (tai skaitā projektā iesaistīto cilvēku) subjektīvs viedoklis…

upju atjaunošanaVides zinātneefektivitātesabiedrības viedoklisupeszivis
researchProduct

Rīgas Līča pārejas ūdeņu zivju sabiedrība saistībā ar vides faktoriem

2017

Darba mērķis ir izpētīt Rīgas līča pārejas ūdeņu zivju sabiedrību un noskaidrot to ietekmējošos vides faktorus. Pētījumā izmantotie dati iegūti 2015. un 2016. gadā trīs Rīgas līcī ietekošo upju – Daugavas, Gaujas un Lielupes – grīvu tuvumā. Kontrolzveja veikta pavasarī, vasarā un rudenī. Izmantojot zondi, iegūti arī ūdens parametru rādījumi – sāļums, temperatūra, hlorofila α koncentrācija un izšķīdušā skābekļa daudzums. Kopumā konstatētas 25 zivju sugas. Pēc biomasas un indivīdu skaita dominējošā zivju suga bija reņģe Clupea harengus. Aplūkotas zivju sastāva atšķirības dažādās sezonās un noskaidrots, ka pavasarī dominējošā suga ir reņģe, vasarā – asaris Perca fluviatilis un rudenī – ķīsis G…

vides faktoriRīgas līcisBioloģijapārejas ūdeņibioindikatorizivis
researchProduct

Patoloģijas zivju fosīlijās no Latvijas augšējā devona Famenas stāva nogulumiem

2020

Maģistra darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru un Tērvetes svītas zivju fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīts lauka darbos 2018. gadā iegūtais un LU Ģeoloģijas muzeja krājumā esošais paleontoloģiskais materiālu no Tērvetes svītas, kā arī veikta paleontoloģiskā 2019. gadā iegūtā materiāla no Ketleru svītas preparēšana. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas daivspurzivju un bruņuzivju zvīņas un bruņu plātnes ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Zvīņu un bruņu plātņu histoloģiskā uzbūve tika pētīta plānslīpējumos, vairākiem paraugiem arī datortomog…

ĢeoloģijaAugšējais devonsdaivspurzivisparazītu pēdasbruņuzivisplēsēji
researchProduct

Patoloģijas devona mugurkaulnieku fosīlijās no Ketleru svītas

2018

Bakalaura darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru svītas mugurkaulnieku fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīta visa GM 290 kolekcija; autors piedalījies arī 2016. gada lauka darbos paleontoloģiskā materiāla papildināšanā Ketleru atsegumos. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas divu daivspurzivju sugu – Holoptycvhius sp. un Ventalepis ketleriensis Schultze zvīņas ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Lai precizētu bojājumu raksturu, plānslīpējumos pētīta zvīņu ar patoloģijām histoloģiskā uzbūve, tā tika salīdzināta ar zvīņu uzbūvi bez patoloģijām. At…

ĢeoloģijaAugšējais devonsdaivspurzivisparazītu pēdaskaulaudiplēsēji
researchProduct

Zooloģijas muzeja raksti, Nr. 15 Vertebrata

1976

ЗоологияInsectaРыбыМлекопитающиеПтицыPutnu ekoloģijaLatvijas faunaZooloģijaPiscesZīdītājiZivisAvesZoology:NATURAL SCIENCES::Biology::Organism biology::Animal physiology [Research Subject Categories]
researchProduct

Zooloģijas muzeja raksti, Nr. 12 Vertebrata

1975

ЗоологияПтицыLatvijas faunaZooloģijaPiscesZīdītājiZivisРыбыPutniZoologyAves:NATURAL SCIENCES::Biology::Organism biology::Animal physiology [Research Subject Categories]
researchProduct