Search results for "Ģeoloģija"
showing 10 items of 419 documents
STOP 13: Inland dune field near Daugavpils, East-Latvian Lowland
2014
Dinamiskie un ģeoķīmiskie sālsūdens intrūzijas izcelsmes indikatori Akmens tilta pazemes ūdeņu novērojumu postenī
2018
Ūdens resursu kvalitāte ir viens no svarīgākajiem sociāl-ekonomiskajiem faktoriem pilsētu attīstībai. Piejūras lielo pilsētu pazemes ūdeņu krājumi ir pakļauti jūras intrūzijas riskam, ko izraisa pārmērīga pazemes ūdens ekspluatācija. Šāda situācija izveidojās Rīgā 20. gs. 70-tajos gados Gaujas ūdens horizontā, kas izraisīja pazemes ūdens līmeņa kritumu arī pārsedzošajos ūdens horizontos. Tiek uzskatīts, ka depresijas piltuves aizpildīšanās notiek dziļāk iegulošo ūdeņu augšupvērstas infiltrācijas rezultātā, tomēr trūkst detalizētu pētījumu, kas to pierādītu. Pētījuma mērķis ir noskaidrot sāļā ūdens izcelsmi Akmens tilta novērojumu postenī, izmantojot dinamiskos un ģeoķīmiskos ūdens izcelsmes…
Lubāna ledus loba veidotās reljefa formas Atzeles pacēlumā
2022
Grīnbauma, I. 2022. Lubāna ledus loba veidotās reljefa formas Atzeles pacēlumā. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Maģistra darbā tika analizētas glaciālās reljefa formas un to izkārtojums Austrumlatvijā, Atzeles pacēlumā, pielietojot 1 m izšķirtspējas digitālo reljefa modeli, kas iegūts no lāzerskenēšanas datiem. Pētījuma teritorija atrodas Fenoskandijas ledus vairoga dienvidaustrumu sektorā, kur uzvirzījās Lubāna ledus lobs. Pētījuma teritorijas glaciālā ģeomorfoloģija nodrošina lielisku iespēju pētīt zemledāja apstākļus un ledus loba plūsmu un iespējamos uzplūdus. Lubāna ledus loba atstātās “pēdas” robežojas no lielizmēra glaciālajiem lin…
Ielejveida iegrauzumu ietekme uz pazemes ūdeņu apriti aktīvās ūdens apmaiņas zonā Latvijā
2016
Maģistra darbā pētīta ielejveida iegrauzumu ietekme uz pazemes ūdeņu apriti aktīvās ūdens apmaiņas zonā Latvijas teritorijā, pielietojot hidroģeoloģisko modelēšanu. Pētījumā veikts pazemes ūdens plūsmas daļiņu aprēķins, izmantojot Python programmēšanas valodu un skriptus. Daļiņu ievades punkti gan laterālā, gan vertikālā virzienā tika definēti 3D hidroģeoloģiskā Baltijas Artēziskā baseina modeļa struktūrā. Rezultāti analizēti un attēloti ar datorprogrammu MS Excel un Qgis 2.14.2. Essen palīdzību. Secināts, ka ielejveida iegrauzumi rada ietekmi uz pazemes ūdens aizsargātību un daļiņu migrācijas ātrumu, laiku un veikto distanci, kas pētāmājā teritorijā būtiski atšķiras.
Profesors Ojārs Āboltiņš: biobibliogrāfija
1997
Contributor other: Paukšēna, Diāna
Burtnieku svītas smilšaino nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi Svētupes atsegumos
2016
Bakalaura darbā tiek pētīti vidusdevona Živetas stāva, Burtnieku svītas smilšainie nogulumieži un to veidošanās apstākļi, Svētupes labā krasta Lībiešu upuralu atsegumos pie Kuiķuļu mājām. Darbā apkopota pieejamā informācija par Burtnieku svītas nogulumiežiem, to tekstūrām un sedimentoģenēzi. Pētījumā veikta granulometriskā analīze, ģeoloģiskā griezuma sastādīšana un slīpslāņojumu mērījumi – paleostraumju tecēšanas virziena interpretācijai. Salīdzinot šī darba rezultātus ar iepriekšējo pētījumu datiem, secināts, ka Burtnieku svītas nogulumi Lībiešu upuralu atsegumā veidojušies fluviālajā kanālā sauszemes – jūras pārejas zonā. Dominējošās gultnes reljefa formas ir pa kanālu migrējošas zemūden…
Vārtājas ledājkušanas ūdeņu drenāžas ieleja
2018
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt Vārtājas ledajkušanas ūdeņu drenāžas ielejas ģeomorfoloģisko un ģeoloģisko uzbūvi un attīstību, noskaidrot, kādā deglaciācijas posmā ieleja ir izveidota, un klasificēt, kāda tipa ielejai pieder Vārtājas ieleja. Darba autors, izstrādājot bakalaura darbu, lauku pētījumu ietvaros izveidoja 4 atsegumus, kuros tika veikta fāciju aprakstīšana un trijos atsegumos tika veikti slāņu mērījumi. Iegūtie slāņu mērījumu dati ļāva interpretēt ledājkušanas ūdeņu straumju virzienus. Darba teorētiskajā sadaļā tiek apskatīta teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, glacigēnā reljefa uzbūve, fluviālā un glaciofluviālā reljefa uzbūve, deglaciācijas vēsture un Baltijas ledus ezera attīstī…
Taphonomical peculiarities and formation conditions of Baltic Devonian vertebrate fossil assemblages
2013
Devona mugurkaulnieku atrodņu tafonomiskais raksturojums un veidošanās apstākļi dienvidaustrumu Baltijā Pirmo reizi paleontoloģisko pētījumu vēsturē Baltijā ir veikta detalizēta Živetas, Franas un Famenas mugurkaulnieku atrodņu tafonomisko īpašību analīze, izmantojot mūsdienu metodiku. Savā starpā ir salīdzinātas vidējā un augšējā devona oriktocenozes Latvijas teritorijā, bet Baltijas (Galvenā devona lauka) fosiliju atrodnes ir salīdzinātas ar sakopojumiem Dienvidu Timanā. Ir secināts, ka, neskatoties uz tafonomisko pazīmju atšķirībām, Franas un Famenas klastiskās slāņkopas, kā arī vidus- un augšdevona mugurkaulnieku sakopojumu veidošanās mehānismi Baltijā ir bijuši visai līdzīgi. Ir noteik…