Search results for "персонаж"
showing 6 items of 6 documents
Bērns F. Dostojevska daiļradē 1840. – 1860. gadu pirmajā pusē (tēla uzbūve).
2016
Darbs ir veltīts bērnu tēlu veidošanai F. Dostojevska daiļradē no 1840. gadiem līdz 1860. gadu pirmajai pusei. Autors pēta bērnu personāžu vizuālā raksturojuma savstarpējo saikni ar rakstnieka māksliniecisko bērnības koncepciju. Darbs sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā tiek izskatīts priekšstats par bērnību Dostojevska daiļradē, aprakstīta bērnu personāžu tipoloģija un ģenēze. Otrajā daļā tiek noskaidrota bērnu vizuālo tēlu specifika un noteikti varoņu ārējā raksturojuma būtiskākie līdzekļi. Pētījumā tiek noteikta bērnu personāžu ārējo īpašību semantika un funkcijas, pamatota to spēja parādīt varoņu iekšējās pasaules īpašības.
Nāras tēls kā demonoloģijas personāžs: pēc Ziemeļu-Krievijas ekspedīcijas materiāliem
2017
Dotais bakalaura darbs tika veltīts nāras tēla izpētei tradicionālās slāvu kultūras kontekstā. Darbs sastāv no teorētiskā un praktiskā materiāla: abas daļas ir saistītas un papildina viena otru dotā bakalaura darba pētījuma robežās. Teorētiskā daļa atklāj jau iepriekš izpētītās nāras tēla īpatnības slāvu mitoloģijā un tradicionālajā kultūrā. Atlasītais praktiskais materiāls kalpo par apstiprinājumu dotajiem pētījumiem. Teorētiskais materiāls tika izmantots galvenokārt no D. Zelenina un L.Vinogradovas darbiem. Darba empīriskajā daļā tika izmantots materiāls, kurš tika ievākts 1920 gadu folkloras ekspedīcijās uz Krievu Ziemeļiem un jau atlasīts praktiskais materiāls pētniecisko darbu un izziņ…
Iebiedēšanas tēli mūsdienu Latvijas iedzīvotāju krievu un latviešu naratīvos
2020
Šis bakalaura darbs veltīts iebiedēšanas tēlu mūsdienu Latvijas iedzīvotāju naratīvos vākšanai, klasifikācijai un aprakstīšanai, latviešu un krievu tēlu korpusa sastādīšanai un salīdzinājumam. Darba pirmajā daļā apskatīta bērnu šausmu folkloras pētījumu vēsture un iebiedēšanas prakses pamatprincipi. Otrajā daļā komentēti savāktie materiāli un respondentu kopums, aprakstīti un salīdzināti latviešu un krievu tēli, aplūkota respondentu attieksme pret šausmu stāstiem un iebiedēšanas prakses, tās izmantošanas iemesli. Šis darbs ir vērtīgs mūsdienu Latvijas šausmu folkloras tēlu starpnozaru pētījums, kas iekļauj folkloras, psiholoģijas un socioloģijas elementus. Šis bakalaura darbs var interesēt …
Personaža poētika Ivana Lukaša romānā “Musorgska nabaga mīlestība”.
2020
Bakalaura darbs ir veltīts I. Lukaša daiļrades poētikas pētījumam. Autors veic „literārā varoņa” jēdziena analīzi, kā arī pēta viņa pamatfunkcijas un veidošanas pamatprincipus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta literāro tēlu veidošanas paņēmieniem, ko izmantoja I. Lukašs savā daiļradē. Pētijums var ieinteresēt filologus, kuri nodarbojas ar līdzīgu problemātiku vai izskata I.Lukaša biogrāfiju un darbus, kā arī visus lasītājus, kas interesējas par doto jautājumu.
Pjēra Bezuhova tēls Ļ. Tolstoja romāna “Karš un miers” agrākajā un vēlākajā redakcijā.
2017
Darbā aplūkota Pjēra Bezuhova tēla izveide Ļ.Tolsotoja romāna «Karš un miers» agrīnajā un vēlīnajā redakcijā. Autors pēta Pjēra Bezuhova tēla izveidi un izmaiņas varoņa aprakstā no agrākajām līdz vēlākajām redakcijām. Darbs sastāv no divām nodaļām. Pirmajā nodaļā izskatītai pirmā romāna redakcija un izmaiņas, kas saistītas ar vēlāko redakciju un Pjēra Bezuhova tēla izcelšanu. Otrajā nodaļā apskatīts tēla apraksts agrākajā un vēlākajā redakcijā un noskaidrotas izmaiņas, kuras saistītas ar tēla izveidi. Pētījumā noteikta Pjēra Bezuhova tēla izcēlums un atšķirības tēlā starp redakcijām. Šis darbs varētu ieinteresēt, tos, kuri vēlas iepazīties ar Tolstoja daiļradi dziļāk.
Runa kā varoņa tēla veidošanas līdzeklis Milana Kunderas stāstu krājumā "Smieklīgas mīlestības".
2017
Bakalaura darbs ir veltīts runas pētīšanai, kas kļūst par autora līdzekli varoņa tēla veidošanā. Darba mērķis ir noteikt runas īpašības, kas palīdz konstruēt vienotu varoņa tēlu un kā tas izpaužās tekstā. Darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas. Teorētiskajā daļā ir apkopots materiāls, kas saistīts ar daiļrades darba komunikācijas iezīmēm, autora un varoņa tēliem, varoņu runu, čehu autoru Milanu Kunderu un viņa stāstu krājumu. Otrajā daļā ir izskatīti trīs stāsti un veikta to analīze pamatojoties uz uzstādīto mērķi. Darbs ir starpdisciplinārs, viņu var izskatīt ne tikai no literatūrzinātnes, bet arī no lingvistikas puses, jo čehu autori un to daiļrade ir maz pētīti ne tikai Latvijas…