Search results for "поэтика"
showing 9 items of 9 documents
Genādija Aigi sapņu poētika
2019
Darbs veltīts Krievijas avangarda dzejnieka G. Aigī sapņa poētika izpētei. Tās mērķis ir identificēt G. Aigī sapņa poētika īpatnības, balstoties uz īsu eseju „Sapnis-un-dzeja” kolekciju, prezentējot funkcionālo un tematisko miega kompleksu un tā sastāvdaļas, prezentējot iztēles kategoriju savstarpējo saistību. Autors veic literāro analīzi, saskaņā ar kuru literārie sapņi tika uzskatīti par īpašu mākslas darba struktūras elementu, kas veic noteiktas funkcijas. Darbs ir sadalīts divās daļās. Pirmā izklāsta problemātiku un miega pamatpētījumu metodes, otrajā, atbilstoši noteiktajiem uzdevumiem un izvēlētajām zinātniskajām metodēm, tiek identificētas miega tēmas konceptuālās kategorijas un izpē…
A. Platonova stāsta „Fro” inscenējums M. Čehova Rīgas Krievu drāmas teātrī (prozas teksta transformācijas īpatnības dramaturģijā).
2015
Darbs tiek veltīts pētījumam par Andreja Platonova stāsta "Fro" inscenējumu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Pētījuma mērķis ir apzināt specifiku A. Platonova stāstam "Fro" un tās skatuves versijai, kā arī semantiskās atšķirības, kuras radušās transformācijas procesā no viena literāra teksta žanra uz otru. Darbs sastāv no četrām nodaļām. Pirmās trīs aptver sevī inscenējuma teorijas pamatus, episko un dramatisko tekstu struktūru, koncentrējas uz īpatnībām divos dažādos žanros, identificējas A. Platonova prozas poētikas iezīmes 1930 g. kopumā un jo īpaši specifika "Fro". Ceturtajā praktiskā nodaļā notiek salīdzinoša analīze prozas tekstam ar Ruslana Kudašova skatuves versiju. Darbs var izr…
Marka Rozovska dramaturģiskā poētika ("Holstomers. Kāda zirga stāsts" un „Slepkava”).
2017
Darbs veltīts epikas žanra daiļdarba transformācijas teatrālajā iestudējumā īpatnību pētījumam, par piemēru ņemot M. Rozovska dramaturģisko poētiku „Zirga stāsts”, pēc L.N.Tolstogo darba „Holstomers. Kāda zirga stāsts” motīviem, un „Slepkava”, pēc F.M.Dostojevska darba „Noziegums un sods” motīviem. Darba autore veic epikas daiļdarba un teatrālā uzveduma scenārija tekstuālo un žanra raksturojumu salīdzinošo analīzi. Īpaša uzmanība tiek veltīta M.Rozovska kā dramaturga poētikas īpatnībām. Pētījums var būt saistošs filologiem, kas nodarbojas ar literārā teksta skatuvisko noformējumu, kā arī lasītājiem, kurus interesē dotā tēma.
Marka Rozovska dramaturģiskā triptiha poētika ("Holstomers. Kāda zirga stāsts", „Slepkava” un “Nabaga Līza”)
2019
Darja Mitina Marka Rozovska dramaturģiskā triptiha poētika ("Holstomers. Kāda zirga stāsts", „Slepkava” un “Nabaga Līza”). Annotācija Darbs ir veltīts prozas teksta inscenizācijai teātra telpā. Par pētījuma materiālu kļuva Marka Rozovska teātra triptihs, kurā ir iekļautas trīs izrādes-mūzikli — ''Slepkava'' pēc F.M. Dostojevska romāna motīviem, ''Kāda zirga stāsts'' pēc Ļ.N. Tolstoja stāsta ''Holstomers'' un ''Nabaga Liza'' pēc N.M. Karamzina tāda paša nosaukuma stāsta. Аutors veic lugu scenāriju analīzi vairākos aspektos, atklājot tajos dažādu teātra tradīciju pazīmes un to formālo izpausmi tekstā. Īpaša uzmanība ir pievērsta Marka Rozovska teātra triptiha dramaturģiskajai poētikai. Pētīju…
Sieviešu un vīriešu tēlu reprezentācija Augustas Damanskas stāstos.
2021
Darbs ir veltīts tēlu reprezentācijas izpētei Augustas Damanskas stāstos. Darba mērķis – noteikt gendera sistēmas transformāciju Augustas Damanskas stāstos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta terminam “genders”. Darba autore, pamatojoties uz zināmiem gendera analīzes metodiem, noskaidro sieviešu un vīriešu gendera stereotipu transformāciju un nobīdi, A. Damanskas pasaules gendera ainas atbilstības pakāpi tradicionālai pasaules gendera ainai. Pētījums var ieinteresēt filologus, kuri nodarbojas ar gendera analīzi un sieviešu literatūru, kā arī visus lasītājus, kurus interesē šis temats.
Metafora un tās funkcijas A. Platonova garstāstā “Būvbedre”.
2021
Darba mērķis ir metaforas un tās funkciju izpēte A. Platonova garstāstā “Būvbedre”. Pētījumā analizēti un aprakstīti avoti un teorētiskie materiāli par metaforu, tās saistību ar mitoloģiju, ka arī autora poētikas un mitopoētikas īpatnības. Balstoties uz teorētiskām atziņām, pētījuma analītiskajā daļā skaidrotas metaforu pamatkoncepcijas un sistēma garstāstā. Pētījums var ieinteresēt filologus un tos interesentus, kuriem ir tuva A. Platonova daiļrade.
Laika un telpas poētika M. Cvetajevas autobiogrāfiskājā prozā.
2016
Darbs ir veltīts telpas un laika poētikas izpētei M. Cvetajevas autobiogrāfiskajā prozā. Pētījuma mērķis ir analizēt telpas un laika īpatnības M. Cvetajevas autobiogrāfiskajā prozā balstoties uz sekojošiem prozaiskiem darbiem: «Bašņa v pljuše», «Šarlottenburg», «Dom u starogo Pimena» un «Nezdešnij vecher». Darbs sastāv no divām daļām. Pirmajā tiek izklāstītas dažādas interpretācijas un pieejas telpas un laika pētniecībai mākslinieciskajos darbos. Otrajā darba daļā tiek atklātas un analizētas telpas un laika īpatnības M. Cvetajevas autobiogrāfiskajā prozā. Darbs var ieinteresēt filologus, kuri pēta telpas un laika poētiku, kā arī jebkurus lasītājus, kuri ir autobiogrāfiskās prozas cienītāji.
Uguns Genādija Aigi poētiskajā konceptosfērā.
2021
Genādijs Aigi (1934. gada 21. augusts - 2006. gada 21. februāris), neoavangarda dzejas pārstāvis, kurš guvis starptautiskās dzejnieku sabiedrības atzinību un vairākkārt nominēts Nobela prēmijai, krievu akadēmiskajā vidē joprojām ir neizskaidrots fenomens: viņa poētika ir maz pētīta. Šis darbs ir veltīts uguns izpētei G. Aigi mākslinieciskās koncepctosfēras kontekstā. Tas ir turpinājums 2019. gada darbam "G. Aigi sapņa poētika". Šī pētījuma autors turpina rūpīgu G. Aigi dzejas valodas semantiskās specifikas analīzi, cerot pievērst kolēģu uzmanību šim autoram un nākotnē ietekmēt G. Aigi dzejas vārdnīcas tapšanu, kas varētu pavērt pieeju neoavangarda dzejai plašākam lasītāju lokam. Pirmajā nod…
Sergeja Timofejeva daiļrades poētika
2019
Darbs ir veltīts mūsdienu dzejnieka jaunradei. Par pētījuma materiālu kļuva Sergeja Timofejeva jaunrade, kurā ir iekļauts viens no viņa populārākiem dzejas krājumiem „Padarīts” („Сделано”). Autors veic dzejas krājuma analīzi vairākos poētikas aspektos, atklājot tajos dažādas pazīmes mūsdienu dzejas kontekstā un salīdzīnot tos ar jau eksistējošiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta Sergeja Timofejeva biogrāfijai un jaunrades eksperimentiem. Pētījums varētu būt aktuāls filoloģijas studentiem, kuri pēta mūsdienu jaunradi, kā arī lasītājiem, kuri ir ieinteresēti mūsdienu dzejā kopumā.