Mīlestība kā reliģiskās eksistences pamatforma Sērena Kirkegora darbos

Bakalaura darbā tiek apskatīts, kā dāņu filozofa Sērena Kirkegora darbos atklājas viņa izpratne par mīlestību. Kirkegora filozofijā mīlestība uztverama par īpatnēju reliģiskās eksistences formu - ,,būtiski kristīgo’’. Darba mērķis ir, par hermeneitiskās atslēgas pamatprizmu ņemot Sērena Kirkegora „Mīlestības darbus”, prolegomeniem raksturīgā manierē interpretēt klasiskos un noturīgos motīvus, tēmas, jēdzienus un idejiskos blokus, kas rodami pārējā Kirkegora darbu korpusā, lielāko uzsvaru uz kategoriju „būtiski kristīgais”, ar nolūku šādā veidā izgaismot un, cerams, darīt saprotamāku gan reliģisko eksistences modu, gan to, ko Kirkegors saprot ar kategoriju ,,būtiski kristīgais’’. Izmantojot …

Reliģiski-filozofiski raksti, XXIV

Par labirintiem un Ariadnes pavedienu Labirinta iziešana kā garīgs rituāls daudziem no mums ir svarīgs arī tagadnē. Taču diez vai tas saista mūs ar senā iniciācijas rita nozīmi. Drīzāk mēs šodien saredzam tajā nevis ceļu, kas ved mūs no savas sākotnes zaudēšanas uz tās no jauna atrašanu, bet gan psiholoģisku iespēju kādu brīdi aizmirst par racionālu domāšanu, ļaujoties labirinta centrā esošās dvēseles balsij, citiem vārdiem, bezapzinātā vēstījumam jeb savai intuīcijai, vai gluži otrādi, pārbaudīt savu loģiku un orientēšanās spējas. Iespējams, vēl vienkāršāk – mūsdienu cilvēkam labirints ir vien veids, kā uz brīdi aizmirst par ikdienas stresu. Ne jau velti visbiežāk mūsdienu labirinti ir daļ…

The review of the international interdisciplinary conference “To let things be! Edmund Husserl 160, Martin Heidegger 130” (December 10–12, 2019, Riga, Latvia)

Mīlestības epistemoloģija Sērena Kirkegora darbos

Maģistra darbā apskatītas mīlestības epistemoloģijas iezīmes Sērena Kirkegora darbos, tekstiem uzdodot Žana Lika Mariona iedvesmoto jautājumu “ko mīlestība zina?” Darba pirmajā daļā mīlestības epistemoloģijas iespējamība tiek problematizēta: mīlestības un zināšanu kopsakars tiek kritiski skatīts gan uz filozofijas vēstures fona, gan vispārējām līnijās, kā Kirkegors domā par mīlestību. Darba otrajā nodaļā tiek iedibināta saikne starp diviem Kirkegora tekstiem - “Mīlestības darbiem” un “Noslēdzošo nezinātnisko pēcvārdu”, kas ļaus noteikt mīlestības kā zināšanas statusu. Darba trešajā iztirzāti tādi mīlestības epistemoloģijas izvērsumi ka mīlestības domāšana, mīlestības redze un mīlestības sai…