0000000000145186
AUTHOR
Māris Kūlis
showing 9 related works from this author
Patiesības izpratne Latvijas filosofijā 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados: Teodors Celms un Jūlijs Aleksandrs Students
2011
Rakstā aplūkoti Latvijas pirmās neatkarības laika filozofu Teodora Celma un Jūlija Aleksandra Studenta uzskati par jēdzienu "patiesība", šī jēdziena skaidrojumi un patiesības teorijas.
Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (referātu tēzes)
2019
Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēgum…
Propaganda of Islamic state in the Digital Age
2016
Islamic state has successfully united two well-known but distinct subjects: one is information and communication technologies as well as social networks; another is military jihad. Military and ultra-aggressive jihad performed by Islamic state with unseen excellence creates quasi-syncretic union of religious bigotry and the use of contemporary information technologies. The situation, where contemporary jihad transcends spatial borders, forces to acknowledge that understanding and derogation of Islamic state’s propaganda is as important as the armed struggle. The union of military jihad and contemporary technologies has become mark of an age, namely, it is an expression or a manifestation of…
Kritiskā domāšana: izglītība, medijpratība, spriestspēja
2018
Šā pētījuma iniciatīva izriet no LU Ekspertu Padomes1 2017. gada 20. septembra apaļā galda diskusijas “Kritiskā domāšana — kā to mācīt, veicināt un sasaistīt ar mediju lietotprasmi Latvijā?”. Diskusijas gaitā šīs jomas ekspertu lokā skaidri izkristalizējās iepriekš izklāstītās problemātikas aktualitāte Latvijā, tostarp būtiskas nepilnības gan vispārējās, gan augstākās izglītības sistēmā attiecībā uz kritiskās domāšanas prasmju attīstības veicināšanu, trūkumi Latvijas mediju politikā, kā arī saistībā ar mediju lietotprasmi sabiedrībā. LU rektora Ekspertu padome sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, kura pārziņā ir prioritārā joma “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja …
Kritiskā domāšana patiesības meklējumos un iespējamos politiskās inženērijas valgos
2018
Patlaban kritiskā domāšana — tādā formā, kā to lielākoties pazīstam un kādu to tiecas ieviest mācību procesā — nav vērsta uz domāšanas atvērtību. Tā pat kļūst par instrumentu, ar ko nereti tiek iestrādātas konjunktūras tēmas. Drīzāk būtu jārunā par tādu kritiskās domāšanas izpratni, kas par centrālo elementu padara dispozīciju uz patiesību, proti, kritiskā domāšana jāsaprot kā vērstība uz patiesību!
Patiesības izpratnes izmaiņas: vēsturiski komunikatīvais modelis
2015
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Negativitātes morfoloģija: Nekas, nē, nihilisms.
2008
Darbā tiek aplūkota negativitātes morfoloģija, t.i., kā filosofijas vēsturē parādās jautājumu par Nekas, neesamību, noliegumu, „nē” risinājumi un kā tajos atspoguļojas izmaiņas negativitātes izpratnē. Negativitātes morfoloģijā ir iezīmētas trīs līknes: ontoloģiski epistemoloģiskā līkne, pievēršoties tādiem autoriem un virzieniem kā Plotīns, negatīvā teoloģija, Nikolaus no Kues. Otra līkne tiek saistīta ar negativitātes domāšanu cilvēka metafizikas kontekstā 20. gs. Te uzmanības centrā ir M. Heidegera un Ž.P.Sartra filosofija. Trešā līkne ir kultūrfilosofiski aksioloģiskā. Tā parādās F.Nīčes un E.Jungera uzskatos. Negativitātes iztirzājums tematizē pārdomas par esamību, cilvēku, absolūtu, ta…
Nozīme starp valodu un pieredzi
2010
Filosofijas vēstures nozarē izstrādātajā maģistra darbā „Nozīme starp valodu un pieredzi” apskatīta nozīmes, pieredzes un valodas konceptu tematizācija filosofijas vēsturē no Jaunajiem laikiem līdz mūsdienu hermeneitikai. Darbā parādīta teorētisko ainu nomaiņa, kuras pamatā atrodamas dažādas pieredzes koncepta traktēšanas pieejas, kuras savā būtībā ir saistītas ar nozīmju tapšanu no pieredzes. Darbā tiek apskatīts: a) empīrisms, kur pieredze un nozīme savā starpā ir saistītas kā sajūtas un to tūlītēja refleksija, kā arī b) R. Dekarta pozīcija; c) Jauno laiku iezīmes; d) I. Kanta veiktā subjekta transcendentalizēšana un vērojumu aprioritāte; e) G. V. F. Hēgeļa apziņas un pieredzes vēsturisko…
Values as a hobby: the transformation and survival of cultural ritual values in the process of desecration
2023
The paper examines how values lose their sacred or protected significance and turn into values as a hobby. Using an excerpt from Arundhati Roy's novel “The God of Small Things”, a trend of transformation of values is outlined, which raises questions about the importance of different values, both sacred and secular, for the representatives of these values. In short, the question is one of the value of values: is their practice (affirmation) meaningful in the basic sense of these values, or is this practice mere imitation as a hobby? The article gives several examples that show the versatility of this topic. The case of Qutb’s Islamism highlights the importance of the distinction between priv…