0000000000238262
AUTHOR
Uldis Vēgners
Kritiskā domāšana: izglītība, medijpratība, spriestspēja
Šā pētījuma iniciatīva izriet no LU Ekspertu Padomes1 2017. gada 20. septembra apaļā galda diskusijas “Kritiskā domāšana — kā to mācīt, veicināt un sasaistīt ar mediju lietotprasmi Latvijā?”. Diskusijas gaitā šīs jomas ekspertu lokā skaidri izkristalizējās iepriekš izklāstītās problemātikas aktualitāte Latvijā, tostarp būtiskas nepilnības gan vispārējās, gan augstākās izglītības sistēmā attiecībā uz kritiskās domāšanas prasmju attīstības veicināšanu, trūkumi Latvijas mediju politikā, kā arī saistībā ar mediju lietotprasmi sabiedrībā. LU rektora Ekspertu padome sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, kura pārziņā ir prioritārā joma “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja …
Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija (referātu tēzes)
Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēgum…
"Tagad" loma laikapziņā. Fenomenoloģisks pētījums
Anotācija Fenomenoloģiskajā filosofijā laika problēma veido vienu no centrālajiem tās aspektiem. Aplūkojot Huserla fenomenoloģijā sniegtās atbildes uz šo problēmu, tiek secināts, ka tās nespēj sniegt apmierinošu risinājumu, jo balstās problemātiskās premisās, un tiek piedāvāta jauna laikapziņas koncepcija, kuras centrā ir „tagad” kā kvalitatīva vienība. Darbā tiek aizstāvēta tēze, ka laikapziņu neveido tīri formāla pēctecīgu, viens otru izslēdzošu „tagad” momentu virkne, neatkarīga no šo momentu piepildošajiem saturiem, bet gan kvalitatīvu vienību savstarpēja daļēja pārklāšanās.
Theodor Celms and the “Realism–Idealism” Controversy
It was in his research manuscripts from 1905, also known as the Seefelder Blatter, where Edmund Husserl for the first time introduced the idea of the phenomenological reduction. The introduction of this idea, which he developed and refined years to come, marked the beginning not only of an important turn in Husserl’s philosophy toward transcendental phenomenology, but also the advent of a growing frustration and critique even among Husserl’s own students. The discussion about the ontological status of reality is otherwise known as the realism–idealism controversy. One of the first critiques in a published form came from the Latvian philosopher and Husserl’s student in Freiburg, Theodor Celm…