Lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas ietekme uz augsnes humusu
Šajā pētījumā ir aplūkots augsnes organiskā oglekļa daudzums dažādās lauksaimniecības zemju ainavu aizaugšanas sukcesijas stadijās un dažāda vecuma meža, bijušajās lauksaimniecības zemēs Latvijā. Pētījumā ir noskaidrota lauksaimniecības zemju apmežošanas, kā arī citu faktoru ietekme uz augsnes organisko vielu saturu un humifikāciju. Pētījuma gaitā konstatēts, apmežošanai ir būtiska ietekme uz organisko vielu saturu augsnes minerālslānī līdz 10 cm dziļumam. Tāpat veicot augsnes paraugu analīzi konstatēts arī, ka Apmežošana būtiski ietekmē arī organisko vielu humifikācijas pakāpi augsnes A horizontā. Atslēgas vārdi: augsnes organiskās vielas, apmežošana, humifikācija.
Changes in soil organic matter and soil humic substances following the afforestation of former agricultural lands in the boreal-nemoral ecotone (Latvia)
Abstract Abandonment of agricultural land is a widespread process in Northern Europe, which is associated with changes in content and distribution of organic matter in soil, including C stocks. There is insufficient information on changes in soil organic matter properties during afforestation of these lands. The aim of the study was to determine and describe the influence of afforestation on organic carbon (CORG) content and properties of soil organic matter (SOM) in mineral topsoil in the boreo-nemoral ecotone in Latvia. We studied soils in 4 model territories that represented abandoned farmlands and territories where mixed or coniferous forests were established at different times on forme…
Latvijas meža augšņu humusa raksturojums un veidošanās lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā
Promocijas darbā pētītas augsnes virskārtas morfoloģiskās īpašības (atbilstoši EHFRB humusa formu klasifikācijai), organisko vielu saturs, padziļināti pētīts augsnes humusvielu sastāvs un ķīmiskās īpašības. Pētījuma rezultāti liecina, ka sausieņu mežos Latvijā organiskajām vielām relatīvi bagātu augšņu (mull humusa formas) telpisko izplatību nosaka glacigēnie un glaciolimniskie nogulumi. Lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā organisko vielu uzkrāšanās augsnes virskārtā sākas 30 gadus pēc apmežošanās, augstākā C krāja ir 60 līdz 100 gadus vecu meža zemju augsnēs. Palielināts koku nobiru īpatsvars meža attīstības gaitā augsnē veicina fulvoskābju īpatsvara pieaugumu, kā arī augsnes humīns…
Influence of afforestation on soil genesis, morphology and properties in glacial till deposits
A study of soil morphological, physical and chemical properties was performed in woodland of different ages, in which spruce (Picea abies), aspen (Populus tremula) and birch (Betula pendula) growing stocks have colonized former agricultural land. The aim of the study was to clarify changes in soil genesis, morphology and properties due to the afforestation of abandoned agricultural land in glacial till deposits. The research showed that soil in these deposits (loamy sand, loam, clay) retains the morphological properties of agricultural land for up to 100 years. Secondary podzolization features in the soil profiles were observed within 100 years of the start of afforestation, whereas the dia…
Organisko vielu mainības raksturs augstā purva kūdrā
Darbā ir aplūkoti humifikācijas procesi Eipuru, Dzelves, Augstā Kalna un Buļļu purvu kūdrā. Bakalaura darbā pētīts kūdras humifikācijas process atkarībā no kūdras kolonas atrašanās vietas, kūdras sastāva un cilvēka ietekmes. Humifikācijas procesa raksturošanai ir izmantoti šādi rādītāji: humīnskābju/fulvoskābju attiecība, fluorescences intensitātes attiecība I460/I510 un E4/E6 attiecība. Pētījumā konstatēts, ka humifikācijas procesi kūdrā ir intensīvāki kūdras aerācijas zonā, tos stipri ietekmē cilvēka darbība, kā arī tas, ka humifikācijas procesus vienlīdz labi raksturo gan humīnskābju/fulvoskābju attiecība, gan I460/I510 attiecība. Atslēgas vārdi: augstais purvs, humifikācija, humīnskābes…