0000000000947244
AUTHOR
Gunta Bambāne
Ceļa zīmju juridiskais raksturojums.
Ceļa zīmes administratīvajās tiesībās ir maz pētīts jautājums Latvijā. No vienas puses, tiesību literatūrā un judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka ceļa zīmes uzskatāmas par vispārīgu administratīvu aktu. No otras puses, minētā atziņa rosina domāt un vērtēt - vai šāda ceļa zīmju tiesiskā daba attiecas uz visām ceļa zīmēm; kā raksturojama ceļa zīmju paziņošana; ko darīt, ja ceļa zīme pārkāpj privātpersonas tiesības. Bakalaura darbs „Ceļa zīmju juridiskais raksturojums” izskaidro un sniedz atbildi uz vairākiem problēmjautājumiem, tajā skaitā, bet ne tikai, iezīmējot loku, kura ietvaros ceļa zīmes atzīstamas par vispārīgo administratīvo aktu, izskaidrojot, kā juridiski regulēta ceļa zīmes pazi…
Žurnālistu atbildība par publicēto patieso informāciju
Pētījuma mērķis ir, pirmkārt, izvērtēt, kad žurnālistu patiesās informācijas publiskošana pārkāpj personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, analizējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu praksi par pēdējiem desmit gadiem. Otrkārt, pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir Latvijas žurnālistu pieredze un pieeja šajā jautājumā. Darba teorētiskajā daļā izklāstīti būtiskākie aspekti par vārda brīvību, tiesībām uz privāto dzīvi un šo pamattiesību mijiedarbību. Darbā izmantotas divas pētījuma metodes - daļēji strukturētās intervijas un kvalitatīvā kontentanalīze. Darba ietvaros rastas atbildes uz visiem pētījuma jautājumiem. Proti, analizētas pēdējo desmit gadu aktuālās tiesu l…
Ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršana no Eiropas Savienības tiesību perspektīvas
Maģistra darbā pētīts ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānisms no Eiropas Savienības tiesību perspektīvas, koncentrējoties uz starp dalībvalstīm noslēgtiem divpusējiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem. Darba mērķis ir atbildēt uz jautājumu, vai šobrīd pastāvošais strīdu izšķiršanas mehānisms nepārkāpj ES tiesības, kā arī, kādi būtu risinājumi iespējamām nesaderībām. Darba uzdevumi bija cita starpā izvērtēt EST judikatūru un doktrīnu galvenokārt par LESD 344., 267. un 351. pantiem, secinot to tvērumu attiecībā uz divpusējiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem, kā arī rast risinājumu iespējamai nesaderībai ar ES tiesību prasībām. Vietā šķiet Viljama Šekspīra mūžīgais jautājums, kas …