0000000001257381
AUTHOR
Līna Kovalevska
Medicīnas ētika un tās normatīvais regulējums
Darbs apskata medicīnas ētikas pamatprincipus medicīnas tiesību kontekstā. Darbu veido divas daļas. Pirmajā daļā ietilpst ētikas teorijas un divu tās virzienu – utulitārisma un deontoloģijas (kas darba kontekstā ir visbūtiskākie) – apskats. Pirmajā daļā tiek aprakstīta profesionālās ētikas būtība; tiek pievērsta uzmanība medicīnas ētikas vēsturiskajai attīstībai, īpaši tās renesansei 20.gadsimta otrajā pusē. Otrā daļa piedāvā medicīnas ētikas pamatprincipu apskatu. Darbs izvērš katra principa saturu, salīdzinot to zinātnisko izpratni ar praksi, tajā skaitā ar šo principu atspoguļojumu normatīvajos aktos. Tādā veidā darba autore attīsta juridisko metodi specifiskajā medicīnas tiesību jomā.
Uzticēšanās tiesnešiem un sociālā cinisma saistības
Pētījums apskata uzticēšanos tiesnešiem saistībā ar sociālo cinismu. Hipotēze, ka starp šiem konstruktiem pastāv negatīva korelācija, ir pārbaudīta 185 Latvijas sabiedrības pārstāvju izlasē. Papildus pētot piedēvēto sociālo cinismu un piedēvēto uzticēšanos, pētījumā iekļauta arī 78 Latvijas tiesnešu izlase. Pārbaudīti jautājumi par saistībām starp izlašu sociālo cinismu un piedēvēto cinismu, starp piedēvēto cinismu un uzticēšanos. Tāpat ir apskatīta uzticēšanās tiesnešiem sabiedrības pārstāvju izlases apakšgrupās, kas izveidotas, par kritērijiem izmantojot pastarpinātu vai nepastarpinātu saskarsmi ar jurisprudenci un tiesām. Pētījumā izmantota Sociālo aksiomu aptaujas daļa, kas attiecas uz …
Necieņas darbā saistība ar darba pašefektivitāti un iesaisti darbā
Darbā pētīta necieņa darbā, darba pašefektivitāte un iesaiste darbā. Apstiprinātas hipotēzes par necieņas negatīvu korelāciju ar darba pašefektivitāti un ar iesaisti darbā, kā arī par pozitīvu korelāciju starp darba pašefektivitāti un iesaisti darbā (Spīrmena korelācijas koeficients). Attiecības starp mainīgajiem pārbaudītas ar regresiju analīzes metodi, bet hipotēzes par necieņas prognostisko spēku attiecībā pret pašefektivitāti un necieņu darbā nav apstiprinātas. Apskatot sieviešu un vīriešu apakšizlases (Kruskala-Valisa tests), būtiskas atšķirības parādās tikai darba pašefektivitātes rādītājos, tomēr ņemot vērā, ka izlases struktūra (n=377, 304 sievietes un 74 vīrieši) ļauj izdarīt secin…