6533b7cefe1ef96bd12574ca

RESEARCH PRODUCT

Zvaguļu (Rhinanthus) izmantošana zālāju ekoloģiskajā atjaunošanā auglīgās augsnēs: sēklu kvalitātes un konkurences nozīme

subject

description

Ir zināms, ka mūsdienās viena no globālām problēmām ir klimata pārmaiņas, kura skar arī dažādas ekosistēmas un to stāvokli. Zālāju ekosistēmas ir diezgan jūtīgas pret apkārtējās vides izmaiņām, līdz ar to Latvijā ir novērojama dabisko zālāju sarukšanas tendence. Tādēļ, dabiskos zālājus ir nepieciešams saglābāt, apsaimniekot un atjaunot Latvijas mērogā. Ekoloģiskās atjaunošanas metodes mēdz būt visai dažādas, taču viena no jaunākajām, līdz šim Latvijā neaprobētām metodēm, ir zvaguļu pusparazītaugu ieviešanas metode, kura paredzēta zālājā esošo sugu konkurences samazināšanai, un maģistra darba mērķis ir noskaidrot sēklu kvalitātes un veģetācijas konkurences nozīmi zvaguļu izmantošanā zālāju ekoloģiskajā atjaunošanā auglīgās augsnēs. Eksperimentos tika izmantotas Latvijas dabiskajos zālājos ievāktas Rhinanthus serotinus un Rhinanthus minor sēklas, kā arī papildus eksperimentu izmēģināja ar Melampyrum polonicum sēklām. Augu sēklu kvalitātes novērtēšanai, tika pārbaudīta sēklu dīgtspēja un dzīvotspēja laboratorijā un lauka apstākļos. Agroresursu un ekonomikas institūta laboratorijā tika veikti dažādi sēklu dīgtspējas un dzīvotspējas eksperimenti, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu Latvijas dabiskajos zālājos ievākto zvaguļu un nārbuļu sēklu kvalitāti, un to potenciālu zālāju ekoloģiskajā atjaunošanā. Lauka apstākļos augu sēklu dīdzība tika pārbaudīta divās GrassLIFE saimniecībās “Piekrastes” un “LDF Lielupe”, kā arī tika veikts zālāju veģetācijas monitorings. Dīgtspējas testi parādīja, ka lielas atšķirības starp zvaguļa sugām netika konstatētas un abu sugu sēklu paraugos konstatēja 40-60% dzīvotspējīgu sēklu, tomēr atšķirības dīgtspējā un dzīvotspējā ir vairāk atkarīgās no sugas populācijas. Ravēšana parauglaukumos labvēlīgi ietekmē zvaguļa iesakņošanos laukā un turpmāko veģetatīvo attīstību. Veiksmīgai zvaguļa ieviešanos auglīgos zālājos ieteicamais sēklu sēšanas daudzums ir ne mazāk kā 1000 sēklas uz 1 m2 atjaunojamas vietas, ko var ievākt aptuveni 0,2 m2 donorzālājā.