6533b7cffe1ef96bd1257f3b
RESEARCH PRODUCT
Svētes baseina upju ieleju tīkla veidošanās un attīstība Vēlā Vislas apledojuma un holocēna laikā
Vents Zuševicssubject
Ģeoloģijaregresīvā erozijaZemgales līdzenumssprostezersnoteces ielejadescription
Maģistra darbā veikta Zemgales ledus ezerā un Baltijas ledus ezerā ieplūstošo upju ieleju morfoloģiska analīze ar mērķi izmantot ieleju morfoloģiskos elementus krasta sprostezeru krasta līniju identificēšanā. Pētījuma teritorijas, kas aptver Zemgales līdzenuma DR daļu starp Lielupes un Bērzes upju ielejām, ģeoloģiskie un paleoklimatiskie apstākļi nosaka, ka sprostezeru krasta līniju indikatoru veidošanās un saglabāšanās iespējas ir zemas. Tā dēļ paleorekonstrukcijas veidošanās izmantotas labāk saglabājušās distālās liecības – terasētās upju ielejas. Darbā pirmoreiz detāli analizēta mūsdienu Svētes dabīgā sateces baseina terasēto upju ieleju posmu morfoloģija un rekonstruēta hidrogrāfiskā tīkla attīstība. Lauka darbos analizētas ielejas fluviālās akumulācijas un erozijas procesu liecības. Balstoties uz rekonstruētajiem virspalu terašu garenprofiliem un identificētajām krasta reljefa formām, noteikti vienas Baltijas ledus ezera un triju Zemgales ledus ezera stadiju vietējie līmeņi. Identificēti vairāki terasēto ieleju ūdensguves avoti – potenciāli distāli paliku ezeri. Atslēgvārdi: Zemgales līdzenums, sprostezers, regresīvā erozija. noteces ieleja.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2019-01-01 |