6533b7d0fe1ef96bd1259dbf

RESEARCH PRODUCT

HIV/AIDS un drošībiskošanas koncepts: Dienvidāfrikas piemērs

subject

description

Veselības sektors savulaik tika izmantots kā rīks aparteīda varas uzturēšanai, tādējādi finanses veselības aprūpei tika sadalītas atbilstoši rasēm. Centieni situāciju labot noveda pie tā, ka valsts veselības aprūpes sektorā strādāja vien 20% no personāla, taču atlikušie 80% bija nodarbināti privātajā veselības aprūpes sektorā. Būtiskas pārmaiņas tika piedzīvotas tikai pēc pārejas uz demokrātisku pārvaldes sistēmu 1994.gadā. Valdībai bija grandiozi plāni un ieceres, kā uzlabot esošo situāciju, taču tā nebija rēķinājusies ar iepriekšējās valdības atstātajiem parādiem. Tādējādi, neskatoties uz Dienvidāfrikas zemes bagātībām un ekonomisko uzplaukumu, attīstībai, tostarp veselības aprūpes sistēmai, varēja veltīt visai nelielu summu. Post-aparteīda periodā Dienvidāfrika cieta arī no tā, ka birokrātiskā sistēma nebija pienācīgi izstrādāta un starp valsts reģioniem pastāvēja nevienlīdzība. Respektīvi, citos reģionos veselības aprūpes infrastruktūra bija ļoti labā stāvoklī, citos nē utt. Nevienlīdzība pastāvēja ne tikai starp reģioniem, bet arī iedzīvotājiem, kā rezultātā lielākā daļa sabiedrības nespēj apmaksāt privātos veselības aprūpes pakalpojumus. Savukārt mūsdienās Dienvidāfrikas veselības aprūpes sistēma cieš no personāla trūkuma. Konkrētāk, jaunie speciālisti izvēlas emigrēt, nevis strādāt Dienvidāfrikā. Kā arī, jo projām ir aktuāla gan veselības aprūpes struktūras nevienlīdzība dažādos reģionos un iedzīvotāju nespēja norēķināties par veselības aprūpes pakalpojumiem.